SLEPENĀS KĀZAS

Nolēmu arī es Jums pastāstīt savas skaistās dienas stāstu. Tā kā mums nepatīk būt uzmanības centrā, tad nolēmām kāzas rīkot tikai sev. Par mūsu kāzām zināja tikai mūsu liecinieki un mani darba kolēģi (no viņiem neko nevar noslēpt).
Pamostos desmit minūtes pirms zvana, jo sapnī esmu sabojājusi kāzu torti. Par laimi mums tortes nav, tātad reālajā dzīvē to sabojāt nevaru :)
Deviņos dodos pie frizierītes, izskatās ka frizierīte ir nedaudz sabijusies, jo svešai klientei bez iepriekšējas izmēģināšanas jāveido kāzu frizūra. Bet esmu dikti apmierināta. Kad frizūra gatava, tad tik rodas tā reālā sajūta, ka tiešām šī ir mana kāzu diena.
Dodos mājās, vēl šādi tādi darbiņi veicami, laiks velkas tik lēnu, ka nevaru vien sagaidīt, kad varēšu uzvilkt savu skaisto kleitiņu, kā kaķis ap krējuma podu tinos tai apkārt.
Beidzot pienācis brīdis, sākam ģērbties. Esam gatavi un nu jau abi divi nezinam, ko iesākt lai īsinātu laiku.
BEIDZOT LIECINIEKI KLĀT. Tas ir kā atvieglojums, jo nav jāsēž un jāgaida nu var doties ceļā.
Piebraucam pie dzimtsarakstu nodaļas. Dodamies iekšā nokārtot pedējās formalitātes. Izrādās vēl atsevišķi jāmaksā par apliecības vāciņiem, neliel sašutums, vai tiešām to nevarēja iekasēt tad kad pieteicāmies un maksājām pārējos maksājumus, bet tas ir sīkums.
Nu jau sākusies ceremonija. Tante tik nesakarīgi runā, ka nāk smiekli un īsti nevar saprast kurā brīdī jāsaka varenais "JĀ". Atskan jautājums:"Nu līgava ko Jūs esat izdomājusi?" Abi ar mīļoto saskatāmies un nu jau smieklus vairs nevar valdīt, gribējās tantei kādu garu ststu pastāstīt atbildē uz šitādu jautājumiņu, bet nu beigās pasaku vienkārši JĀ. Paraksti. Skatos mīļums tāds tramīgs. Atskan čuksts:"Tante laikam mums gredzenus nočiepusi, ja jau sāk kravātie" Atkal smiekli, tante nesaprašanā. Parādās gredzeni.
Beidzot tas ir noticis esam vīrs un sieva.
Tālāk stāsts sākas bildēs:
Esam tik laimīgi, ka nu esam precēti un nikuši ārā no dzimtsarakstu nodaļas