Mūsu laimīgākā diena - 25.08.2007

Klausos mūsu pirmās dejas dziesmu ("Un tūkstoškārt" no izrādes "Tobago"), no aizkustinājuma jau atkal asaras, bet tomēr - nu, kad pagājušas dažas dienas, varu mēģināt savu laimi aprakstīt arī vārdos... :)
Pirmskāžu nakti tomēr nolēmām pavadīt kopā - jau tā pietika uztraukuma, lai vēl vairāk to vairotu ar gulēšanu atsevišķi. Tā kā frizieris mani jau gaidīja 7:30, modinātāju liku 6:00. Pamostos - ar domu, ka viss - jāceļas! paskatos pulkstenī - 4:30. bet miegs vairs nevienā acī. mēģināju vēl iemigt, bet, kad līdz pussešiem tas vēl nebija izdevies, tomēr cēlos. vismaz vēl paguvu mierīgi ar mammu kafiju iedzert, pirms, šampi un plīvuru padusē pasitusi, devos pie frizierītes. turpat arī satikos ar vedējmāti. pošoties, saskandinājām, uzmundrinājām viena otru. interesantas sajūtas sākās, kad tika piesprausts plīvurs, tauriņi vēderā uzsāka nebeidzamu deju. kad frizūra bij gatava (~9:30), tēvs aizveda mani pie vizāžistes, pēc kuras ar taksīti devos uz izpirkšanas vietu. tā kā laiks bija ierēķināts ar rezervi, savukārt aizķeršanās nebija, mierīgi saposos. un tad jau arī satraukums sākās pa īstam. pusdivpadsmitos vajadzēja ierasties līgavainim ar vedējiem. jau 10 minūtes paŗi norunātajam laikam, bet šie kā nav, tā nav... :) bet nu tad - tad jau arī viņi nāca. topošais vīrs tik stalts, tiks glīts savā gaišajā uzvalkā... izpirka mani vecākiem, tad sēdāmies mašīnās un braucām... abi laimīgi, rokās saķērušies visu ceļu.. :) pie baznīcas jau visi sabraukuši - tādi skaisti, smaidīgi... pirms ceremonijas vēl kopā ar mācītāju lūdzām Dievu, tad, zvaniem un kāzu maršam skanot, mācītāja pavadībā dodamies baznīcā.... sajūta, ka lidoju. ceremonija - vārdos neaprakstāma. raudājām gandrīz visi :) kad, ejot no baznīcas, atkal skanēja zvani, viesi pūta ziepjburbuļus - tad gan man laimes asaras paspruka pa nopietno. tagad, skatoties ziedu dāvināšanas bildes, visur manas sarkanās acis :D tad šampis un fotogrāfēšanās, pirmie vārti, brauciens uz Liepāju, vēstījuma attāšana stārķim,"kapsulas" ierakšana pie pieturas "Zīles", pirmais tilts, kur vēl pēdējoreiz no svešieniekiem vārds un telefona numurs bija jādabū. tā sajūta, ka visi, it visi parāda godu, pīpina, palaiž pāri ceļam utt - uhhh... tad vecāki Rožu laukumā, fotogrāfēšanās salonā. ar nepacietību gaidu bildes!
pēc tam tikšanās ar māsām un brāli, atlikušie tilti, lai būtu 7. pirms viesu nama vēl draugu vārti, atkal jau asaras un laime... :) un ierašanās viesu namā ar īpašu auto :)
visa nakts pagāja vienā elpas vilcienā, enerģija radās pati no sevis, lūpas nenogura smaidīt, un daži nedaudzie sīkumiņi, kas atgadījās, nekādā mērā neietekmēja tās dienas skaistumu un burvību. vislielākais paldies mūsu fantastiskajiem vedējiem, un arī viesiem - ieradās visi, kas bija solījuši ierasties. līdz ar to, tā kā aicināti bija tikai tie, kurus patiešām gribējām redzēt, mums apkārt tajā dienā bija visi mūsu mīļie un dārgie..
gulēt aizgājām pēc 3-iem naktī, vēl visu otro dienu turpinājās dejas, lustēšanās un pirtošanās.
tagad pašiem prieks, tāpat patīkami dzirdēt tikai pozitīvas atsauksmes.. :)