Ielūgums TIKAI uz svinīgo daļu...

nu es kolēģus neaicināju nemaz. visi gan ir ļoti jauki utt., bet tie ir mani kolēģi, nevis radi, mīļi draugi vai tml... īstenībā jau tas ir tādēļ, ka negribējās kādu aicināt tikai uz oficiālo daļu, bet uz svinīgo ne... negribējās kolēģos radīt to apdalīto noskaņu, ka citi ies bet viņi ne...

Un vēl - tici man 50 cilvēki tiešām ir tikai TUVĀKIE radi un draugi!! Mums ir pie 60 cilveekiem, bet nav pat uzaicināti vīra krustvecāki... Un arī daudzus draugus vēl gribētos paaicināt....

Manuprāt jāizvēlas zelta viduscelsh... Speciāli cilvēku aicināt tikai uz oficālo sanāk kaut kā nesmuki (tiešām var saprast tā- uztaisi frizūru, saposies, uzdāvini man ziedus un dāvanu un tad škic prom). No otras puses tik tiešām ir daudz cilvēku, kuri sarakstā ir "pa vidu" - it kā gribas redzēt savās kāzās, bet par visu maksāt tomēr negribas. Mans ieteikums būtu - varbūt nesūtīt ielūgumu, bet vienkārši darīt zināmu ceremonijas laiku un vietu (līdzīgi kā ar e-pasta nosūtīšanu), piemēram vari to ierakstīt draugiem.lv dienasgrāmatā utt. Tie kas gribēs, atnāks, bet neviens nejutīsies aizvainots un nevīpsnās, ka tu jau tikai dāvanas gribi. Vari arī darbā kaut kā nevainīgi izmest, ka uz ceremoniju jau var ierasties visi (ja precies baznīcā, noder tekstiņš: "baznīca visiem atvērta..."), bet svinības būs tuvāko draugu un ģimenes lokā.
Tādas ir manas domas... (es kaut ko līdzīgu ierakstīju mūsu mājas lapā, un mājas lapas adrese ir redzama draugiem.lv zem mana profila --> kam interesees, tas paskatīsies un padomās)

Mums kolektīvā svētku svinēšanas tradīcijas ir tādas: ap Jaungadu izlozējam nākamajam gadam., kurš kuru sveiks. Sveicējs jubilāram dāvina aploksnīti ar naudu, bet pārējie - ziedus. Citus svētkus īpaši neatzīmējam, ja nu vienīgi nedaudz pasēžam ap Jaungadu. Attiecības ar kolēģiem ir labas, kolektīvā esmu visjaunākā - visi kolēģi ir no 35 - 60 g.v. Tāda nu man i tā situācija. Strādāju kolēktīvā 2. gadu.

Nu, jā, es arī esmu aizdomājusies, vai tas būs pieklājīgi...aicināt tikai uz svinīgo... Bet tad - liekas, normāli... Cik cilvēku, tik viedokļu, tāpēc šī situācija liekas sarežģita. Kāzas nebūs tikai tuvāko radu lokā... Kopumā mums paredzēts, ka būs ap 50 viesiem, jo topošajam vīriņam ir daudz tuvu radu un mums no studiju laikiem ir arī tuvi kopīgi draugi. Un vēl - ja aicinātu kolēģus arī uz neoficiālo daļu, tad noteikti jāaicina būtu arī viņu dzīvesbiedri un biedrenes! Nezinu, esmu apjukusi, kā labāk rīkoties, lai neizdarītu neglīti!

Var jau filosofēt par tēmu, ka atnāciet, papriecājieties, kādi mēs skaisti un tad pazūdiet, taču arī man ir viesi, kas būs tikai uz ceremoniju. Un es personīgi ar neapvainotos, ja kāds kolēģis aicinātu tikai uz svinīgo ceremoniju. Arī tas ir liels gods!

Domāju,ka ielūgumu kā tādu nevajag,var jau mutiski pateikt,ka kam ir vēlēšanās mīļi aicināti uz svinīgo daļu tur un tur.
Mes ari bijām pie kolēģes uz baznīcu, apsveicām ar puķēm un braucām mājās un neviens nebija apvainojies.

Man tas liekas pilnīgi normāli, ja tuvākie kolēģi tiek aicināti uz svinīgo. Tā arī pārsvarā notiek.

Manējie kolēģi arī pošas tikai uz svinīgo daļu, aicināju mutiski un vasarā piespraudīšu pie dēļa ielūgumu uz visiem. Kas vēlas, lai brauc, kas nē, nebrauc. Jo visi zin, ka priecāšos redzēt viņus savā kāzu dienā un saskandināt šampanieti.
Visi to saprot un neviens neapvainojas, ka netiek aicināti uz tālāko pasākumu.
Jo arī paši kolēģi šādā gadījumā aicinātu tikai uz oficiaļo daļu.
Pēc kāzām darba uztaisīšu pasēdēšanu visiem kopā.

