Mūsu neatkārtojamā diena : )

Vēlreiz vismīļākie sveicieni jums, lai jums daudz daudz mīlestības:)

Un te bildīte ar noķerto pušķiti:))

Skaisti!Vissirsnīgākie sveicieni sieviņas kārtā!!!

Fotogrāfa bildīšu vēl nav : ( bet es nekādi nevarēju nociesties un pastāstīju jums savu stāstu arī bez tā : ) Tā, ka par foto kvalitāti, piedodiet...

Aizmirsu piebilst, ka pims kūkas mēs bijām pārģērbties. Un nu bijām gatavi tusiņam : ) lecām un jautrojāmies līdz rītam un ap 5ciem no rīta sākām izklīst, kurš devās uz māju pusi, citi tika nogādāti viesu namā, mēs - baudījām kāzu nakti ... : )

No rīta gan prieki turpinājās un beidzās tikai uz Jāņu dienu beigām, vēl jau arī nedaudz apbarucām Latviju utt., kur guvān tik daudz piedzīvojumu... : ) Bet tas jau ir cits stāsts : )

Tagad esam precējušies, laimīgi, lepni nēsāt vienu uzvārdu un mīlestības pārņemti, kā no jauna iemīlējušies, tikai vēl dziļāk, izjustāk, savādāk... : )

Paldies visām jums, kas atbalstīja, sniedza padomus, pakritizēja un piemeta atpakaļ pie zemes, lika smaidīt, uzmundrināja un ar visu dvēseli līdzi juta : )

Pēc tam mūs visus aicināja laukā un naksnīgajās debesīs mēs vērojām skaistu salūtu - debesis voenos lielos krāsainos ziedos....

Un pēc tam, jūs jau zinat - kūka : ) Skaista un vēl garšīgāka : ) iesaku Tukumā konditorejā "Ieviņas" - ne par treknu, ne par saldu un viss tikai no dabīgajiem produktiem, neatkārtojama garša : )

tad mūs nomičoja un katrs mums apkārt lika svecīti sirds veidā un katrs teica mīļus vārdus. Mistiski, skaisti, sirsnīgi, cits smaidīja, cits preicājās, cits raudāja no prieka... tāda emociju gūzma... Mičošana īsti plānota nebija, jo mēs to nevēlējāmies (pa citu kāzām bija apnicis) , bet tomēr tā kā mēs nekur nebijām aizlaidušies, vēdēji to sadomāja un labi vien bija... skaisti...

Bija jau vēls vakars un pēc daudzām un dažādām izdarībām visi gribējām kārtīgi paēst un padzert. Bijām tik laimīgi tik iekšā : ) Un gaidas attaisnojās : ) Galds bija skaisti un bagātīgi klāts, ēdiens vnk dievīgs un oficiants - pats labākais! : ) Mums bija arī vakara vadītāja Dacīte, bet viņa tā visu laiku pie galdiem sēdēt neļāva. Uh, cik viņa entuziasma un pozitīvisma pilna : ) Mums bija plānots pēc pusnakts doties baudīt kāzu nakti, bet izbaudot Dacītes vadīšanu, nolēmām palikt un tusēties ar visiem, nu nekādi kājas nevilka uz projām došanos : ) Dejoja un atrakcijās iesaistījās visi, dunēja visa Milzkalne : )

P.S. mans mīļais centās man ieskaidrot, ka nemāk dejot. Meitenes, ja jūs zinātu, kā viņš dejo.... pasaka...

Ah, un vēl tā līgavas pušķa mešana. Un interesantākais ir tas, ka pušķi noķēra meitene, kas šonedēļ precas, bet zeķturi - viņas topošais vīrs : ) bet pa to trakumu nevienam pat neienāca prāta to nofotografēt : ( Kurš smējās, kurš pušķi ķēra. Ir tikai foto, kur mīļais man zeķturi no kājas velk : )

He, mēs tā aizrāvāmies, ka aizmirsām par viesiem un visu pārējo uz pasaules. Kad visi iespējamie telefoni bija apbombardēti, tad steigšus devāmies uz Šlokenbeku, kur mūs ar lielu nepacietību gaidīja vēl vieni vārti un folkloristi. Nu tā bija tāāāda programma... Super! Teikas, spēles, atrakcijas, dejas sveču gaismā, padomi, smaržīgi Jāņu ziedi un tik daudz laba vēlējumu... : ) Vedēji nosaluši kā diegi, bet tekalēja kā mazas skudriņas : )

Pēc tam mēs sataisījām jokus un aizmukām no viesiem : ) Patiesībā jau vedēji to bija ieplānojuši : ) Tomēr mums bija jautri, jo ceļā mums bija ļoti daudz vārtu. Satikām arī citus kāziniekus un gandrīz viens otram izveidojām vārtus, bet beigās vienojāmies, ka abas puses taču atpūšas no viesiem. Pamājām ar rokām un devāmies savās nebēdnībās : )

Jaunpils pagrabā mums bija atrakcija ar viduslaiku ierošiem, bet tālāk parkā varēja sarunāt, lai tādus izkaļ. Mums būs zobens un pātaga : P
Ziniet, kas bija mīļi? Tajā pagrabā mīļais uz galda izlēja vīnu un no tā uzvilka "mīlu" : )

Izgājām laukā un mums par godu dārdēja lielgabals : )

Pēc tam mums bija pastaiga pa Jaunpils parku. Cik tur visa kā interesanta... Bet skaistākais bija tas, ka pie tilta atstājām savu piekaramo atslēgu, atslēdziņu piesējām pie baloniem, kurus palaidām zilās, jo zilās debesīs... balons uzlidoja augstu, augstu gaisā un kur tas ir - nemaz negribas zihnāt : ) ar acīm mēs to pavadījām, cik tālu vien varēja saskatīt... : )

Ziniet, tas kauss svēra ap 5kg!!! Bet vīns bija tik salds.... Manuprāt, aveņu : )

Izsmējāmies no sirds, klausījāmies labas sievas un laba vīra padomus. Mēs ar Runčuku vienojāmies, ka es varēšu runāt sestdienās, svētdienās un svētku dienās, bet viņš man dāvinās baltu auto : D
P.S. Atgādinu, ka mēs sēdējām 700 gadu vecos krēslos un dzērām aptuveni no tik pat sena kausa : )

Īstenībā mēs nezinājām, ko ar mums darīs, kur un kāpēc. Nez kāpēc viesi visu zināja, bet mēs ne. Tā mūs aizveda uz Jaunpili, kur mūs sagaidīja ļoti jautra un omulīga pilskundze ar savu galma dāmu : ) Un kā dziedāja uz Pilskundzi kārais muzikmeisters... : )