ja grib gan līgavas izpirkšanu, gan lai tēvs ieved baznīcā?!...

Sveiciens - sen atpakaļ solīju padalīties ar informāciju, kā tad atrisinājām savas vēlmes un šo situāciju :) Jā, mums kāzās bija abas lietas - gan līgavas pirkšana, gan ieiešana baznīcā pie rokas tēvam :) un visu risinājām ļoti vienkārši - mājās bija izpirkšana ar uzdevumiem "pircējiem", līgavainis mani godam izpelnījās, ar norunu, ka pa īstam atdos tikai baznīcā :) uz baznīcu braucām kopā un bezgala laimīgi, pie baznīcas atvadījāmies - mīļums ar vedējiem iegāja iekšā, savukārt mani pie rokas paņēma lielais mīļais tētis un veda pie altāra - un ziniet - tās vienalga bija vissuperīgākās brīnišķīgākās, labākās emocijas mums visiem. Viesi raudāja, tētis arī, pašai bija aizkustinājuma asaras acīs un mīļums stāvēja pie altāra valgām acīm, kaut arī mani jau bija redzējis.. jo tās sajūtas un emocijas šais divās izdarības nekādi nedublējas :) Tā lūk. Ne mirkli nenožēlojam, ka ļāvāmies savās kāzās abām šīm lietām - emocionālam satikšanās mirklim un kopīgi izbaudītam rītam mājās, un nopietnam, aizkustinošam, bezgala saviļņojošam ceļam vienam pie otra baznīcā, lai satiktos altāra priekšā. Tas, ka beigās pieturējāmies pie abām šīm vēlmēm, tikai dubultoja tikšanās prieku un sajūtas. Emocijas bija to vērtas, lai tikos divreiz - pirmoreiz - satiktos sev un cilvēkiem, otro reiz - satiktos Dievam un savai jaunajai ģimenei :):)

Tajā raktā ir arī šāds teksts - Kad viss noskaidrots, meita gaida bildinājumu. Pēc laika ierodas līgavainis un viņa radi. Derībām ir sabiedriski tiesiska nozīme, jo puisis un viņa līgava liecinieku klātbūtnē apsolās viens otram piederēt uz mūžu. Tautietim līdzi ieradušies dižie vedēji - vedējtēvs ar vedējmāti. Līgavas pusi pārstāv viņas brāļi un krusttēvs ar krustmāti. Liecinieki ir līgavas puses puiši un dziedātājas meitas, kas kāzās ir līgavas māsas un brāļi. Tāpat kā braucot pirmoreiz, līgavu tāpat vien nerāda. Preciniekiem jāizpilda dažādi uzdevumi un līgava pat jāmeklē.

Šo tēmu pietiekami labi zinu, jo daudz studētas LV tradīcijas. Un šajā gadījumā, tāpat kā ar visu, ko kāzās dara - cik cilvēku, tik vēlmju un variantu!!!

Kas der visam, neder nekam :D

Jā tieši par tiem es domāju. Senāk "nabaga" māsiņu veda aiz trejdeviņiem ciemiem.

Ar to raudāšanu ir baigi neprognozējami :) Pusgadu pirms kāzām gaudoju vien izdzirdot pirmās taktis dziesmai, kuru bija paredzēts spēlēt uz saksofona man ienākot pils zālē, un iedomājoties, kā tas būs, kad ieraudzīšu savu vīru. Likās, ka kāzu rītā teju vai jāsazāļojas, lai no aizkustinājuma nenāktu histērisks pinkšķis un neizskatītos, ka mani ar varu precina :D Braucot uz pili, mašīnā dziļi elpoju un valdījos kā nu mācēju, bet kad tas brīdis pienāca, manu seju rotāja vien pārlaimīgs smaids.
Apraudājos vienīgi kāzu naktī, kad aizverot acis sapratu cik laimīga un piepildīta bijusi šī diena.

man jau ar tā šķeit - tikpat biļļāšu :):):)

