Jaunā pāra sveikšana

Pilnīgi piekrītu, ka varbūt labāk dāvanas atvērt pēc tam mājās.
Es tieši par šo pašu iedomājos, ka katrs jau nāk ar laba vēlejumiem, savu dāvaniņu no sirds pasniedz. Cik nu kurš var atļauties. Un ja beigās ir tā dāvanu atvēršana, kāds var sajusties neērti, ka citi varbūt uzdāvinājuši dārgāku dāvanu vai dāvanu karti.

tieši tāpēc, "Negribas, ka kādam skumji ap sirdi paliek, ja viņa dāvana ir uzkrītoši lētāka, jo tomēr katrs taču dāvina no visas sirds un ar vislabākajiem vēlējumiem un ne jau visiem viesiem ir vienādi ienākumi"
neatbalstu publisku dāvanu atvēršanu. biju kāzās, kurās to darīja diezgan publiski - uz tautas nama skatuves (draudzene svinēja lauku kultūras namā). ja godīgi, tad sajūta nebija baigi labā. it īpaši tāpēc, ka jaunie arī skaļi pateica par kādu summu tad ir dāvanu karte no tā un tā viesa. manuprāt, tas nav gluži ētiski. pieļauju, ka kāds viesis sajutās neērti un kāds gan jau padomāja, ka tas un tas jau nu varēja ielikt vairāk vai arī dāvana tāda prasta.
un biju kāzās, kurās netaisīja vaļā. to jaunie izdarīja mājās. un nekāda vaina. neviens neizrādīja pretenzijas. kā nekā uz kāzām tak neiet apskatīt cik un kādu dāvanu tas un tas ir uzdāvinājis - uz kāzām tak iet priecāties par jaunajiem! :)

Jums, dāmas, ir taisnība, es pilnībā piekrītu.
Tas par ko es baidos- ka kāds nesajūtas neērti, neveikli, ja piemēram, cilvēks pirms manis nes milzīgu dāvanu, bet es ar tādu mazu kastīti :) Tāpat ar to publisko izsaiņošanu- kā ar aploksnēm? :) Arī vērt vaļā un teikt- kaimiņš piecīti ielika, kolēģis 20Ls :D Ok, aploksnes nevērt, bet arī dāvanām ir acīmredzama vērtība- vai nu servīze vai televizors. Negribas, ka kādam skumji ap sirdi paliek, ja viņa dāvana ir uzkrītoši lētāka, jo tomēr katrs taču dāvina no visas sirds un ar vislabākajiem vēlējumiem un ne jau visiem viesiem ir vienādi ienākumi. Gribas, lai ir vissmalkjūtīgākajā veidā tā sveikšana.

Galdu var norobežot ar lielām puķu vāzēm, lai bērni neik klāt... esmu rīkojusi daudzas kāzas, kur ir bijis pulciņš mazu bērnu...dāvanu galds, kurš ir nolikts nomaļus ar ziedu vāžu žogu....bērni tur neiet. Un nav jau tā , ka iet un noliek uz galda...notiek personīga apsveikšana, un dāvanu ar laba vēlējumiem Jaunajam pārim iedod rokās, bet tālāk dāvana tiek novietota uz galda, bet aploksnes tiek atdotas vedējēvam (ku nu vēl uzticamāku persona)

jā, es arī par šo jautājumu sāku domāt... Esam bijuši daudzās kāzās un ir bijuši gan dāvanu galdi, gan arī publiska sveikšana. It kā abiem ir gan plusi, gan mīnusi. Tā kā paši neesam lieli publisku runu teicēji, tad spriedām pēc sevis un sākotnēji bijām nolēmuši veidot dāvanu galdu, kur katrs atstāj savu dāvanu. Bet tad sāku tagad domāt, ka varbūt tomēr labāk taisīt ar sveikšanu, jo mums pie galdiem nekādi tosti nebūs, tad varbūt dot iespēju viesiem sveikt vismaz tā. Un varbūt, ka kāds var apvainoties vai kā, ja viņš sarūpējis dāvanu, bet vienīgā iespēja ir to atstāt uz galda, kur to varbūt kāds mazais bērns netīšām var paņemt paspēlēties :) Jo tagad paanlizējot savas sajūtas pēc dažādām kāzām, secinu, ka tomēr laikam man lai vai kā, bet labāk ir paticis iedot dāvanu rokās, nevis atstāt uz gada. Jo, piemēram, gadījumos, kad ir bijis norādīts, ka jādāvina nauda, šķita tā kaut kā neomolīgi atstāt to aploksni uz tā lielā galda, ja nu kaut kur tā noklīst...(man ir tieksme būt aizdomīgai ;) ). Bet par citām dāvanām - jā, ir bijušas bažas par maziem bērniem, kuri vecākiem neredzot var paņemt no galda kādas dāvanas, lai paspēlētos...

