mūsu LIELĀ un LAIMĪGĀ diena :)

fotosesija :)))

fotosesija :))

fotosesija :)

Atrodam to, taču tam visriņķī dubļi. Eh, brienam cauri arī tiem un ir vērts, jo bildes sanāk fantastiskas.

Noliekam ziedus un dodamies meklēt mīlestības akmeni.

Kad visi sabildēti, tad viesus atstājam mammas un mīļo izpalīgu ziņā un paši ar vedējiem un fotogrāfu dodamies „klasiskajā kāzu fočēšanās maršrutā” uz Turaidu. Protams, neiztrūkstošais kāpiens pie Turaidas rozes – vīrs mani varonīgi uzstiepj līdz pašai augšai.

Vedējtēvs aizskrien pēc fotogrāfa. Tas sakaunējies, taču tagad bildē dubultā. Izvedam fotografēšanās pasākumu ārā, pils dārzā.

Skaisti un oriģināli (kleita un zābaki!) Nosmējos par šito teikumu: " Līgavainis pavisam zaļš ar milzīgu sarkanu rožu pušķi." Laba krāsu gamma!:)

šampanietis, laba vēlējumi un smaidošas sejas visapkārt.

Un tad apsveikumi, ziedi.

Sākas svinīgā ceremonija. Dzirdu, ka runāts tiek daudz, bet neko no tā visa nesaprotu. Vienā brīdī piefiksēju, ka sarunātais fotogrāfs nav ieradies. Bildē mana kolēģīte, bet tie ir sīkumi, jo klāt nozīmīgais jautājums. Tālāk jau viss notiek raiti – gredzeni, bučas mammām.

Ierodas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja ar īsu ceremonijas instruktāžu. Aiz durvīm sākas kņada – sāk ierasties mūsu kāzu viesi. Aši apsveram domu četratā laisties projām tāpat, taču sāk skanēt kāzu maršs un nu jau vairs nav kur likties. Spēlē lieliskais Zintis Žvarts un mēs ejam. Ceļi trīc.

Kolēģīte mūs ieved blakus zālē. Tur visi četri uztraukušies stāvam un jokojamies.

Limuzīnā sajūta pavisam nereāla, šķiet laiks ir apstājies un 10 minūšu brauciens ilgst stundu. Beidzot nonākam Siguldas pilī. Protams, par ātru.

Līgavainis pavisam zaļš ar milzīgu sarkanu rožu pušķi. Aši iedzeram pa glāzei šampanieša un lecam limuzīnā, lai dotos uz dzimtsarakstu nodaļu.