Aubes un priekšauta krāsa

Mana toposhaa viira maate vienmeer taa puspajokam stingri noprasa deelinjam vai vinsh dara vismaz pusi darbinju un mani pietiekami lutina :) bet jaa, buus stingri jaapadomaa kaa un ko lai dara ar michoshanu, itkaa gribas, it kaa nee.

Lielakas problemas jau rodas ar tam matem, pasi viriesi lielakoties pasi saprot, kas un ka. Mates del jau citu virieti neizvelesies. Ja vien nav smgas jo smags gadijums.

inita337 - nav ne jāmokās, ne jāpāraudzina, vienkārši jāizvēlas tādi ar musdienīgiem uzskatiem, hehe, lai tie ar tiem vecajiem paši saprot.

Bet par aubém runājot. Rādīju draudzenei no Ņujorkas bildes ar latviešu kāzu tradīcijām un aube viņu dikti uzjautrināja, jo atzīsim, tā cepure ir super komiska, ne gluži rūķa cepure ne gluži ķisendrāns. Bet tad viņā piebilda , ka mums ir ļoti noveicies ka šādas tradīcijas ir saglabājušās un ka tāš janovērtē. Pēc tam uznāca tāds pārdomu momentiņš, ka varbūt ir vērts tomēr ..

Skotija esmu redzejusi tortes vieta dazadu zortu siera ritulu kravumu- siera cienitajiem ok. :)

Lietām nozīme peiškiras ar laiku.

Pie etnogrāfiskā greznā tērpa Latvijā,izņemot Latgali- priekšautu nelika svētkos-tas ir 18./19.gs. Bet mičošana ir mazliet cits svētku tips- tā ir statusa maiņa-no jaunas brīvas meitenes uz saimnieci-līdz ar to darbojas citi principi.
Senos laikos mainīja vainagus- lika pie mičošnas auglības vainagu vai aubi ( vainu kāda galvas rota katrā novadā bija pieņemta sievām nēsāt)
aube- tā ir sievu galvas rota-kas simbolizē,ka ir precēta vai jau dzemdējusi bēnu - tradīciju vraiācija.
dažādas lietas mainās dažādos laikos.
nu laiki ir mainījušies-tradīcijas ir visādi transformējušās gan pēc 1mās atmodas, gan, padomju laikos, gan pēc otrās.


un atkal notiek izmaiņas- jo aubes jaunās sievas negrib likt, pret priekšautiem rodas dumpinieciskas emocijas... vis mainās.
es pati nezinu vai likšu aubi...vēl domāju.
bija doma par auglibas vainagu- bet vēl nezinu kāda man būs frizūra...vai vispār varēšu uzlikt.
tāpat kategorsiki pateicām vedējiem,ka negribam,ka pie mičosānas dāvina visādas saimniecībā "vajadzīgās"lietas- no mīklas ruļļa līdz veļas pulverim...ja ko tādā vīzē domā- lai iazstāj ar interesantiem garšvielu maisiņiem.

Principā- viss ir kā mēs to uztveram un kā mēs to vēlamies-jo tās jau ir mūsu kāzas!!! protams- vienmēr būs kāda tante,kas pie sevis burkšķēs-ka sievai neuzlika aubi vai ka ko tā līgava ar to plīvuru māžojas-neesot tak vairs nevainīga... bet vai tas ir tas svarīgākais???? galvenais,ka pašiem patīk...
es zinu par ko būs daļa viesu sašutuši mūssu kāzās- mums nebūs torte-jo paši tortes neēdam...mūms būs sava variācija par tēmu.

Já, mani tracina, ka dala víriesu ir izlaisti ka nu tikai, un liela vaina ir tás paaudzes mammás, ka tá... Músdienu sievietei ar to jácínás vai jásadzívo. Ne jau visi tádi ir, protams, bet pakalusos apkárt - tik daudz izlaistu víriesu un nelaimígu sieviesu! Pats trakakais, ka jaunas meiteitenes pat nodarbojas ar páraudzinásanu! Man toposá víra máte ir viena no tádám...

