Kāzas: 19.05.2007.

...nakti pavadījām atsevišķi. Kā pa brīnumu gulēju diezgan normāli, bet tas laikam no šampanieša, ko ar māsu vakarā iedzērām miegam.
8.00 bija klāt frizieris ar grimmētāju
10.30 abas ar māsu bijām gatavas un gaidījam to mirkli, kad vedējmāte mums brauks pakaļ
11.30 vedējmāte satraukta bija klāt (vēl pie sevis nodomāju kāpēc viņa mierīgi malko šampanieti, ja viņai jāsēžas pie stūres, mierināju sevi ar to, ka satraukumā man jau viss liekas savādāk nekā patiesībā ir)
bija sarunāts, ka no mājām mums jāizbrauc 12.00, bet bija jau 12.15 un vedējmāte satraukta runāja pa telefonu ar vedējtēvu.
12.20 devāmies lejā, izejot pa durvīm pie tām bija brīva vieta un nodomāju, kur tad tā vedējmāte ellē nolikusi to mašīnu, kad dzirdu vedējmāti sakam: "Nu lūk tev pirmais pārsteigums no līgavaiņa", nu ko viņš man atsūtījis pakaļ limuzīnu (kaut kā bijām izlēmuši, ka to nevajag) un tieši to pašu kas bija vedējiem kāzās pirms pāris gadiem. Nu protams visu ceļu līdz Ikšķilei nevarēju pateikt nevienu vārdu.
13.15 piebraucām pie vietas no kurienes attiet barža uz Svēto Meinarda salu - mūsu laulību ceremonijas vietu
nu un tad sākās lielie uztraukumi, kad bija jākāpj nost no baržas kājas vispār neklausīja, bet līdz altārim veiksmīgi tiku, un kad saņēmu savu pušķi un pirmo buču jutos atvieglotāka