"sievas tērps jeb tērps pēc mičošanas"

Mums bija plāns pārģērbties. Man bija iegādāta smuka īsa vasaras kleitiņa un vīram pieskaņojām kreklu tādā pat tonī (kas nenācās viegli)... BET - vienai no viesu pulka bija tāda pati kleitiņa mugurā jau visu dienu. Ieraugot to, bišķi sabēdājos, bet beigās labi vien bija. Ilgāk kāzu kleitā pabūt. Kad tad vēl, ja ne tai vienā dienā un naktī... Tad nu nepārģērbāmies tajā vakarā.
Otrai dienai mums bija citi tērpi - vienādas maikas ar uzrakstiem un linu bikses.

precos.lv

Te es reiz jau liku - aplūko (arī komentāri tur ir šādi tādi par tām kleitām :))

Es kleitiņu nepārvilku, un nebija arī ne aubes, ne priekšautu, cepuru.
Mičošanā man noņēma plīvuru, vīriņam pušķīti no uzvalka kabatiņas un tos noglabāja "bērniem". Paši tajos pašos tērpos lustējāmies līdz rītam:) Uz rīt pusi gan novilku kurpes un dejas turpinājās smalkajās zeķēs..
Un jā, viena meitene te jau minēja - līdz mičošanai centos kleitiņu saglabāt tīru, nesaburzītu, utt., pēc tam jau daudz trakulīgāk dejojām un priecājāmies, un beigās kleita bija diezgan cietusi, bet pēc ķīmiskās viss atkal ir tīrs un skaists:)

Varbūt vari ielikt bildīti kāda tev bija kleitiņa pēc močošanas? ;)

Pagaidām domāju, ka atstāšu aubi un priekšautiņu un neko nepārvilkšu. Kaut ko glītu nopirkšu otrai dienai. Bet tādu, lai var pēc tam arī nēsāt :)

Bet kur ir teikts, ka jāvelk kaut kas dārgs? Es izstaigāju veikalus, tirgu un šuvējas, beigās tiku pie kleitiņas par 25 latiem - manuprāt, ne dārgi, ne arī izšķērdīgi ( nu labi - 3 tērpu man nebija :)). Pašai patika, draugi teica, ka esot varen skaisti un es pati jutos briesmīgi ērti un ļoti apmierināta. Pie kam kleitu izvēlējos tādu, lai varu to vēl kādreiz uzvilkt atšķirībā no kāzu kleitas, kuru varēšu tikai aplūkot.

3 tērpi arī man liekas drusku tā kā pārspīlēti, bet parasti jau 2. dienā velk kaut ko pavisam ērtu - džinsus, kaut ko sportisku, lai var vārtīties apkārt un piedalīties visās maniakālajās rīta atrakcijās.

Mēs ar topošo nolēmām, ka nākamajā dienā ieturēsim vienotu stiliņu- balto :D bet nekādu uzvalku... vnk brīvais stiliņš, kuru saskaņosim :) tieši tādēļ, ja kāda ir redzējusi kādā tirdzniecības vietā kādu jauku vairāk sportiska, nekā klasiska stila kleitiņu baltā krāsā, lūdzu padodiet ziņu :)

es pēc mičošanas nepārģērbos, bija žēl vilkt nost to kleitiņu, tā jau tik īsu brīdi mugurā.
pēc mičošanas nenoņēmu aubi un priekšautu - cits izskats ;)

Es arī esmu nolēmusi pēc mičošanas nepārģērbties, bet gādāt citu tērpu otrajai dienai. Domāju, ka arī vīriņam otrajā dienā būs kas brīvāks. Stīvēties atkal uzvalkā butu pārāk nežēlīgi ;)
Par mičošanas tradīcijām runājot - esmu zvērināta aubju nīdēja. Tā ka domāsim abas ar vedējmāti, kā šo lietu radoši atsrisināt :)

Par līgavām viedoklis aptuveni skaidrs - līgavas kleita pa dienu, ir/nav kleita pēc mičošanas, kleita otrajai dienai. Bet kādi viedokļi par to, kas būtu piemērots vīram otrajā dienā? Vai tiešām būtu zolīdi parādīt varonību arī otrajā dienā vasaras karstumā staigājot ar uzvalku un kaklasaiti, vai tomēr ir pieļaujams kāds brīvāks krekls?
Protams nav runa par situāciju, kad abi jaunie saskaņojas ar apdrukātiem t-krekliņiem un džinsām :)

Man nebija aubes un priekšauta... Likām galvā cepures...

Jā, laba ideja... padomāšu. :)

A kur problēma mičošanā likt galvā dāmīgu cepuri un nakts laikā no viņas atbrīvoties? :)) Tieši tā grasos darīt, esmu kategoriska jebkādu galvas apklājēju nemīlētāja.

Knope, "azpatkovski" būtu pareizāk. :) Bet runājot par tēmu - man vnk kategoriski nepatīk šīs aubes, tāpēc labāk izvēlētos pārģērbties citā tērpā nekā vilkt aubi. Bet pagaidām gaidu idejas no savas kāzu rīkotājas, kā viņa redz šo rituālu. Un tad arī domāsim. :)

Es no sākuma domaju, ka napārģērbšos, bet par cik kāzu brīdī jau biju 4. mēnesī, tad novilkt smago kleitu bija patiess atvieglojums. jaskatas tomēr pēc situācijas un savām sajūtām...

skatoties par kādām tradīcijām un simboliem tiek runāts, tas ir diskutējams jautājums. Senie latvieši goda rotu (tērpu) nepārvilka, tērpa novilkšana tika atstāta līdz pat guldīšanai. Par ieiešanu citā statusā liecināja tikai galvas segas maiņa. Un arī... lielā daļā Latvijas teritorijas precēta sieva līdz pat bērna (citviet pat konkrētāk - dēla) piedzimšanai turpināja virs galvasauta nēsāt vainagu.
Mēs kopīgus jauno saimnieku tērpus uzvilkām tikai nākamajā rītā, kad pirmo reizi modāmies kā vīrs un sieva. Neuzskatu, ka periods pēc mičošanas līdz guldīšanai būtu kaut kā īpaši "jāatrauj" no visas kāzu dienas. Kamēr neesi aizgājis gulēt - svētki turpinās, un tāpēc ar prieku izbaudīju savu kāzu kleitiņu. (Godīgi sakot, man pat būtu žēl "nozagt" sev&vīriņam&viesiem laiku ar vēl vienu pārģērbšanos. Tik daudz, ko gribējās izbaudīt tajā dienā/naktī, ka pat nevaru iedomāties, ka kādu aktivitāšu vai ar tuviniekiem komunicēšanas vietā skrietu pārpucēties. tas atkal izklausās vairāk - parādes pēc. Bet var jau būt, ka kādai līgavaiņai tā ir iekšēja sirdbalss. ) Tā jau viņai - kleitiņai nabadzītei tik īss "viednienītes" liktenis - ilgus gadus par viņu lolojam sapņus, tad gadu/pusgadu gādājam un tad tas viss pazib pāris mirkļos :)