Mēs ticam, ka mīlestība ir salda kā šokolāde... A&I 21.06.2008. jeb tā diena, kad tapa jauna ģimene...
Ligavina :))
Ir pienācis mirklis, kad arī es vēlos padalīties ar mūsu dienu – neaizmirstami pasakaino, saules pielieto, laimes pārņemto un mīlestības roku apņemto... dienu, kad ‘’tu’’ un ‘’es’’ oficiāli kļuva par ‘’mēs’’...
Iepriekšējā vakarā devos pie vecākiem uz mājām, kur tad arī nodarījām pēdējos darbiņus – kleitas pielabošanu, piegludināšanu, dušā iešanu, šādu tādu skaistumkopšanas mazo procedūriņu piedarīšanu utml... To visu darot pat īsti vēl nebija iestājies tas ticamības moments – TAS TAČU IR JAU RĪT!...
Rīts. Atskan modinātāja zvans. Paveru acis, kas tiešā virzienā pavērstas pret logu un tādā slīpā skatā ieraugu zilo debesu ieskauto saulīti. Acumirklī nemanot seja savelkas platā smaidā un nemanot pasaku Dieviņam paldies par burvīgo rītu – iepriekšējo dienu drūmais laiks nesaprotamā kārtībā kaut kur noziedējis aiz kalniem...
Vēljoprojām atrodos saritinājusies lielajā gultā un sirdī paspējis iemājot tāds patīkami pacilājošs ‘’kaut kas’’ - šķiet, ka nekas cits kā tie paši dejojošie tauriņi ar` nevar būt. Jūtos kā tāda maza meitenīte – prieks spraucas pa visām maliņām ārā – ir taču pienācis SKAISTĀS dienas rīts! Uzreiz iedomājos par līgavaini – nez` vai viņš jau arī ir pamodies...? Diezin vai... Viņam taču nav jābrauc ‘’pucēties’’...
Paskatos pulkstenī – vajadzētu tā kā jau būt desmit minūtes ārā no gultas, bet nekā – vēl tikai drusciņ, drusciņ... Pēc brīža mammīte paver istabas durvis – sakot, ka laiks celties... Nu, ja jau jāceļas, tad jāceļas – taisnība vien ir lai gan vēl tikai nedaudz gribas pabaudīt to īpašo mieru un sajūtiņu, kas šo rītu bija pārņēmis pilnībā...
Aši uzmetu dažas drēbītes mugurā, ‘’iemetu’’ mutē vēdera rīta tiesu, paķeru mašīnas atslēgas un smaidīdama dodos pie druškiņas uz ‘’pucēšanās’’ darbiem :) Iekāpdama auto pagriežu radio tā skaļāk un tā dziedādama dodos lielajai dienai pretī...
Ierodos pie savas meistarītes, protams, ar vismaz pusstundas nokavēšanos, jo galu galā – ‘’rīta rosme’’ ievilkās tā pailgāk, bet tas šā kā tā nespēj manī ienest paniku – viss taču ir lieliski, visu paspēsim – es šai meitenei uzticos :)
Tā sēžot runājamies un apspriežam manu īpaši negulēto nakti, jo vēl pēdējā brīdī bija jāgatavo šādas tādas dāvaniņas un galu beigās čučēt biju aizgājusi tikai pēc trijiem naktī... un kā beigās izrādās, līgavainis šajā ziņā bija mani apsteidzis pat par stundu, gulēt aizejot četros. Savukārt, vedējmāte – neticēsiet – gulējusi bija tikai četras minūtes... :))
Iepriekšējā vakarā devos pie vecākiem uz mājām, kur tad arī nodarījām pēdējos darbiņus – kleitas pielabošanu, piegludināšanu, dušā iešanu, šādu tādu skaistumkopšanas mazo procedūriņu piedarīšanu utml... To visu darot pat īsti vēl nebija iestājies tas ticamības moments – TAS TAČU IR JAU RĪT!...
Rīts. Atskan modinātāja zvans. Paveru acis, kas tiešā virzienā pavērstas pret logu un tādā slīpā skatā ieraugu zilo debesu ieskauto saulīti. Acumirklī nemanot seja savelkas platā smaidā un nemanot pasaku Dieviņam paldies par burvīgo rītu – iepriekšējo dienu drūmais laiks nesaprotamā kārtībā kaut kur noziedējis aiz kalniem...
Vēljoprojām atrodos saritinājusies lielajā gultā un sirdī paspējis iemājot tāds patīkami pacilājošs ‘’kaut kas’’ - šķiet, ka nekas cits kā tie paši dejojošie tauriņi ar` nevar būt. Jūtos kā tāda maza meitenīte – prieks spraucas pa visām maliņām ārā – ir taču pienācis SKAISTĀS dienas rīts! Uzreiz iedomājos par līgavaini – nez` vai viņš jau arī ir pamodies...? Diezin vai... Viņam taču nav jābrauc ‘’pucēties’’...
