White wedding...
Felizz
Pamodos septiņos no rīta. Vajadzēja pabeigt veidot dāvaniņas viesiem, mājās valdīja miers, bet es, kūpošo kafijas tasi rokās turot, skraidīju pa istabām, mēģinādama atcerēties, kas vēl jāpaspēj paveikt... Agrāk, kad iztēlojos sev šo dienu, likās – būs citādi. Bet tagad - neko tādu, pēc kā varētu noteikt šodienas unikalitāti, nespēju sajust. Tikai smadzeņu sasprindzinājums, dīvains, savāds draivs.
Un viss – viss visapkārt kaut kādās dīvainās liesmiņās, uzliesmojumos. Kā bērnībā, skaitot pantiņu - viens- esmu frizētavā, ar ruļļiem galvā, divi – mēs ar meistari saprotam, ka matu sprādzīšu un matadatu man nav – friziere noņem jau gandrīz piestiprinātu plīvuru – es steidzos uz tuvāko veikalu, lai nopirktu visu nepieciešamo...Trīs- es jau esmu vizāžistes krēsla un lūdzu, lai man ar vaigu sārtuma palīdzību samazina vaigus. Liesmiņas, liesmiņās...
Kad atgriežos mājās, tā bija pilna ar rožlapiņu kastēm un pīrādziņu paplātēm. Rozes un pīrādziņi smaržo tik gardi, ticiet man. Kopā ar vedēju, vedējas vīru un manu mammu mēs, beidzot, pabeidzām dāvaniņas viesiem. Smejamies, pļāpājām, un atkal – savāds miers un dīvains klusums, it kā šodien nav MŪSU kāzas, ko tik ilgi gaidījām.
Atcerējos, ka suns nav barots no paša rīta, un, steigšus ar visu savu trīsmetrīgo plīvuru, aizskrēju pie būdas. Burvīgs skats! Un viss- drudžainajā prieka dūmakā, ar liesmiņām, dīvainām vasaras karstuma liesmiņām.
Un viss – viss visapkārt kaut kādās dīvainās liesmiņās, uzliesmojumos. Kā bērnībā, skaitot pantiņu - viens- esmu frizētavā, ar ruļļiem galvā, divi – mēs ar meistari saprotam, ka matu sprādzīšu un matadatu man nav – friziere noņem jau gandrīz piestiprinātu plīvuru – es steidzos uz tuvāko veikalu, lai nopirktu visu nepieciešamo...Trīs- es jau esmu vizāžistes krēsla un lūdzu, lai man ar vaigu sārtuma palīdzību samazina vaigus. Liesmiņas, liesmiņās...
Kad atgriežos mājās, tā bija pilna ar rožlapiņu kastēm un pīrādziņu paplātēm. Rozes un pīrādziņi smaržo tik gardi, ticiet man. Kopā ar vedēju, vedējas vīru un manu mammu mēs, beidzot, pabeidzām dāvaniņas viesiem. Smejamies, pļāpājām, un atkal – savāds miers un dīvains klusums, it kā šodien nav MŪSU kāzas, ko tik ilgi gaidījām.
Atcerējos, ka suns nav barots no paša rīta, un, steigšus ar visu savu trīsmetrīgo plīvuru, aizskrēju pie būdas. Burvīgs skats! Un viss- drudžainajā prieka dūmakā, ar liesmiņām, dīvainām vasaras karstuma liesmiņām.
Mazā Estere
Felizz, tik skaisti uzrakstīts - katrs vārds! Lasīju, elpai aizraujoties...Lai jums izdodas kopā sagaidīt vecumdienas un pasēdēt zem savas ābelītes, novēlu no sirds!
Felizz
Nākamajā dienā mūsu pagalmā sanāca 30 cilvēki no 40 viesiem. Mēs iestādījām ābelīti ar ābolu. Lai tā aug stipra, dāvā mums bagātu ražu, bet mēs – večuki, sēdēsim tās ēnā un atcerēsimies savas dzīves galveno balto dienu...
P.S. Paldies visiem, kas bij blakus,mūsu miļajiem vecākiem, mūsu super fotogrāfam - Kristapam Hercam un video meistariem - Genādijam Ruseckim un Katrīnai Neiburgai,mūsu draugiem- PALDIES!Bez jums šī diena nebūtu tik īpaša...
P.S. Paldies visiem, kas bij blakus,mūsu miļajiem vecākiem, mūsu super fotogrāfam - Kristapam Hercam un video meistariem - Genādijam Ruseckim un Katrīnai Neiburgai,mūsu draugiem- PALDIES!Bez jums šī diena nebūtu tik īpaša...
