Baltās dienas pērles...

Pēc emocionālas tikšanās Jelgavas pils parkā, pēc pavisam nelielas pastaigas lietutiņā, kopā ar vedējiem devāmies uz dzimtsrakstu nodaļu. Ceļš nebija ilgs - nieka 10 km, taču pa to laiku viena no lentītēm, ar kurām bija rotāta mūsu mašīna, mazliet izira un vējā izplosījusies, aptinās, satinās, sapinās un pielipa gan mūsu vedējmātes, gan vedējtēva mašīnām...
Jā, šajā dienā starp mums visiem radās vēl īpašāka saikne...

...tikai dažus mirkļus ilga ceremonija, bez liekiem vārdiem, saraudinošām dziesmām (taču laimes asaru tāpat netrūka) un smeldzīgām dzejas rindām, klāt esot tikai pašiem mīļākajiem un tuvākajiem cilvēkiem, tiem, kuriem bija svarīgi izbrīvēt mirkli savā ikdienā, lai būtu ar mums kopā, sperot šo tik nozīmīgo soli, tikām pasludināti par vīru un sievu...

To, kā parasti notiek gatavošanās savam "lielajam iznācienam", to taču jūs visas lieliski zināt - mēs par to šeit runājam bez gala, diskutējam, strīdamies, argumentējam un dalāmies viedokļos...

Taču neviena nekad nav atzinusies, ka dodoties laukā no mājām, lai satiktos ar savu līgavaini, ir aizmirsusi pasi :) Jā, tieši tā gadījās ar mani - jau gandrīz sēdāmies mašīnā ar savu fantastisko vedējmāti un fotogrāfīti, kad attapos, ka kaut kā manā somiņā pietrūkst. Tad nu devos atpakaļ :)

Šeit jau nāku atpakaļ ar visu, kas nepieciešams, lai atlikusī diena noritētu nevainojami.