Paskatos pulkstenī – vajadzētu tā kā jau būt desmit minūtes ārā no gultas, bet nekā – vēl tikai drusciņ, drusciņ... Pēc brīža mammīte paver istabas durvis – sakot, ka laiks celties... Nu, ja jau jāceļas, tad jāceļas – taisnība vien ir lai gan vēl tikai nedaudz gribas pabaudīt to īpašo mieru un sajūtiņu, kas šo rītu bija pārņēmis pilnībā...
Aši uzmetu dažas drēbītes mugurā, ‘’iemetu’’ mutē vēdera rīta tiesu, paķeru mašīnas atslēgas un smaidīdama dodos pie druškiņas uz ‘’pucēšanās’’ darbiem :) Iekāpdama auto pagriežu radio tā skaļāk un tā dziedādama dodos lielajai dienai pretī...
Ierodos pie savas meistarītes, protams, ar vismaz pusstundas nokavēšanos, jo galu galā – ‘’rīta rosme’’ ievilkās tā pailgāk, bet tas šā kā tā nespēj manī ienest paniku – viss taču ir lieliski, visu paspēsim – es šai meitenei uzticos :)
Tā sēžot runājamies un apspriežam manu īpaši negulēto nakti, jo vēl pēdējā brīdī bija jāgatavo šādas tādas dāvaniņas un galu beigās čučēt biju aizgājusi tikai pēc trijiem naktī... un kā beigās izrādās, līgavainis šajā ziņā bija mani apsteidzis pat par stundu, gulēt aizejot četros. Savukārt, vedējmāte – neticēsiet – gulējusi bija tikai četras minūtes... :))
Ligavina :))
Vedēji bija sagatavojuši gan naudiņas mešanu ūdenī, gan arī siržu pieslēgšanu un atslēdziņu gremdēšanu upē...
Ligavina :))
Par cik mums bija ļoti svarīgi, lai visas atrakcijas notiktos kopā ar viesiem, tad notika kopistiski karavāniska braukšana visiem rindiņā kopā.
Ligavina :))
Paldies visfantastiskākajiem vedējiem, nepārprotami labākajiem draugiem un superīgākajiem cilvēkiem – jūs bijāt lieliski!
Ligavina :))
Ārpus baznīcas notika lielā sveikšana. Bija sagatavotas uzkodas, šampaniets un pozitīvās emocijas sita varen augstu vilni!
Ligavina :))
Nu, jau viena ģimene...
Vēl pirms došanās ārā pasniedzām mammām ziedus, sabučojām tētus – tajā brīdī jau atkal izplūdu asarās...
Vēl pirms došanās ārā pasniedzām mammām ziedus, sabučojām tētus – tajā brīdī jau atkal izplūdu asarās...
Ligavina :))
Pārliecinošs JĀ! :)
Ar solījumu sanāca dikti feini – ja jūs būtu dzirdējuši, cik skaļi to norunāja mans līgavainis... =D Pirmajā brīdī baznīcu pat pāršalca neviltoti smiekli un mācītājs ar` atplauka lielā smaidā.
Ar solījumu sanāca dikti feini – ja jūs būtu dzirdējuši, cik skaļi to norunāja mans līgavainis... =D Pirmajā brīdī baznīcu pat pāršalca neviltoti smiekli un mācītājs ar` atplauka lielā smaidā.
Ligavina :))
Tikko kā nostājoties pie altāra un nodziedot visiem kopīgi dziesmu, pie sevis domāju, ja man tagad liks runāt, es 100% apraudāšos un neko īsti nespēšu pateikt, jo iekšā viss viļņojās. Bet kad mācītājs sāka runāt, tas viss kaut kā nomierinājās. Patiesībā, viss tas, ko mācītājs teica un runāja bija tik ļoti atbilstošs, personīgs un uzrunājošs, ka nespēju vien beigt ieklausīties tajā visā.
Precos Pro
Esi pakalpojumu sniedzējs?
Pievienojies mums un paplašini savu klientu loku
Uzzini vairākReklāma
Fabrikas restorāns
bagātīgas garšas un lieliska apkalpošana ar Vecpilsētas panorāmas skatu
Ziedu Ekspresis
ziedu un dekoru bāze
Māris Arbidāns
Kāzu fotogrāfs, LKFVA biedrs
Iesakām
Pianista Brīvdienas
pilns kvalitatīvas mūzikas serviss
Best events
tekstila un mēbeļu noma
Iesakām
Grupa Zuši
kvalitatīva dziesmu hitparāde un spilgtākie pasaules skaņdarbi
Hotel Jūrmala SPA
kāzu svinību vieta
Svētki Jums
gardi un skaisti kāzu un svinību galdi par ļoti labām cenām
Krimuldas Ilze
kāzu un banketu galdu klāšana un apkalpošana, kāzu tortes
Kārklu muiža
Viesnīca un svinību vieta
