Mūsu kāzas - 18.08.2007.g. Vita un Anatolijs

Mūsu diena – 18.augusts, diena, kad mīla svin svētkus!! Diena, kas paskrien Laimes vēja spārnos, bet kuru atceras visu mūžu!!
Jau 3 dienas pirms kāzām bija ļoti saspringtas un aizņemtas, kad bija daudz kas jāizdara, bet mēs to visu paveicām izcili!
Pirms kāzām bija daudz stresa, tas ir, vairāk kā 1/3 viesu divas dienas pirms kāzām paziņoja, ka neieradīsies. Tas lika man nedaudz raudāt, bet pēc tam es sapratu, ka neviens nevar otram neko uzspiest un nevar taču pārkāpt katra pamattiesības ierasties vai neierasties uz kādu pasākumu, līdz ar to nācās pārkārtot vēl dažas kāzu nianses un scenārijus!
Bet tas nespēja sabojāt mūsu skaisto Lielo dienu – nekas to nespēja sabojāt!!
Pamodos kāzu dienā plkst. 6.00, vēl no plkst. 8 – 9 paspēju nokārtoto pāris lietas, atrisināt sīkas ķibeles, un 9.00 biju frizētavā! Tur man nebija vairs nekāda stresa, jo meistari bija lieliski un 12.00 es jau biju saposta, skaista un laimīga! Laiks bija fantastisks – nebija ļoti karsts, bet bija patīkami silts un saulains laiks. Braucu mājās ar taksi un ap 12.30 sāku ģērbties, jo 13.00 bija jau paredzēta izpirkšana! Līgavainis ar savu svītu izpirkt mani ieradās tikai….. 14.00, jo viena no viņu auto ar visām izpirkšanas lietām bija apmaldījusies pilsētā, tika remontēti tilti un viņi paši bija sēdējuši „korķī”! Bet 14.00 visi gāja dzīvoklī, sākās izpirkšana – tas bija forši, bija viltus līgavas :). Un tad iznācu es… ieraudzīju līgavaini un ieraudzīju viņa acīs milzīgu patīkama un grandioza pārsteiguma momentu (tas tāpēc, ka viņš neko nezināja ne par manu kleitu, aksesuāriem, ne frizūru, ne make-up - tāpēc ir svarīgi neko līgavainim nerādīt un neteikt līdz kāzu dienai, jo tas, kāda bija viņa sejas izteiksme, paliks atmiņā man mūžam :) - un arī mans līgavas tēls viņam paliks spilgti atmiņā) – tas bija tik skaisti, mums abiem nedaudz trīcēja rokas no uztraukumu, pušķis bija vienkārši fantastisks! Un tad mēs braucām uz dzimtsarakstu nodaļu – sākās 14.30 - tur viss bija lakoniski, svinīgi un ļoti skaisti – un 14.45 kļuvām par vīru un sievu!!!
Pēc tam braucām uz fotosalonu – visi nofotografējāmies:) un pēc tam sākās mums ar līgavaini nezināmā kāzu daļa – ko bija sagatavojuši vedēji un liecinieki! Izrādās, ka braucām uz z/s „Untumi” – kas nodarbojas ar tūrismu, piedāvā vizināšanos, izjādes ar zirgiem utt., - tur bija SUPER!! Tik skaisti un neaizmirstami – mēs tur tik daudz ko jauku, foršu paspējām izdarīt 1,5 h laikā – bija vizināšanās ar zirgiem, pavarda kurināšana, šūpošanās, baļķa zāģēšana, atslēgas pieslēgšana pie koka, koka iestādīšana, pāriešana pār tiltu, nešana pār tiltu, šaušana, laimes meklēšana, fotografēšanās, intervijas - vispār brīnišķīga vieta un atpūta! Pēc tam braucām tālāk, stādījām naudas koku, braucām pār tiltiem un uz tiltiem veicām tradicionālās kāzu atrakcijas :)) – atbraucām uz pilsētu, pārgājām pāri vienam tiltam – un tad sākās lietus – tas lija diezgan ilgi, tāpēc nolēmām doties ātrāk uz kafejnīcu, kur skaisti svinējām kāzas līdz 2 naktī! Tad aizbraucām uz dzīvokli, kur mūs sagaidīja ar rožlapiņām rotāta mūsu istaba, šampanietis, konfektes un salda nakts!!!!!!!!!!!!
