"Jaunais pāris" pēc mičošanas

paldies par ieteikumiem ;)

Ar plīvuru ir tā- es negribu to prasīt pēcāk (un arī pirms tam) atpakaļ no jaunā pāra, jo man liekas, ka tas ir diezgan teatrāli- "mēs tev uzliksim, bet pēc tam neaizmirsti atdot" :) Tādēļ arī domāju, ka labāk to nedarīt un uzreiz izvairīties no sirds sāpēm, ja nu neatdos. Protams, visticamākais jau ka atdotu to plīvuru, taču vienmēr pastāv variants ka nē...

Un pēc mičošanas plīvuru, protams, noņemtu un atdotu mammai... tālāk jau sievas kārtā ar aubīti :))

Pilnīgi tev piekrītu.
Personīgi man, arī nepatīk tā viltotā pušķa mešana.Ja met viltoto pušķi tad vismaz lai viņš ir līdzīgs īstajam,neviss pavirši sasiets no lauku ziediem,kas saplūkti pa ceļas uz viesu namu un jau 12 galigi savītuši.Man liekas, ja tas tāda ķeksīša pēc,tad jau labā vispā nevajag to puški mest un mičot jaunos.
Mēs mičosim- manu jaunāko māsiņu ar puisi.Ļoti vēlos, lai viņai uzliek manu plīvuri.Man liekas ,ka tas būs ļoti aizkustinoši.Es noteikti apraudāšos.
Jūs jau pirms kāzām ,varat pateikt Jaunajam pārim ,ka vēlaties visus aksesuārus atpakaļ.
Bet ja jau esi izlēmusi likt to vainagu ,tad izveido piepraudi no tiem pašiem ziediem ,kas vainagā.

Sini gadijuma es ieteiktu jaunajam ligavainim uzmeistarot piespraudi no tiem pasiem ziediem, no kuriem darinats jaunas ligavas vainadzins :).
Kad mus nomicoja ka jauno pari, manam toposajam viram tika ista ligavaina piespraude, bet man uzlika vainagu.
Mans subjektivais viedoklis gan ir tads, ka visa ta vainadzina busana, lai ari skaista un simboliska, pec savas butibas tomer kaut kur lidzinas viltus puska mesanai. Manuprat, ta `sals` ir tiesi taja apstakli, ka izveletajam jaunajam parim, ka apliecinajums par talaku `stafetes nodosanu`, tiek pieskirtas sis ligavu un ligavaini simbolizejosas lietas, kuras vinus greznojusas visu nozimigo dienu (ja tadas, protams, ir, jo reizem ligavinas veido vienkarsi skaistu frizuru bez plivura, diademas vai ziediem).
Varbut kadam tas liksies smiekligi, tacu ari es loti gaidiju, kad man micosana uzliks ligavas plivuru, kuru ar lielu godu un prieku, kadu bridi panesatu un pecak atdotu ligavai atpakal glabasanai par pieminu. (Ps. Esmu gan dzirdejusi ari viedokli, ka plivura pieskirsana un velaka atpakal nemsana no morala viedokla ir liekuliga. Ari pati sev esmu uzdevusi so jautajumu un secinajusi, ka tiri dveseliski neizjutu to ka liekulibu, galu gala - ir skaidrs, ka jaunajai sievinai vinas plivurs ir daudz nozimigaks ka man, turklat pec kazam man tapat to nebutu kur likt.)
Kad man galva tika uzlikts steiga pavirsi savits vainags, sirds dzilumos pavideja sajuta, ka man sis jaunas ligavas gods nav novelets patiesi no sirds, bet gan formali - vienkarsi, lai butu.
Si gan ir tikai mana pieredze un manas sajutas, citi atkal sis lietas tver savadak ;). Padalijos, ta sacit, viedoklu dazadibai, lai toposas sievinas zinatu, ka kada no meitenem, kura parnems no jums jaunas ligavas titulu, varetu justies lidzigi.

Tobiš mičošanas laikā plīvuru atdod mātei un jaunajai līgavai tiek vainadziņš? kaut kā tā?

Nav baigi smuka bilde, jo negribēju citus likt ar sejām, bet saprast domu var :)

Re, kā ir, ka gandrīz gads jau pagājis- sīkumus neatceros :D Paskatījos bildes un atcerējos :) Bija domāts, ka liekam tos vainagus galvās abiem, bet meitenei maza galviņa un viņai sanāca uz kakla, bet puisim uz galvas, bet tāpat ļoti smuki bija :) Mēģināšu ielikt bildi

Plīvuru var nodot mammai - glabāšanai.

Tev tak to plīvuri atdos atpakaļ. Nesaprotu, tu pēc mičošanas paliec ar plīvuru? Kas tad tā par mičošanu?!

Mūsu kāzās abiem "jaunajiem" kaklā tika uzkarināti zaļumu un baltu ziedu vainadziņi, tādi palieli un ne manis, bet floristes gatavoti, izskatījās super ;) pameklēšu bildi kādu.