Kāzas: Neaizmirstamais 25.07.2008

Nu arī mana kārta. Pēdējā nedēļa bija viena traka skriešana. Bet tā jau tam jābūt.
Pēdējo nakti ar topošo pavadījām šķirti. Es paliku vecmammas dzīvoklī kopā ar mammu. Topošais palika pie saviem vecākiem.
Bija neliels satraukums, jo nevarēju sagaidīt rītdienu. Viss bija padarīts, un še tev! Miegs nenāca! Pa LTV1 rādīja "Saldo indes garšu". Bija karsts. Visis logi vaļā. Vāļājos pa gultu līdz aizmigu, bet miegs bija diezgan švaks, jo ik pa laikam pamodos, jo aiz loga daudzdzīvokļu māju pagalmā vēl draiskojās jaunieši.

Pusdivpadsmitos vēl bija sazvanījusies ar topošo, viņš arī aizgāja tā pavēlāk gulēt, jo rakstīja diskos mūziku gan pirmajam valsim, gan pauzītēm, kad nespēlēs muzikants.

No rīta bija jāceļas 6.30, bet es pamodos jau 5.30 un sapratu, ka nav jēgas ilgāk gulēt, jo tikpat labi neizgulēšos. Mamma jau bija augšā un abas mierīgi izdzērām kafiju (mamma - tēju, jo negribēja, lai viņu pārņem uztraukums).

Pēc septiņiem ieradās tētis, lai aizvestu mūs pie frizieres.

Arī tur ieradāmies ātrāk. Bet... friziere pati nokavēja 20 minūtes! Tad mani jau nedaudz pārņēma satraukums. Bet daudz lielāks bija mans satraukums, kad friziere manu frizūru veidoja jau trešo stundu, lai gan bija paredzētas tikai divas stundas (izmēģinājuma frizūra tapa pusotrā stundā!).

Es jau prātā sāku pārcilāt, ko varētu pārcelt, atlikt, saīsināt... :D Mierināju sevi ar domu, ka galvenais ir paspēt laikā uz zagsu. :D

Kad beidzot frizūra bija gatava, steidzos ātri uz mājām(vecmammas) ģērbties. Ieskrēju mājās, un tur jau vedējmāte un fotogrāfs jautri pļāpā ar manu vecmammu! :)

Nu un fotogrāfs sāk jau fiksēt manu zibenīgo ģērbšanos...