Nu skaidrs :D Bet domāju, ka mani pat nevajadzēs speciāli raudināt :DD

"kaucošie gabali" ir seno latviešu kāzu sastāvdaļa, kas saucas - līgavas raudināšana. Mūsu senčiem jaunajām meitām kāzas nozīmēja smaga darba cēliena sākšanos, kad no bezrūpīgās dzīves bāliņu paspārnē jāpāriet pie pilnīgi svešiem cilvēkiem, tāpēc meitas pušķošanas laikā - kad līgavu ģērba bija speciāls raudināšanas rituāls - atvadas no bezrūpīgās dzīves. man liekas, ka šitas domāts ar kaucošajiem gabaliem :)

Arī man bija šī pati dilemma, bet beigās izlēmām par satikšanos tikai baznīcā, lai tur viens otru ieraudzītu pirmo reizi kāzu dienā. Jau tagad stādos priekšā kas tas būs par saviļņojumu, kad mani pie altāra aizvedīs tētis un tur galā gaidīs mans topošais vīrs..:)

Par teātri piekrītu, jo būtībā tagad jau reti kurš pa īstam izprot katra rituāla, tradīcijas jēgu, pat tie, kas apgalvo, ka, būdami latvieši, svinēs tikai pēc latviešu tradīcijām (ir izņēmumi protams). Par kaucošiem gabaliem nesapratu - tur aizkustinājuma asaras domātas, vai mičošanas dziesmas utml?
Un par iešanu tētim pe rokas - ne jau tāpēc to gribu, ka tā dara Amerikā vai Austrālijā vai vēl nez kur. Vienmēr esmu bijusi tēta meitiņa, tēta mazā princesīte, arī kad sāku dzīvot ar draugu, un tagad, kad oficiāli kļūstu par sievu, gribu lai tieši tētis ir tas, kurš ieved mani šajā tā teikt jaunajā dzīves posmā. Bet nu katram jau sava izpratne par to, nenosodu tos kas izvēlas savādāk, un zinu, ka mani neviens nenosodīs par šo soli. Kādam tā liekas māžošanās, kādam svarīga kāzu sastāvdaļa.

Tajās padsmit kāzās droši vien nebija sajaukums. Un tajā mājas lapā arī ir rakstīts, ka tieši precinieki ir tie, kas izpērk līgavu. Tad, kad parādās līgavainis, tad abi kopā brauc uz baznīcu un abi kopā iet pie altāra. Jā, protams tagad līgavainis iet izpirkt līgavu. Šito izlasīji tai rakstā?-

"Precību braucienā pats puisis nepiedalījās, viņu pārstāvēja vai nu vecāki vai kāds cits precēts radu pāris, vai tēvs ar kādu radinieku vai māte ar kādu radinieci vai kaimiņieni"

Tātad, var vienalga kurš. Ka tikai tuvs radinieks.

bubītis
Mūsdienās kāzas tomēr savā ziņā ir teātris. Izrāde, kurā ir gan skatītāji, gan aktieri. Jā, katrs taisa kāzas kā grib. Es savās noteikti nejauktu visu kopā. Un pieturētos pie mūsu pašu Latvju tradīcijām, tikai bez kaucošiem gabaliem. Amīši lai svin pa savējam.

njā, bet man jau liekas, ka izpirkšana ir padarīšana ar tuvākajiem cilvēkiem un vedējiem - viesus taču vienmēr aicina uz baznīcu, nevis līgavas pirkšanu :)

Man arī nekad tā īsti nav patikuši šie tradīciju mistrojumi, lai gan man pat nebija jāizvēlas, jo izpirkšanu kā tādu negribēju vispār (tīri subjektīvi nepatīk un liekas muļķīga šī padarīšana), kā arī negribēju mums abiem laupīt to brīnišķīgo mirkli, kad viens otru kāzu dienā pirmo reizi ieraugām tikai ceremonijā. Es vispār ļoti ilgi biju pārliecināta, ka pie līgavaiņa iešu viena pati, taču beigās klausot iekšējām sajūtām nolēmu, ka tomēr iešu ar tēti - drošāk un ir kur rokas likt :D Par simbolisko nozīmi vispār nedomāju, jo atvainojiet, kāda tur vairs meitas nodošana, kad mēs jau 5 gadus dzīvojam kopā un principā vecāku svētību saņēmām tanī brīdī, kad viņi palīdzēja mums iegādāties dzīvesvietu. Anyway, tā bija mūsu izvēle, ar kuru jutāmies ļoti apmierināti.