Ar kolēģiem es pavadu daudz vairak laika kopā, kā ar saviem draugiem vai radiem, ļoti vēlētos viņus redzēt arī kāzu svinībās, tomēr tā kā tas nav iespējams, tāpēc aicināšu viņus tikai uz kāzu ceremoniju. Neuzskatu to ne par kādu ārišķību, galu galā laulāsimies Dieva un cilvēku priekšā... kaut kā tā...

vo vo situācijas ir ļoti dažādas!
vislabāk, droši vien pašai izvērtēt, kādas attiecības ir ar kolēģiem, kā vispārpieņemts Jūsu kolektīvā atzīmēt svētkus, apsveikt (vai neapsveikt)..

nu parasti jau zina, vai būs lielas kāzas vai mazas, domāju, ja laulājas tiešām tikai ar pāris tuvāko cilvēku piedalīšanos, tad nemaz tā visiem nestāsta par gaidamo notikumu

veel kā piemēru varu minēt savu darba kolektīvu - mums ar kolēģiem ir ļoti lietišķas attiecības (pat pēc jau vairak kā 5 nostrādātiem gadiem) - darba specifika tāda - un neviens nekad kolēģus neaicina, bet vienmēr šādos gadījumos tiek kolektīvi apsveikts vainīgais un uzrīkota neliela patusēšana/atzīmēšana turpat darba vietā, tāpat nevaru iedomāties, ka kāds nāktu uz manu laulību ceremoniju, jo tas šķiet pārāk personīgi un pat intīmi - vnk man kaut kā strikti nodalīts darbs no privātās dzīves

bet tāpat zinu kolektīvus, kuros kolēģi kopā tusē arī brīvajā laikā, svin dzimšanas dienas un tādā garā, protams, ka tādā gadījumā būtu neiedomājami viņus neaicināt kaut uz svinīgo

tāpēc jau saku, ka ļoti dažādas situācijas

Nu nezinu gan, es arī esmu no tām, kas darba kolēģus un kora biedrus aicināšu tikai uz svinīgo daļu un tā jau nav obligāta lieta... Ja viņi vēlēsies būt klāt šajā dienā, tad ieradīsies, ja nē, nē... Un visi viesi pēc ceremonijas tiek cienāti ar šampanieti un našķiem, būs kopīga fotogrāfēšanās, ziepju burbuļu pūšana...
Es, piemēram, notiekti neapvainotos, ja mani aicinātu tikai uz svinīgo daļu!

piekrītu Dignai.

ej nu kādas izrādīšanās..! cilvēki aicina būt vissvarīgākajā brīdī, kad teiks viens otram jā.
diemžēl ne visiem pa kabatai ir rīkot balles uz 100 cilvēkiem. Attiecībā uz kolēģiem tas ir pieņemams un normāls variants. Mums darbā arī visi tā darīja - aicināja uz ceremoniju un uz šampja glāzi pēc - mēs visi bijam priecīgi būt līdzas svarīgājā brīdi, un nevienam pat galvā neienāca apvainoties. Īstenībā nemaz arī nebūtu iteresanti un ērti iet svinēties tagad uz kāzām, kur tu pazisti tikai līgavu vai līgavaini, bet pārējie cilvēki nepazistami, un attiecīgi tava otrā pusīte vispār nevienu nepazin.
Un starp citu, ja neaicina, un aiziet pašam - tas ja nu gan būtu nepieklajīgi, varbūt cilvēki vispār rīko kāzas četratā un nevienu negaida?
Zancene, bet vai zāle dzimtsarakstu nodaļā ir pietiekoši liela, lai visiem būtu vieta? Es arī gribu aicināt kolēģus uz svinīgo, bet līdz ar to, ka zāle nav ļoti liela, tagad sāku domāt - vai mēs tur visi ielidīsim...

gribēju jau tev dot pretī, ka nu gan stulbi uzskati, bet zini -- sava daļa taisnības ir
un vēl viens faktors - kādas tad īsti ir attiecības ar kolēģiem - un tās mēdz būt visdažādākās
tik daudz situāciju un gadījumu, tā kā vienu noteiktu scenāriju diez vai būtu pareizi izvēlēties

bet es arī laikam vnk un svinīgo nevienam ielūgumu nedošu, tas man tiešām šķiet kaut kā tā - nu atnāciet, uzdāviniet puķes, apskataties cik es un kā mēs un ... un vairāk man no jums neko nevajag
man ir tā, ka ja vēlos lai cilvēks ir ar mani manā kāzu dienā, tad vēlos uz visu svinību laiku un tad tā arī būs
protams, daudzi neaicinātie zin par laulībām un būšu ļoti priecīga, ja viņi uzskatīs par vajadzīgu atnākt mani apsveikt - tad tā jau būs viņu pašu izvēle nevis tāpēc, ka neērti neiet, jo bija ielūgums