Sen tas sen, bij tas laiks - 16.06.07.

Kāzu rīts bij varen lietains, abi ēdām brokastis un domājām, ka esam iegrābušies ar dienu un laiku, gribās jau to saulīti, bet ...sākām taisīties, frizieris, pakaļ puķēm, ģerbšanās un braukšana uz baznīcu un lietus jau nebija...nu un tieši tad, kad stāvējām ar vedējiem baznīcas priekštelpā un gaidījām, kad nāks priesteris, man sākās panika, biju nobijusies tik ļoti, ka gribējās vēl drusciņ pagaidīt, bet priesteris atnāca un mēs gājām, pati ceremonija bija tik aizkustinoša, pat asaras saskrēja acīs un priestera runa par mums, mīlestību un vēlreiz mīlestību bija patiesi jauka.Kad iznācām no baznīcas abi jūtāmies ļoti atviegloti, bez bailēm, brīvi un notika brīnums - pa visu dienu uzspīdēja saulīte uz kādu stundiņu, bet tas bij tik patīkami.
Tālāk visas izdarības bija vedēju ziņā un mēs jutāmies laimīgi, ka varam to baudīt.Atrakcijas bija dažādas, bet viena no tām bija neredzēta un nedzirdēta - braucām pāri gaisa tiltam un vedējmāte vedējtēvam saka, lai brauc lēnām, jo policija stāv, un še viņi arī stādina un mēs bijām patiesi sašutuši par tādu policistu nekaunību...bet izrādās izjokoja, izrādījās pārģērbies radinieks.Ceļojām pa Jelgavu, tad Rundāles pils, Bauskas pilsdrupas un atgriešanās viesu mājā Jaundobeļi.
Man patika viss - baznīcā, vedēju atraktivitāte, viesu māja un pat apdzēries viens muzikants, ka spēlēja kā Dievs - laikam tas viņam palīdz, kā arī viss viss, tikai viens mīnuss - tas paskrēja tik ātri un gribās teikt - atkārtot, atkārtot...
Novēlu visām esošajām sievām un topošajām līgavām - atbrīvoties kāzās un baudīt, tieši tā mēs darījām nepar ko nesatraucoties un tas radīja manī šīs un citas jaukās atmiņas!