Ko darīt ar kāzu kleitu pēc kāzām?

man kkā nākas sadzīvot ar mākslinieka sindromu, kad viss taču var noderēt - kolāžām/veci žurnāli/, maketiem / citi štrunti / utt. Kādas ir sirds sāpes, kad kko tomēr nākas izmest. :)

Kleitai es domāju beidzot saņemties un atjaunot no opja palikušo piemiņu - zvejnieka lādi. :)

es riktiigi censhos ciiniities pret "zhurcismu" savas maajaas - periodiski riikoju lielaas tiriishanas kad metu aaraa visaadus niekus. protams ir dazhas daavanas, miilji suveniiri kas tiek ljoti saudzeeti, bet es tieshaam priecaajos ka mans dziivoklis ir tik plash tieshi taapeec ka nav piebliiveets ar visaadaam mantaam.

graamatas vispaar njemu biblioteekaa un atdodu atpakalj - ar manu lasiishanas aatrumu ja paturetu visas ko lasu tad visa maaja buutu viens liels graamatplaukts, jo 1 graamata nedeeljaa ir minimums - 52 graamatas gadaa, 520 peec 10 gadiem... bet citreiz sanaak pat 3 graamatas nedeeljaa...
un taapat ir ar skapi:)

katram nu tas ir savs!!!! =))

:) Vispār jau jā! Cenšos notirgot visu, kas man vairs nav derīgs (vai atdot), gan skolas grāmatas (izņemot dažas, kas nodrīgas ikdienā), diskus no manis diez vai kāds pirks..., bet principā vienmēr esmu gatava tirgoties, tiesa cita lieta ir manas mīļlietiņas, kā pirmais gultas lācītis, vecs blociņš, kurā līmēju muļķības..., nu jā, ja kāda tai kleitai pieķeras, tad tā jau ir nu negribās škīrties..., man tikai tā kleita liekas pārāk liela mīļlietiņa :)

Es zinu man arī bija tāda paša sajūta... :)
Tu tikai trāpīji 10-kā!!

ES ar savu kleitiņu saglabāšu!!!!Nu, dikti jau mīļa...:)

Man šķiet pilnīgi muļķīgi pārdot savas personīgās mantas! Vai tad izlasītas grāmatas un jau skatītos filmu diskus jūs arī cenšaties kādam veikli notirgot?
Es pat iedomāties nespēju, ka man būtu jāvelk kāda sveša cilvēka valkāta kleita - tas ir vnk pretīgi!
Par tām kleitām un tusiņu dikti forša doma! Būs man arī kaut kas tāds janoorganizē! :)

:) paldies
man tie tiešām bija spārni :)

...es ar saglabašu savu kleitiņu... tā tomēr asiocejas ar tik daudz skaistām, mīļām atmiņām...

...saglabašu, lai berni un mazberni var papriecaties!!!

es pa kluso nevareeshu uzvilkt - bez paliidziibas no malas kleitaa nemaz iekshaa tikt nevar! ;) visas taas lentes un podzinjas un neskaitaamaas kaartas... ;)

Te es tev 100% piekrītu!!
Katram ir jārīkojās pēc savas sirds vēlmes!!
Un man ļoti patika tas izteiciens - par enģeļa spārniem :)

Boo...
Labā ideja. :) Par šito ir vērts padomāt. Domāju, ka pēc kāzām nevienu reizi vien " pa kluso " uzvilkšu savu kleitu

Tā kā man lielākā daļa draudzeņu ir precētas, tad mēs nosmējāmies, ka ir tik žēl, ka to kleitu var tikai vienu dienu nēsāt, ka mēs taisīsim tusiņu aiz slēgtām durvīm, kur ierašānās būs kāzu kleitās... TAd nu vēlreiz papriecāsiems un izsmiesimies... Jo tās kleitas jau ne visām vairs der... :)))

Man arī tīk doma par to lai saglabātu lādē atmiņas pakavēšanai... Man tas tuvāk dvēselei... Bet ja nu man lūgs izīrēt, es domāju, ka neatteikšu... Lai prieks tiek ne man vienai...

Katrs lietām piešķir savu vērtību, ja vienam kāzu kleita ir materiāla vērtība, tad citam varbūt, tas ir kā uz vienu dienu piešķirti eņģeļa spārni...

Es savu kleitu ieliku skapī un zinu, ka nekad to nevienam neatdošu, nepārdošu un diez vai pat došu laikot un nejau tāpēc, ka man būtu žēl...