Kāzas: Mazs atskats no 20.07.2007

....sieviņa un vīriņš....

...mūsu skaistā tortīte...

...dejas solis jau sievas un vira kārta...

....vīriņam dikti patika pīpe....

....jau mazliet noguruši - pirms mičošanas....

nu bildite no mūsu pirmas dejas.....

...nekad nesizmirsīsu šo brīdi, kad vedējtēvs teica visai oficiālu runu! Atceros teikumu, ka Latvijas valsts mazā šūniņa ir dzimusi šodien... Visu viesu acu priekšā... tādēl sveiksim Jauno pāri un teiksim labus vārdus... tas bija kolosāli....


vēlāk sekoja kāpiens augšā pa kāpnēm un miļumam uz katra pakapiena vajadzeja teikt mīļvārdinu... man savukārt - ko garšīgu pagatavošu savam mincītim... labakā vieta šajā vardu virknē :mincītis-kotletites, runcītis - pankuciņas, vaverīte - baraviku zupa...utt =))))

fidža nevar vairs noturēties...
:))
skaistas bildes!

mjā!!!! Skats par rubli....
Pēc vecāku samīļošanas vecākiem mūs vajadzēja pabarot.... tas piederejas pie bernību vārtiem...

viesi nespēja novaldīt smieklus... jo noriteja sacensība, kurš ātrāk izdzers - bet tas nebija viegli...

tetis saka atver vaļā un izdzer... es nee- nebūs ta godigi... Skatos, ka mincis ticis talak... kožu galu nost... ar trešo mēģinajumu sanaca... Lai arī viriņš bija paspējius atvert vaļā un ta dzert... es tik un tā paspēju pirmā.... =))))))

...šeit bija mūsu tilts... soļu bija daudz... bet tilts bija garš-pat ļoti (Gaujas tilts ceļā no Saulkrastiem)

vēl viens no tiltiem... šoreiz pieslēdzām savu laimes atsledziņu....

šī ir viena no tām jaukajām bildēm... =))))

Jāā!!! brīvā dabāāā!!!! Arkcijas gaja uz pilnu klapi!!! šis bija tilts, kur metām upe naudas monētas no visādām valstīm ar nozimi, ka ja mes kādreiz pat iedomasimies skirties, tad tikai tad ja atradīsim visas monetas...

Šeit es baidījos, ka man varētu nokrist gredzens uz zemes... rociņas triceja.... bet biju laimīga, ka beidzot tikšu lauka no tās telpas, jo gribeju piekļauties vīriņam.... tas attalums starp mums man šķita tik sāpīgi vēsss.... gribēju ātrāk vārdiņu " JĀ!" un skupstiņu un prom no visam formalitātēm....

....vairs īsti neatrceros cikos pamodos.... tikai nodomāju, ka -šī ir mūsu LIELā DIENA!!! Domās vēlreiz izeju visiem darbiem cauri, kas vēl jāpaspēj izdarīt līdz cerimonijai... paskatos pa logu - noveļas akmens, jo ārā nelīst... tik biki staigā mākoņi..
Ieprieksējā diena bijām sagaidījuši vīriņa vecākus... uzreiz sāku domāt, ka jāpasniedz būs brokastis...

...un tad kā GLABĒZVANS!!! Atceros, ka mīļums bija uzlicis tik-tak uz 6.00, jo 6.30 atbrauc krustmāte... Paskatos pulkstenī - ārprāc!!!! jau 6.30!!! " Mincīt, mincīt mosties!!! Jau 06.30!!! Tev jāsagaida krusmāte bija!!!"
...skriešus mans mīļotais 5 minūšu laikā pazūd koridorā... plaukš!!! aizsitas ārdurvis... klusums... jūtu tikai pirms mirkļa uz vaiga uzspiesto silto buču...
..negribas celties... saritinos, ka mazs kaķēns.. un nemanot aizmiegu (iepriekšējas nedeļas naktis nebija ātrāk par 03.00 aiziet gulēt - nogurums)...

...dzirdu čalošanu virtuvē... Mudīgi ceļos augšā!!! saģerbjos!!! Sasveicinos ar visiem... jūtos tik flegmātiski - "ne sava ādā"!!! aizeju vannasistabā vairākas reizes noskaloju seju aukstā ūdenī... skatos spogulī - galvā šaudās visādas domas- viesumāja, frizieris,vecāki, kāzu auto, ziedu salons,torte u.c ... bet jūtos tik mierīgi... mierīgi...

...virtuve smaržo pēc tiko varītas kafijas... ik pa mirklim garām aizšaujas topošais vīriņš un reizē viņa jautājumi - cikos Jums frizieris? cikos mums jābut atpakaļ no viesumājas? Kur mašīna? vai šoferītim pazvanīji|? cikos Tev brauc pakaļ mašīna? ...kā? tu pēc frizētavas nebūsi mājās? a, kā mes brauksim uz zaksu? utt...
..ieeju virtuvē... ēdam torti - nevaru pat kumosu iedabūt arī kafija paliek pusizdzerta pirms došanās uz frizētavu plkst 09.00....

frizētavā atmostos, ka esmu aizmirsusi sprādzes.. o johaidi!!!! zvanu mincītim -
es: "uz spoguļa ir sprādzes!!! kad brauksiet uz viesumāju iebrauciet... ievediet!!!"
mincītis: " Kas? kādas viņas izskatās? kur? kur viņas atrodas?"
es: " uz spoguļa... =("
mincīts: " kur???"
Redzot, ka nav jēgas viņam kaut ko teikt mekleju citu risinājumu....
es: "labi!!! neko!!! tikšu galā pati!!!"

Friziere smaida un mierīgi saka: " Neuztraucies!!! Tas ir normāli!!!!"
Ņu tad nu mani safrizē un make-up taisa!!!

Ap 12.00 atbrauc mašīna lai pakaļ mammai un krustmātei... Kamēr runājamies.. dzirdu, ka friziere saka: "Paliec tur!!! Nenāc tuvāk!! Tev vispār nav ko te darīt!!!
Mincītis: "kāpēc... utt."°
Opā!!! man iedegas signālugunis uztraukumam....
Es slēpdamās aiz make-up meistarites kliedzu: " Ej prom!!! Ja nē, redzēsi lauvu!!!" sirds dauzās ka negudra....

Ap 14.15 jutu ka kamols saceļas kaklā... redzu, ka izskatos lielliski, bet domās esmu tik pie jautājuma, kur ir mašina???

Zvanu... Ko? Vēl tikai dodas uz pušķošanu? kapēc? kas? Sastregumi?

Ap 14.30 jau savā kleita... zvanu... kur mašīna??? Tikai taga brauc pie manis??? kapec tik vēlu??

Staigaju no viena stura uz otru... klusēju... mani tik fotografē... biki iepozeju, bet raizējos, ka nokavešu....
Draudzene tik mierina- nesatraucies - Bez Jums jau kāzas tāpa nenotiks!!!!! =))

Atbrauc mašīna!!! un ar 10 min kavešanos ierodamies zaksā, jo uz Tallinas ielas notiek remontdarbi....