Viskaistākā rudens diena 20.09.2008

Te nu arī beidzot es sadūšojos uzrakstīt. Esmu beigusi lidināties un nolaidusies lejā jau kā sieva savam mīļajām vīriņam!
Tātad:

Sākšu ar to, ka iepriekšējā vakarā bija mega braukāšana pa simtām reizu, visa kārtošana- līdz braucām no Cēsīm uz Rīgu pēc kāzu auto, Rīga vīra darbā vel veicām vedējmātes nepaveikto darbu- kopējām ārā kāzu avīzi-kopētājs vilkās tik lēnu!!! Beidzot viss bija galā, es sēdos aimugurējā sēdeklī, vīriņš pie stūres un braucām atpakaļ uz vecāku mājām, es cītīgi liku lapas avīzei un sēju tās kopā un "mīļi" atcerējos vedējus :) avīze bija gatavas, aizbraucām katrs ar savu mašīnu līdz vecāku mājām-sabučojāmies un katrs devāmies ie miera savu vecāku mājās-piebildīšu to, ka veāki man bija atstājuši svētku vakariņas, manā bērnības istabā bija ziedi, gulta saklāta vecajā gultas veļā ar zaķīšiem un blakus stāvēja cukurgailītis-kaut visi gulēja jau izjūtas bija neaprakstāmas-es biju laimīga!
Paēdu un aizmigu savā bērnības gultiņā 5 sekundēs.
Te pēkšņi dzirdu "celies, manu celies manu līgaviņ, jau gailītis nodziedāj...." mammīte,vienmēr mani ir pratusi pamodināt ar smaidu uz lūpām- plkst 5.30. Lai cik dīvaini nebūtu esmu pavisam mierīga un laimīga, sataisos braucienam uz Cēsīm, salasu mantas un pats galvenais man šausmīgi grībās ēst :)
Frizētavā esam 8.00-kur ēdu, dzeru,un esmu pats mierīgākais cilvēks uz zemes-kaut apkār lido stresā vedējmāte un mamma...
Esam skaistās, safrizētas un jau ģērbjamies-tūlīt brauks līgavainis...Dīvaini, et es vēljoprojām esmu mierīga!
Viņš mani godam izpērk, parakstam laulības līgumu un dodamies uz ceremonija Siguldā...

Visu ceremoniju bija laimīga...bet tajā brīdī, kad pateica ka esmu sava jaunajā uzvārdā-beidzot palika tā jocīgi un gandrīz sāka birt asariņas.....
Diena bija skaista, mēs bijām laimīgi un laikam tas šajā dienā bija pats galvenais!