Runajot par prieksautu, es vispár nekadas apstarkáts simbolikas un zemtekstus necensos saskatít. Man vedéjmáte prasíja, vai var likt prieksautu - es atbildeju, ka já, jo man tik un ta patík gatavot. (Es prieksautu asociéju tikai ar ést gatavosanu :D). Ja man nepatiktu gatavot, tad gan jau negribétu, lai liek prieksautu. Tad tas bútu tá, ka laulíbas dzívé man jádara tas, ko es negribu, tikai tapéc, ka "sievas pienakums", kas ir novecojis jédziens.

es tikai saku ka muusdienaas tomeer ir laiks saprast ka viirietis arii jaabuut "pavaarda tureetaajam " tas kas saimnieko pa maaju un atbild par ledusskapja saturu un parūpējas, lai beerniem tiiras dreebiites ko uz skolu vilkt. Bet tāls tas ceļš vēl ejams, zinot kā mani brāļi tika audzināti un kaa mana mamma vēl jorpojām man skalo smadzenes "Kaa tavéjais nāk mājā un tu ēst neesi uztaisījusi ??" un par to kā lietas mainījušās un kā tas uz labu, reku padomi perfektai sievai no piecdesmitajiem.. - motifmagazine.files.wordpress.com

Es gan no vairakiem tradiciju lietpratejiem esmu dzirdejusi un lasijusi, ka prieksauts neko nesimbolize, tas ir darba apgerba sastavdala kuru svetkos pec senam latviesu tradicijam nevienam nelika, kur nu vel ligavai...par to aubi nezinu.
Un pat ja neiverojam tradicijas- nu neprecas vai musdienas uzreiz pec viduskolas meitenes, kuras nu tik pec laulibam saks saimniekot bet pirms tam ar pilnigi ko citu nodarbojusas ...varbut laikos kad tas ta vairak vai mazak bija, tie visi katlu, pavarnicu un prieksautu simboli bija aktuali.

Bet ja ta visa prieksautu un aubju lieta ar tadu humorigu pieskanu tiek rikota-varetu but loti forsi, smiekligs viramates darinats prieksautins tad bus pasa laika!

Senos laikaos pavards bij mājas centrs-un tas,kas tur rosījas (nu ...jā tajā laikā arī gatavoja ēst) gādāja pār ģimens harmoniju mājās-saticību, mieru, pārnestā "medījuma"(ne būt ne teiši ēdama, bet kaut kur pielietojuma) realizēšanu mājā. kādreiz priekšautu lika netikai virtuvē, bet arī, piemēram, grāmatvedības darbus veicot. tādēļ tās nav tikai pavārs-tas ir ģimens siltums, bet vīrietis ģimenes stabilitāte.
Tā es to uztveru....bet katram jau savs.

interesanti , kas tad tavaa izpratne ir - pavarda tureetaajs ?

tieshaam gaumes lieta, arii humora izjuutas un dziives uztveres :)

Jauki, ka nav taa noteikts, ka tradicionaali vajag baltus un cakainus priekshautinjus, vismaz buus jautri un arii viira maatei prieciigi:)

gaumes lieta, bet man tādu virsū pat pa virtuvi nedabūtu uzvilkt. nepatīk.

man prieksauts bija sarkana krasa un galvā - aubes vietā sarkans lakatins un nekāda vaina,galvenais jau sajutas....:))

Vispār priekšauts un aube simbolizē- pavarda turētāju un nebūt ne pavāru.

Kādēļ jāliek abiem vienādi? Ja jau sieva kļūst par pavāru, tad vīrs par dīvāna atribūtu.Tātad, simboli būtu tādi:
sievai-priekšauts
vīram- iznēsātas, izstaipītas trenūzenes.

Ja vīrietis izdomā gatavot ēst,bet sieva atpūsties, tad lai apmainās ar atribūtiem. Jādzīvo draudzīgi.