Felizz
Viesi ļoti silti pieņēma mūsu pirmo deju, ko bijām sagatavojuši. Bet pēc plīvura noņemšanas mūs izsauca vēlreiz. Un tas „vēlreiz” bija daudz labāks par oriģinālu – tāds, kā bija ieplānots, viegls un romantisks.
Pēc divpadsmitiem metām pušķi un prievīti- dīvaini tas, ka abus aksesuārus noķēra jau esošais pāris- laikam gan nāksies mūs uz savām kāzām drīzumā saukt. Pēc tam bija salūts, ko vīratēvs uzdāvināja kā pārsteigumu – skaisti- bērni un pieaugušie bija sajūsmā.
Uz viesnīcu aizbraucām tikai ap trijiem – gribējās pabūt ar viesiem, padejot, papļāpāt... Vīrs (Ak, Dievs, cik burvīgs vārds!) ienesa mani istabiņā uz rokām, atvēra šampanieša pudeli... Man tik ļoti gribējās, lai šī nakts nebeigtos – pasakainā diena, burvīgā, saldā, pirmā laulības nakts!
Pēc divpadsmitiem metām pušķi un prievīti- dīvaini tas, ka abus aksesuārus noķēra jau esošais pāris- laikam gan nāksies mūs uz savām kāzām drīzumā saukt. Pēc tam bija salūts, ko vīratēvs uzdāvināja kā pārsteigumu – skaisti- bērni un pieaugušie bija sajūsmā.
Uz viesnīcu aizbraucām tikai ap trijiem – gribējās pabūt ar viesiem, padejot, papļāpāt... Vīrs (Ak, Dievs, cik burvīgs vārds!) ienesa mani istabiņā uz rokām, atvēra šampanieša pudeli... Man tik ļoti gribējās, lai šī nakts nebeigtos – pasakainā diena, burvīgā, saldā, pirmā laulības nakts!
Felizz
Mēs atkal bildējamies, ēdām pīrādziņus un dzērām šampi. Skūpstījāmies – mums jau pastaigā sauca „Rūgts!” –un atrauties vienam no otra nebija iespējas.
Mana vedēja nosauca kāzas par „omulīgajām, mājīgajām” – cik cieši sadraudzējās visi viesi, kaut gan to lielākā daļa līdz kāzām nebija pazīstami. Esmu par to pateicīga Dievam.
Atskatos atpakaļ – varbūt bija arī tādi brīži, kad kaut kas bija ne tā kā ieplānots, bet tas nav svarīgi. Viss bija tik sirsnīgi, cik daudz siltu vārdu un novēlējumu mēs saņēmām, atmosfēra, kas mājoja todien apkārt bija īpaša – tādai laikam tai arī bija jābūt.
Mana vedēja nosauca kāzas par „omulīgajām, mājīgajām” – cik cieši sadraudzējās visi viesi, kaut gan to lielākā daļa līdz kāzām nebija pazīstami. Esmu par to pateicīga Dievam.
Atskatos atpakaļ – varbūt bija arī tādi brīži, kad kaut kas bija ne tā kā ieplānots, bet tas nav svarīgi. Viss bija tik sirsnīgi, cik daudz siltu vārdu un novēlējumu mēs saņēmām, atmosfēra, kas mājoja todien apkārt bija īpaša – tādai laikam tai arī bija jābūt.
Felizz
Saule spīd, mūsu draugi svinīgajos tērpos, ziedu saujas, visi sveic, smaida - es it kā atrodos pavisam citā realitātē, īpašajā - to nevar ne uzmērīt, ne apskaut ar rokām. Dvēselē dzimst kaut kas jauns, gaišs un nesaprotams.
Un atkal tās dīvainās liesmas - esam jau baznīcā, mazuļi pa priekšu, ērģeļu mūzika telpā... Notiek kaut kas īpašs, bet es instinktīvi iztaisnoju muguru un skatos uz savu mīļoto. Neatceros gandrīz neko. Baltās baznīcas sienas un saules gaisma caur augstajiem logiem. Zibspuldzes liesmiņas un... Apsolos mīlēt un cienīt – aizrāvās elpa – ko Dievs savienojis, cilvēkam nebūs šķirt.
Baidījos, ka raudāšu, bet smaidīju visu laiku.
Baznīca pavadīja mūs ar Mendelsona marša skaņām, no ērģeļu ložas uz mums kā mazi, viegli tauriņi lidoja rožlapiņas. Arī ārā mūs satika ar smaržīgām rožlapiņu saujām. Zibspuldzes, liesmiņas, smaidi, ziedi-ziedi... – un spīd uz pirksta kaut kas ilgi gaidīts, zeltaini-saulaini ruds, izkliedējot saules zaķīšus uz viesu pogām...