Nē nav jocīgi:), ja galds ir attiecīgi nformēts un nolikts labā vietā tas var stāvēt visu nakti (vienīgi , aploksnes gan parasti neatstāj). Tālāk ir divi varianti-vai nu izsaiņo un apskata publiski (nosauct vai nē dāvinātājus), vai nostājas pie galda saka "paldies" un ka izsaiņosiet mājās (tad arī vedēji/rīkotāji aiznes prom). Vai arī tad, kad saka paldies pēc mičošanas - vecākiem utt., var pateikties par dāvanām, pasako, ka vai nu apskatīsim rīt, vai ka - apskatīsim mājās. Atkal, galvenais paskaidrot viesiem pasākuma norisi - vai nu skatīsimies, vai nē, jo vienmēr būs tā, ka viena daļa gribēs redzēt, bet citi gribēs vienkārši līksmot. Jebkurā gadījumā, lēmums jāpieņem Jums, vai vislabāk pieņemt lēmumu (apspriežoies ar vedējiem/rīkoāju) uz vietas ...

Manuprāt, ideālais, variants - ziedi, pie baznīcas, pēc tam tiek vesti uz svinību vietu, izkārtoti, un visu vakaru/nakti priecē svinētājus!
Dāvanas tiek dāvinātas publiski, visi viesi sastājušies apkārt, katrs pasaka kādus vārdus vai nolasa dzejolīti, novēlējumu no apsveikuma. Katram dāvinātajām var pateikties un izrādīt attiecīgo godu. Manuprāt, tā sanāk personiskāk un sirsnīgāk, nekā vienkārši noliekot uz galda.
Nākošajā rītā taisīt publisku dāvanu atvēršanu, vēlreiz pateikties par dāvanām. Publisku - tāpēc, ka katram jau nedaudz gribas uzzināt, kas uzdāvināts, kāda ir pāra reakcija atverot manis dāvināto dāvanu utt. Turklāt, tas var izvērsties par jautru pasākumu..
Bet reālajā dzīvē tas var sanāk pavisam citādāk. Publiska dāvināšana ir grūti realizējams pasākums, jo nav īsti piemērots brīdis, kad publiski dāvināt dāvanas, kāds var negribēt kaut ko teikts, savukārt publiskā dāvanu vēršana var izvērsties par skandālu, kādu piedzīvoju vienās kāzās, jo vīra vecāki sāka publiski izteikt sašutumu par kādu dāvanu, un tas viss izvērtās par pilnīgu absurdu. Tā kā..

Jā, jā, paldies Cherry! Laikam tā arī jādara :)
Tikai ja dāvanas saliek uz galda viesu nama telpā, kur galdi, vai nebūs jocīgi, ja tās dāvanas stāvēs visu nakti un vēl otrajā dienā? Vai viesiem neliksies, ka viņu dāvanas pamestas novārtā? Varbūt viesiem gribēsies, lai paskatās tās dāvanas un viņiem pasaka paldies tā aci pret aci? Nu vismaz man pašai tā ir, ka ja ir oriģināla dāvana, gribas, lai saņēmējs paskatās, lai redzu, vai patīk vai nepatīk dāvana. Vai varbūt dāvanas kādā brīdī var aiznest uz jaunlaulāto numuriņu, lai vakarā var apskatīt- pašiem taču arī ziņkāre :)
Un vēl- ja kāds uzdāvina maza izmēra dāvanu- vai viesis neuztrauksies, ka viņa mazo dāvaniņu var kāds bērnelis izmantot par rotaļlietu un kaut kur pazaudēt?
Kaut kā visa tā dāvanu lieta mani mulsina, jo esmu bijusi kāzās, gan kur dāvina rokās, gan kur uz galda atstāj.

Man jau šķiet, ka ziedu "vazāšana" līdzi gan nav kaut kur strikti noteikts. Ja ir iespēja un vēlēšanās, tos var vest arī mājās un salikt vāzēs.

Tieši tā, ziedus parasti pasniedz banīcā, jo ir tādi viesi, kuri ieradušies tikai uz ceremoniju (varbūt, kāds arī kaut ko dāvina). Tālāk, ja Jaunais pārīs ar visiem dodas izbraukumā, tad sadāvinātie ziedi tiek atdoti vedējiem vai kāzu rīkotājai, kas visu saliek, kā ir paredzēts(mašīnā), dāvanas viesi vēl nedāvina.Ja jaunais pāris dodas izbraukumā viens, tad ziedi tiek vesti uz viesību norises vietu un jau sakārtoti vāzēs (vedēji/organizators/kāds norīkots cilvēks). Kad visi ieradušies viesi mājā, vārti un pārbaudījumi pirms ienākšanas ir beigušies un vīrs ienesis sievu zālē, tad visi tiek aicināti sveikt Jauno pāri, kas nostājas pie sagatavota/noformēta galda, kur var visu salikt. Jo pārsvarā jau cilvēki grib kaut ko novēlēt arī mutiski (cits klusāk, cits publiskāk) un to savu dāvanu iedot rokā :) Jābūt arī kādai izveidotai kastītei vai kaut kam, kur var iemest aploksnes, ja kāds dāvina naudu, tikai tur jāizdomā mehānisms, kas to paņem, lai visu laiku nestāv, dāvanas gan lai stāv visu laiku. Un par viesiem runājot....viņiem patiks jebkas, kas būs labi un bez haosa noorganizēts - kur iet, kad dt, kur likt utt.:)) Jācer, ka palīdzēju.

Mums bija tā, ka ziedus un dāvanas un vēlējumus saņēmām baznīcā, jo bija viesi, kas devās pēc ceremonijas prom un nepiedalījās tālāk. Šādā veidā viesi tika pie vārda un ziedi tika salikti vāzēs un netika tie vadāti visur līdzi.