Mūsu 05.05.2012. :)

Nu esmu sieva!!! :)
Un vēlos padalīties pieredzē un kas zina, varbūt kādai noderēs kāds padoms...

Pirmskāzu nakts: pavadīju vecāku mājā, un tas bija baigais mīnuss, jo jau tā bija stress un satraukums un es vēl ne savā mājā un ne savā gultā un nav mīļotā blakus, tad nu visu nakti nevarēju aizmigt vispār! Otrreiz es vairs tā nedarītu :)

Lai gan nākamajam rītam es laiku biju ieplānojusi ar lielām rezervēm, tik un tā, laika bija par maz!!! Un beigās, es pat nedabūju ne kafiju padzert, ne kādu maizīti apēst, jau topošais vīrs bija klāt un bija jādodas ceļā! :)

Baznīcā stress bija tāds, ka man kājas ļodzījās un es jau domāju, ka ģībiens vairs nav tālu, bet mācītājs bija tik kolosāls, ka pateica pāris jokus ceremonijas sākumā un man viss stress bija kā ar roku atņemts :)

Pēc baznīcas likās, ka esmu jau citā pasaulē, iestājās miers, svētlaime un sajūta, ka nu viss ir super...tā arī bija :) Trakākais jau ir tā oficiālā ceremonija, pēc tam jau tusiņš :)

Kāzu maršrutu braucām kopā ar visiem, par ko pēc tam viesi teica paldies, jo bieži vien kāzās, viesiem jāgaida, kamēr jaunais pāris vizinās un tas ir ļoti nogurdinoši..

Mums bija gan vedēji, gan kāzu vadītāja, līdz ar to nepārgura ne vieni, ne otri. Iesaku tā visiem. Vienu kāzu daļu vada vieni, otru daļu otri, un ir baigi super.

Negācijas: lai gan kāzas organizējām tā, lai viesi būtu apmierināti un par sevi gandrīz nedomājām, tik un tā vairākiem viesiem kaut kas nepatika un saņēmām stulbas negācijas. Secinājums - raujies kaut melnās miesās, izpatikdams citiem, tik un tā atradīsies pretīgi cilvēki, kas nekaunēsies kāzu dienā izteikt kritiku, turklāt tā, lai dzird ne tikai viesi, bet arī jaunais pāris.

Novēlējums topošajām sievām: lai jums mazāk stresu, lai izdodas viss, kas iecerēts un neņemiet citus galvā, tā dienā ir tikai jaunajam pārim. Viesiem jābūt pagodinātiem, ka viņi var piedalīties tādos svētkos :)