Sader bāliņš ar ļaudaviņu, ne uz vienu dienu uz visu mūžu...

Māmiņ' man svārkus loka
Kamanâs sēdēdam,
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņàm.
Locīdama tā sacāja:
Lai nu loka tautu dēls,
Lai nu loka tautu dēls,
Visu mūžu dzīvodams.

"Sader roka ar cimdiņu, sader dziesma ar darbiņu;
Sader mans daiļumiņš ar tautieša staltumiņu"

"Sader liepa ar ozolu manā tēva pagalmā,
Tā der manis augumiņš ar stalto tēva dēlu"

"Rindā auga ozoliņi aiz kalniņa lejiņā,
Pretī auga liepu rinda, kas ozolus kaitināja"

« Baltu puķu guni kūru ezeriņa vidiņā ;
Ne tā dega, ne izdzisa, puišus vien kaitināja »

"Kājâs man baltas zeķes,
Rokâs zelta gredzentiņi;
Tautiešam acis deg
Kà raibam vanagam."

Dieva dēls, Saules meita
Pār Daugavu rokas deva;
Tik tie zelta gredzentiņi
Nesabira Daugavâ.

"Ar Dieviņu paliekat, pastāvat maliņā,
Viegla laiva, dziļš ūdens, strauja teka Lielupīt.
Tautiets meta zaļu ziedu, noturēja dižupīti,
Pārved savu līgaviņu, līgaviņas baltu pūru"

Visi man labi bija, ja es pati laba biju,
Visapkārt balti ļaudis, baltu vārdu nesējiņ“

"Nu ienāca mūs māsiņa kā ieviņa ziedēdama,
Kā ieviņa ziedēdama, kā lapiņa drebēdama."

Ar tautieti saderēju,
Gredzentiņi saskanēja;
Nevar vairs kungi šķirt,
Ne vairs abu bāleniņi.

Sagājàs Jāņa bērni,
Sadevàs rociņàm,
Sadevàs rociņàm,
Saskan zelta gredzentiņi.

Man atsūta tautu dēls
Mazu mazu grāmatiņu;
Iekš' tàs mazas grāmatiņas
Div' sudraba gredzentiņi.

"Griežiet ceļu, šķiraties, puķe nāca istabā,
Protiet kaunu, sveši ļaudis, ceļaties kājiņās."
"Šķiratiesi zosu pulki, laidiet gulbi ezerā;
Šķiriet ceļu bāleliņi, laidiet māsu tautiņās"

"Apsegloju sirmu zirgu zeltītiem iemauktiem,
Tam būs vesti līgaviņu pār deviņi novadiņi"
"Labāk sēžu pie tautieša, ne pie sava bāleliņa.
Tautiets vedīs visu mūžu, bāliņš mazu gabaliņ!"

"Gāju, gāju šo celiņu - stāvēdama, domādama –
Vai būs ieti, vai neieti, vai palikt bāliņos? "
"Šo celiņu rītā gāju, šo celiņu vakarā,
Šo celiņu man aizveda tautu dēla mīļi vārdi. "
"Ej Laimiņa, Tu ar mani, es nevaru viena iet –
Man Dieviņš ceļu deva, Laima ceļa rādītāja!"
"Dancodama vien staigāju tēva sētas pagalmiņu,
Kad jāiet tautiņās puslēnām soli liku.
Vienu liku domājam, otru Laimu pielūdzam,
Trešo soli līdzināju ar mīļo tautu dēlu."