Neaizmirstamais rudens sākums...

Pirms kāzu diena lika manai sirsniņai manāmi satraukties par gaidāmajiem laika apstākļiem kāzu dienā… Visa diena bija ar lielām lietusgāzēm un pat krusu… Braucot uz viesu namu (veikt pēdējos sagatavošanas darbus) vējstikla tīrītāji darbojās visātrākajā režīmā, redzamība ļoti apgrūtināta, mežā – sniega kārtiņa… Atpakaļ ceļā no viesu nama, vienā brīdī baisie melnie lietus mākoņi pašķīrās un parādījās saules stariņš, kas lika pļavā parādīties neaizmirstamai varavīksnei! Pirmo reizi redzēju tik fantastiski skaistu varavīksni – pilnu loku, no paša sākuma, līdz pat beigām… Tad es sapratu – mana baltā dieniņa būs bezgala skaista, lai arī kādi būs laika apstākļi…
Pēdējo vakaru un nakti pavadīju pie saviem vecākiem. Sēdējam ar mammu un māsu virtuvē, malkojām tēju tasīti pēc tasītes. Laiks paskrēja nemanot, kad ap 3 naktī, tomēr, nospriedām, ka laiks doties pie miera… Rīts jau pavisam tuvu… Lai arī palīdu zem segas, miegs piezagās pēc kādas stundas. Bet jau 6:00 mīļā māmiņa nāca mani modināt – ir laiks celties… Ienākot vannas istabā, lai izbaudītu rīta dušu, redzu uz spoguļa, ar mammas mīļāko lūpu krāsu, māmiņas rokrakstā rakstīts: „Labrīt saulīt! :) Lai arī laiks turpinās iet uz priekšu, paies dienas un gadi, tu vienmēr būsi mana mazā mīļā princesīte! Buča :)” Un nu, pirmās laimes asariņas… Iznākot no dušas, virtuvē mani gaidīja karsta aromātiska kafijas tasīte, un manas vismīļākās plānās pankūkas ar mīļāko ievārījumu (kā bērnībā).