satraukumi

:D 4. punkts! Pilnīgi noteikti būši pilnīga raudošā... runājoties piecatā - mēs, vedēji un salaulātāja - man jau asaras sariesās iedomājoties kā viss būs. Sāku apsvērt domu grimēties pēc laulību ceremonijas, jo vienalga viss notecēs :D

Arī pilnīgi visam piekrītu! Un vēl varu piebilst, ka laika apstākļi neko nevar samaitāt! Un vēl tas - ja kaut kas nebūs kā pa diedziņu, gandrīz 100%, ka neviens to arī nepamanīs! Un diena (diennakts) tiešām ir ĪSA!!! Izdzīvojiet ik mirkli!!!

Kad atskatos uz savām kāzām, tad 1. pie baznīcas sēdēju mašīnā gadīju, kad atnāks pakaļ,pie sevīm domāju, ka pirms iešanas pie altāra apstāšos priekšnamā, ieelpošu un apskatīšos spogulī, morāli sagatavošos, bet kas to deva, izrādās tur durvis pilnībā vaļā, patēvs tik satraucies ved mani tik iekšā, ne sagatavoties nekā, un pa ceļam emocijas sit augstu vilni, ka gandrīz apraudājos, knapi savaldījos. 2. izrādās mani matu sprādzes pa vienai ik pa brīdim līda laukā, tik dabūju viņām sekot līdzi, lai neizkrīt. 3. iesaku neuztraukties par viesiem, paši tiks galā, tā bija mūsu kļūda, visu laiku domājām kā viņiem viesu namā, jo paši braucām mazā ceļojumā, kaut gan viņiem bija viss sagatavots, bet negribējās, lai viņiem ilgi jāgaida, tur varu novēl mazu vainu arī uz vīra rada gabalu, kas bija nesaprašanā un visādi komentēja, kā tad tā,viņi nebrauks mums līdzi,ka tā nav pieņemts un būs garlaicīgi, bet otrā dienā runājot, izrādās viesi iekārtojušies istabiņās, ieēduši,papļapājušies un mēs jau klāt.

Vislabakais 'kaazu apraksts' kaadu esmu lasijusi! :) Njemshu veeraa ieteikumus :)

varu tikai visam piebilst...
1) par kleitu...
ceremonijas laikā ļoooti lija lietus, tā kā iznākot ārā no baznīcas un fotogrāfējoties pie tās, kleitas sasmērēšana bija neizbēgama - tātad visu pārējo dienu pavadīju ar pelēku/melnu kleitas apakšmalu. Un vai mani tas satruca? - nē, itin nemaz. Jā un manas superīgās satīna kurpes arī vairs nebija baltas, bet arī tas mani nespēja satraukt :)
2) par laiku....
mums arī visu laiku pietrūka laix. Nu un tad?? :)
3) raudāšana...
nezinu kā, bet paznīcā turējos super braši - neviena asara, toties pie galdiem, kad manas draudzenītes izpildījumā skanēja veltījuma/paldies dziesma vecākiem, raudāju, tā ka maz neliekas - vnk visas dziesmas garumā. Pat tgd, skatoties video 5x , knapi valdos.
4) laika izjūtas nav vispār tai dienā - tā paiet kā tāds viens mirklis - kā es smejos - atceros, kā pirms ceremonijas 13:30 stāvēju mājās koridorā pie spoguļa, lai ietu ārā un pēc tam jau rītu plxt 06:30, kad bija jāvelk nost kleita, jo tak bik jāpaguļ, bet tā negribējās, lai tā diena beidzās...
5) līdzīgi, kā Ligita Pigita teica - un sajūta būs starp zemi un debesīm, vārdi pa vienu ausi iekšā, pa otru - brīžiem šķiet tā - bija tā īstenība vai tikai sapnis vien?!?!?.... eh! Diena vnk fantastiska!!!

Meitenes, BAUDIET to dienu!!

un jāpiebilst, ka arī man šeit pirms kāzām lasot aprakstus un skatosties bildes bija jāraud, bet kāzās vienīgā vieta kur no sirds apraudājos bija mičošanas laikā, kad sēdēju starp svecēm un ģitārai spēlējot mammai klēpī - tad gan nāca ārā visas dienas neizraudātās asaras! Un laikam dažas asaras nobira baznīcā!

Nu jau kad esmu šo pasākumu izbaudījusi - varu tikai pilnīgi piekrist par šīm lietām, par kurām tik ļoti uztraucos!:) es pēc dabas esmu ļoti precīzs cilvēks un arī kāzu dienu biju saplānojusi pēc pulksteņiem - 7:00 make up, 8:00 frizieris: 9:50 jābrauc ārā no mājām uz satikšanās vietu, jo 12:00 jau sākās 150km attālajā Mazirbē cermonija un tad jau 14:30 jābūt atpakaļ Durbes pilī Tukumā... pirms tās dienas domāju, ka lai vai kas, bet visam tā arī pa pulksteņiem jānotiek, jo ja kaut kas nebūs kā vajag būšu viens stresa kamols... Pienāca tā diena make up ievilkās par 30minutēm, frizieris līdz ar to ārio, no mājas uz satikšanās vietu izbraucā nevis 9:50, bet ap 10:30 un baznīcu noklkavējām par 40minūtēm, arī durbes pili kavējām par aptuveni 2h un ziniet man VISS BIJA VIENALGA..vienalga ka kaut kur kaut kas gaida, mēs bijām tik pārlaimīgi, ka apstājoties magoņu laukā, kur fotogrāfs veica nelielu fotosesiju - vedējtēvs mudināja, ka kavējām pili par 2h - bet es vēl lūdzos lai nekur nebraucam... Lai arī kā Jūs uztrauksieties par šo dienu - tas nav tā vērts, jo uztraukums ir tikai līdz brīdim kad pieiesiet pie altāra...pēc tam tā diena paiet kā dažas stundas, kurā vienīgie cilvēkie ko abi redzat ir tikai un vienīgi vienam otrs!

1.piekrītu līdz ceremonijai vaktēju tad tik tā. Nu gluži pa zemi nevārtījos, bet mierīgi pietupos, bridu pa pļavu.
3.par baidīšanos ... pie fotogrāfēšanās tā bija visi tādu gabaliņu nost, teicu lai nāk klāt nekas takš nenotiks; arī dejojot! Bet vakara gaitā jau saprata, ka ja es nesatraucos, tad viņiem jau netik nav jāsatraucas!
Domāju, ka būšu nobrēkusies līdz nemaņai, jo pat šeit lasot meiteņu stāstiņus asariņas birst, bet nezinu, kas ar mani bija kāzu dienā neraudāju asariņas gan saskrēja acīs .... pati brīnos un nevaru saprats. Visu citu kāzās raudu!
Dienas paiet un pat ļoti ātri brīžam gribas lai tik ātri nepaiet, jo labsajūta ir tik forša... tādēļ ja spēki ļauj balējaties cik varat. es arī savā kleitā lecu viesiem līdzi līdz pus 5 rītā.