Miledy

Nu ta beidzot arī es aizgāju uz Miledy salonu. Tiešām esmu sajūsmināta par sievieti - īpašnieci, kas mani apkalpoja. Jauka un saprotoša sieviete. Tiešām jutos kā ar draudzeni runādama. Piemērīju tikai divas man interesējošas kleitas. Viena ir manas sapņu kleitas pamats. Viņa man piedāvāja mainīt, pielikt klāt un izvēlēties man interesējošās detaļas. Tad nu mēs sarunājām pirmdien, tas ir, rīt tikties, es atnesīšu savu sapņu kleitu bildes un tad kopīgi domāsim. Svarīgs fakts - lai ko es tur mainītu, kleita (viņa teica) dārgāka par 300 Ls nebūs. Protams, ja nu vienīgi es tur kādas ītāļu dārgās mežģīnes nevēlēšos. Visiem iesaku!

Šodien pasūtiju sev kleitu, pēc jau gatavu kleitu pielaikošanas kopā ar šuvēju izdomājām manu kleitu, šuvēja ļoti forša sieviete, es tur jutos ļoti brīvi, dzērām tēju pļāpājām un pa starpai tapa manas kleitas skices. Esmu patīkami pārsteigta, neņemot vērā vietu, kur salons atrodas :)

manuprāt pirms precībām ir jābūt kopdzīvei vismaz kādu laiku, lai varētu saprast vai vēlies arī to turpmāk, tādēļ jau ir šķiršanās, ka pirms precībām kopā nedzīvo, bet kad apprecās un dzīvo kopā- sāk domāt, kur tik neesmu iekūlusies...
bet šīs runas ir ne pa tematu- Miledy kleitas:)

Es taču nesaku, ka taisos šķirties, vienkārši bail par to, ka mūsu attiecības var kaut kā mainīties, ko man ļoti negribētos.
Un es esmu pārliecināta par jūtām, bet kā jau rakstīju, tad nedzīvojam pastāvīgi kopā, jo pašlaik nav kur. Tad nu nezinu kāda tā kopdzīve sanāktu. Tomēr nevajag baidīties, jo vienmēr var atrast risinājumu, ja viss izrādās galīgi garām.

Nevajag jau pārspīlēt, vienkārši esmu reāliste. Esmu jau pieredzējusi nepatīkamas atklāsmes attiecībās, tāpēc nedzīvoju ar rozā brillēm :o)

neticu, ka pati nekad neesi neko tādu domājusi...

man pēdējā laikā moka sapņi tieši par to Lielo dienu... it kā nav man nekāda stresa- nekā, bet naktīs... tad sapņoju, ka esmu aizmirsusi nopirkt kurpes... tad, ka esmu aizmirsusi pieteikt baznīcu... tad, ka nav friziera un vizāžista... nu visos sapņos tā doma, ka kaut ko esmu aizmirsusi izdarīt, nevaru vairs paspēt uz ceremoniju... kā to pateikt viesiem.... eh! muļķīgi ;)

ooo mai god! kā var precēties un jau domāt-tāpat jau varēs izšķirties?????
nē nu tas man nav saprotams... tad ko tad tu precies, ja neesi pārliecināta par jūtām un to, ka gribi ar to cilvēku pavadīt dzīvi??

Njā, sap\niem ir liels spēks. man arī tā ir bijis, ka pēc šādiem sapņiem rodas nostaļģija un sākas pārdoma spar dzīvi. Bet vispār sen nav šādi sapņi bijuši, jo ir tā pārliecība, ka vēlos ar šo vīrieti būs kopā.

Tomēr... Es uzskatu, ka reliģijas dēļ nav vērts bojāt dzīvi, ja izrādās, ka kopā galīgi nav iespējams sadzīvot. Kaut gan jācer, ka tā nebūs un viss būs ideāli ;)

Es pat naktī sapņos redzu ka esmu ar citu cilvēku, un esmu laimīga, tas ir puisis no pagātnes, mēs bijām tikai draugi, kaut gan viņš vēlējās ko vairāk, bet es ne,es vinu uztvēru tikai kā draugu,jau ir pagājuši kādi 10 gadi, kopš es viņu pēdējo reizi redzēju (viņš aizbrauca prom uz ārzemēm un mēs vairs nekontaktējamies) un tagad gandrīz katru naktī es viņu redzu un saprotu ka mīlu, bet tas tikai sapņos, kad pamodos tad skaidri jutu, ka mīlu savu topošo vīru. Galvenais muļķības nesastrādāt

Par šķiršanos nedomāju, jo laulāsimies katoļu baznīca un esmu ticīga tāpēc so domu uzreiz atmetu.

Meitenes, jums laikam pirmskāzu depresija. Bail man arī no tādas. Man draudzene pirms kāzām aizgāja no sava drauga. Bet pēc tam tomēr saprata, ka nevar bez viņa dzīvot un grib visu mūžu pavadīt kopā. Domāju, ka jums arī viss būs kārtībā!!! :)

Es arī iešu šūt Miledy. Ļoti patika apkalpošana. Viņas saka, ka varot uzšūt visu, ko vēlamies. Redzēju darbus, ir labi, izšūtas ar akmentiņiem, viss akurāti. Izvēlējos kleitu internetā un ar bildi došos pie viņām. Nezinu tikai, kāda cena beigās sanāks. :)

Man arī dažkārt uznāk domas - bet varbūt vajadzēja atstāt visu kā ir un vēl neprecēties? Bet nu satiekamies jau 4 gadus vai pat vēl vairāk. Pazīstami visu mūžu. Nu es tad nodomāju, ka ja būs galīgi garām un nevarēsim normāli dzīvot kā ģimene, nu vienmēr taču var izšķirties. Mēs pašlaik tikai periodiski kopā dzīvojam. Bieži vien tikai pa brīvdienām un vasarā vasarnīcā. Tāpēc es arī nezinu kā būs gadiem redzēt viņu katru dienu un dzīvot kopā :)

Bet līdz ar kleitas saņemšanu, sākās panika, es tikai tagad sajutu ka esmu līgava un mani pārņēma bailes, sāku šaubīties vai man tiešam ir vajadzīga šī laulība, savu topošo vīru mīlu, bet ik pa laikam atceros iepriekšējus draugus un visu laiku domāju, kas būtu, ja es paliktu kopā ar kādu citu.

Es sakombinēju divas kleitas, augšēju daļu paņemu no vienas, bet svārkus no citas kleitas. Vakar saņēmu savu kleitu, tagad skapī stāv.