Un atkal tās dīvainās liesmas - esam jau baznīcā, mazuļi pa priekšu, ērģeļu mūzika telpā... Notiek kaut kas īpašs, bet es instinktīvi iztaisnoju muguru un skatos uz savu mīļoto. Neatceros gandrīz neko. Baltās baznīcas sienas un saules gaisma caur augstajiem logiem. Zibspuldzes liesmiņas un... Apsolos mīlēt un cienīt – aizrāvās elpa – ko Dievs savienojis, cilvēkam nebūs šķirt.
Baidījos, ka raudāšu, bet smaidīju visu laiku.
Baznīca pavadīja mūs ar Mendelsona marša skaņām, no ērģeļu ložas uz mums kā mazi, viegli tauriņi lidoja rožlapiņas. Arī ārā mūs satika ar smaržīgām rožlapiņu saujām. Zibspuldzes, liesmiņas, smaidi, ziedi-ziedi... – un spīd uz pirksta kaut kas ilgi gaidīts, zeltaini-saulaini ruds, izkliedējot saules zaķīšus uz viesu pogām...
Felizz
Mājās bija tik klusi, ka varēja sadzirdēt kā taurenis ar spārniem kutina loga stiklu. Es esmu mierīga...Pilnīgi mierīga...Nespēju iedomāties, ka pēc īsā laika šī māja piepildīsies ar cilvēku emocijām un balsī, un VISS sāksies.
Sāku uztraukties, kad ieraudzīju savu mīļoto caur logu. Oo, jā – sitās sirsniņa, aizrāvās elpa, es pat uzvilku brilles, lai saredzētu labāk. Bet nu viņš tika galā ar visiem pārbaudījumiem. Liesmiņa – mēs jau esam mājas pagalmā ar šampanieša glāzēm rokās, draugi apkārt, visi smaida.
Pēc tam mēs aizbraucām uz pilsētas parku uzņemt filmu un pafočēties, paņēmām līdi vedējus un pāris draugus. Kamēr mēs skraidījām un lēkājām, gulējām zālītē un dejojām, viņi omulīgi iekārtojās uz soliņa ar šampanieti un pīrādziņiem.
Un atkal – liesmiņas – braucam, garāmgājēji bildē ar mobilajiem mūsu Volgu, es smejos, mīļais bučo...Smaidi, tveice, ziedu elpa... Liesmiņa – esam pie baznīcas.
Sāku uztraukties, kad ieraudzīju savu mīļoto caur logu. Oo, jā – sitās sirsniņa, aizrāvās elpa, es pat uzvilku brilles, lai saredzētu labāk. Bet nu viņš tika galā ar visiem pārbaudījumiem. Liesmiņa – mēs jau esam mājas pagalmā ar šampanieša glāzēm rokās, draugi apkārt, visi smaida.
Pēc tam mēs aizbraucām uz pilsētas parku uzņemt filmu un pafočēties, paņēmām līdi vedējus un pāris draugus. Kamēr mēs skraidījām un lēkājām, gulējām zālītē un dejojām, viņi omulīgi iekārtojās uz soliņa ar šampanieti un pīrādziņiem.
Un atkal – liesmiņas – braucam, garāmgājēji bildē ar mobilajiem mūsu Volgu, es smejos, mīļais bučo...Smaidi, tveice, ziedu elpa... Liesmiņa – esam pie baznīcas.
Precos Pro
Esi pakalpojumu sniedzējs?
Pievienojies mums un paplašini savu klientu loku
Uzzini vairākReklāma
Fabrikas restorāns
bagātīgas garšas un lieliska apkalpošana ar Vecpilsētas panorāmas skatu
Ziedu Ekspresis
ziedu un dekoru bāze
Māris Arbidāns
Kāzu fotogrāfs, LKFVA biedrs
Iesakām
Pianista Brīvdienas
pilns kvalitatīvas mūzikas serviss
Best events
tekstila un mēbeļu noma
Iesakām
Grupa Zuši
kvalitatīva dziesmu hitparāde un spilgtākie pasaules skaņdarbi
Hotel Jūrmala SPA
kāzu svinību vieta
Svētki Jums
gardi un skaisti kāzu un svinību galdi par ļoti labām cenām
Krimuldas Ilze
kāzu un banketu galdu klāšana un apkalpošana, kāzu tortes
Kārklu muiža
Viesnīca un svinību vieta