Kāzās laiks bija super – silts, saulains, vienu brīdi dienā nolija neliels lietutiņš – bet pēc tam uzreiz spīdēja saule!! Vienīgi lietus ap 18.30 vakarā nedaudz izjauca mūsu plānus (kuri ar lielu prieku tika realizēti otrajā kāzu dienā) bet arī kafejnīcā mēs lieliski pavadījām laiku!! Bija oriģināla mičošana – ar stāstījumu par bruņiniekiem, viss bija ļooooooti, ļoooti skaisti, mēs jutāmies burvīgi un esam laimīgi, ka sarīkojām kāzas, jo tā jau dzīvē nav nemaz tik daudz svētku, ko svinēt – un ja tos pašu skaisti nesvinēsim – tad dzīve būs vienmuļa un neinteresanta, tāpēc es vienmēr balsoju PAR kāzu svinēšanu, jo tas ir tik skaisti, tās ir skaistākās atmiņas, tas ir nozīmīgākais notikums un mīlas svētki!!!!!!! Līdz ar to visiem iesaku rīkot kāzas, neatlikt laimi uz vēlāku laiku, jo tas „vēlāk” var arī nepienākt, ķert laimes mirkļus, nevis nostumt tos malā kā nevienam nevajadzīgus, precēties tad, kad abi to ļoti, ļoti vēlas, neatliekot kāzas kaut kādu materiālu problēmu vai citu materiālu labumu dēļ, priecāties par mīlestību, dāvāt un saņemt mīlestību, priecāties par dzīvi, kļūt oficiāli par vīriem un sievām, nevis veidot tikai faktisku kopdzīvi!
Un tad 20.augusta vakarā mēs braucām 1 nedēļas ceļojumā uz Čehiju – skaistas vietas skatījām, daudz jauna uzzinājām milzum daudz ekskursijās un tā sakarīgi atpūtāmies, nelikumīgi šķērsoju robežu ar veco pasi, bet veiksmīgi :))
Viss, kas bija, bija super!
Un vēl – iesaku līgavām šūt kleitas – tas ir tā ļoti personiski, skaisti un oriģināli – un šādu kleitu Jums nekad nebūs doma kādam pārdot, aizdot vai atdot – tā glabās pašus skaistākos kāzu noslēpumus un to netveramo laimes sajūtu, kas mani pavadīja visu dienu un visu laiku!
Es gan gribētu teikt, ka nevienas kāzas nav ideālās, vienmēr kaut kas nenotiek tā, kā gribas, bet tajā pašā laikā kāzas ir vienīgie svētki, kur visi visas ķibeles atceras tikai ar smaidu, visas problēmas un ne tā izdarītas lietas/darbības izraisa īpašu spilgtu un patiesu jautrību, līdz ar to ir ko atcerēties, ir par ko smieties, ir ko just !!!

P.S. Kāzu foto ir ļoti skaistas, bet tās nav diskā, līdz ar to nav iespējams tagad tās ievietot!
Manu prieku un ieteikumus var neņemt vērā, jo mēs katra esam tik individuāa un katrs gadījums ir savādāks!
Viss rakstītais nāk no sirds – no mīlas dzimšanas vietas!!
Ar mīlestību, Vita!
Un ar prieku apsveicu tās, kuras ielūkojas šajā portālā – Jūs varat būt un jau esat ļoti laimīgas, jo zināt, kas ir mīla!!!!!!!!!!!!!!!!!!!