BET! Jūnijā, kad gāju par vedējmāti savai vedējmātei (arī tā dzīvē gadās :D), bija gan izpirkšana, gan iešana tēvam pie rokas ceremonijas sākumā. Jo līgava ļoti gribēja fotosesiju tieši pirms ceremonijas (līdz ar to kaut kāda nebūt izpirkšana jeb satikšanās bija jāieplāno), kā arī iešanu tēvam pie rokas. Un jāsaka atklāti, ka tobrīd es pat neiedomājos par to, ka tiek samiksētas divas tradīcijas, tas vienkārši bija kaut kā...organiski.
No rīta līgavas vecāku mājās bija improvizēta izpirkšana ar pārbaudījumiem līgavainim un sirsnīga abu vaininieku satikšanās. Bija tikai līgavas vecāki, mēs vedēji un jaunais pāris+fotogrāfs. Pēc tam mēs četratā sēdāmies mašīnā un devāmies uz ceremonijas vietu (pa ceļam bija tilts un pirmie pārsteigumi/uzdevumi), kur jaunajam pārim bija fotosesija līdz sāka pulcēties pirmie viesi.
Pēc tam līgava ar tēvu sēdās zirga pajūgā, bet es ar līgavaini un vedējtēvu devos uz ceremonijas vietu (tā bija ārā). Piebrauca zirga pajūgs un tēvs līgavu aizveda līdz līgavainim, kamēr viesi šņaukājās kabatlakatiņos :)
Vienīgais - mūsu gadījumā šī izpirkšana bija intīma un šaurā lokā, par kuru citi viesi nemaz nezināja, tādēļ varbūt arī izpalika kaut kāda neizpratne par tradīciju sajaukumu.

Inly - no kuriem laikiem līgavas izpirkšana nav LV tradīcija?!?!?!?!? ieskaties sievietespasaule.lv latvieši izsenis ir līgavu pirkuši! Mūsdienās tas tikai salikts vienā lielā ambrāžā, bet saknes ir daudzus gadsimtus senā tradīcijā!!!

Varbūt stulbs salīdzinājums, bet aktieriem oskaru pasniegšana jau arī notiek tā , ka vispirms nopelna, tad komisija nolemj, ka piešķirs (bet uzreiz tak neatdod!) un tad svinīgā ceremonijā pasniedz. Viss pilnīgi loģiski. Negribu savas kāzas taisīt kā iestudētu teātri ar zemekstiem un cēlieniem. Un uztraukties, ka tik kaut kas nedublējas, kā tante Marta sapratīs šo gājienu, un kā man pēc scenārija man bija jāgrozās šajā mirklī...Var jau būt ka esmu neaptēsta, bet manā izpratnē izpirkšana un vešana pie vīra, ir dažādi procesi kas seko viens otram, nevis atkārtojas, tipa - nopelnīšana un tad svinīga pasniegšana. Un kā var viesi (izņemot vedējus) līgavaiņa vietā pelnīt līgavu, taas vispār man liekas stulbums - pēc tam vīrs varēs teikt:"Man tevi dabūja kaimiņu Janka"
Tās protams tikai manas domas, katrs jau savas kāzas rīko pēc savām izjūtām.

Jā, viss atkarīgs no priestera, nevis no konfesionālās piederības - ir gan katoļiem, gan luterāņiem dažādi varianti un dažādi piresteri - jāprasa konkrētajam. Mēs pie savējā jaunedēļ brauksim, tad ar redzēs, kā ies :) bet visā visumā viņš ir ļoti saprotošs, atsaucīgs, un tāds, pie kura tiešām prieks iet :) Pastāstīšu, kā atrisinājām šo jautājumu:)

Starp citu - Rutuxs, Tu esi kāzās redzējusi, ka izpirkšanu veic līgavainis? Parasti jau tieši vedēji ir tie, kas andelējas un stāsta vecākiem, ka šiem ir viens puisis līdzi, kas līgaviņu meklē, pats līgavainis gan parasti nekā nedara - varbūt beigās kaut ko - no sērijas mīļvārdiņu sauc, bet andelējas jau tieši vedēji..vismaz mēs tā plānojam, un tajās padsmit kāzās, kur esmu bijusi arī tikai šādu variantu esmu redzējusi...