Atskaite par 070707

Paldies par labiem vārdiem, vēlējumiem un gaišām domām! :)
Lai mums un Jums laimīte uzsmaida!!! :)

ak, cik skaisti...
un es sāku uztraukties, pirmo reiz visa šī pirmskāzu pasākums laikā man sākas stress...

paldies, Palaidne, par jauku aprkstu...

APSVEICU!

nu pirmām kārtām jau mīļi sveicu ar iestāšanos sievas kārtā. Mīlestību un to dzirkstelīti kas bija kāzu dienā novēlu saglabāt katru dienu :))

p.s. skatos, ka jums fotogrāfs tas pats kas mums būs :)))

Mātes paspārne ir kļuvusi par šauru.
Tavai ligzdai pirmais salms jau vīts.
Atrasts draugs, kur balstīt savu plecu.
Sācies lielais dzīves gaišais rīts.

jaa, es taapat - arii nevaru sagaidiit! Un man jau kaa cilveekam, kursh nervozee un drebina rokas par mazaako siikuminju - kas tad mani sagaida? :D Raudu no prieka pat tad, ja 2 sunji sabuchojas! Nez, kaada tad es izskatiishos?
Bet Tev, Palaidne, visu to labaako un skaistaako noveelu! :)

Izlasot šo stāstu, vēl vairāk nevaru vien sagaidīt savu dienu :)
Tik skaisti!!!! :)))

Ak vai,visu šo izlasot, es tiko apraudājos.....
Tad jau savās kāzās raudāšu dikti dikti....:/

Man šodien drūms noskaņojums, jo savilku savu budžetu kāzu svinībām un sacināju, ka diez vai iekļaušos sakrātajā summā.......
Bet.... Izlasījusi, Palaidne, Tavu sirsnīgo, mīlestības un sajūsmas pilno stāstījumu par savu Laimīgo dienu dzīvē, palika ap sirsniņu siltāk... pat asaras notecēja.. :))) Laimīgu un saticīgu Tev dzīvi! :) Lai piepildās arī viss pārējais, ko turpmāk vēlēsies un būsi iecerējusi! :))) Laimes, mīlestības, brīnumu un tuvie cilvēki apkārt nekad nav par daudz!

:) man tuša palika vietā - labs make - up bij uztaisīts :) tā, ka par to satraukums vismazākais, mūsdienu tehnoloģijas nepievils :)))))
Man vīriņš pēc tam jautāja - kāpēc Tu raudāji pie baznīcas - Tu esi nelaimīga??? Uz ko man atbilde nebija ilgi jāmeklē, raudāju no laimes...
Ja raudiet, tad tikai no laimes sajūtas!!!!!!!!

es pārbaudījumu izturēju godam! :) bija jāatrod sava vīra rokas nospiedums, bet vīram - sievas lūpu nospiedums... (es pati savas lūpas nospiedumus neatradu) :)) Viss bija izdomāts un pasniegts vienk. brīnišķīgi. Vedēji bija pacentušies godam... Un tad mēs dejojām Mūsu pirmo valsi, par kuru mēs abi ļooooooti satraucāmies, bet izdevās godam - dažus viesus novedām līdz asarām :) aizkustinoši... jauki, mīļi... :) Un tad bij jauks pārsteigums no vietējiem iedzīvotājiem - ieradās čigāni, kas gribēja mani nozagt, bet mūsu miesassargi bij uzdevumu augstumos. Jāatzīst, ka tādus čigānus es redzēju pirmo reizi... tik atrakatīvi, izdancināja visus, nodejoja kādas 4as dejas - "Striptīza deju" Džo Kokera izpildījumā un pat lambadu :)))) Superrrrrr, mēs visi bijām sajūsmā, atvērās otra elpa :) Dejojām ilgi un aizrautīgi, man pat negribējās to mičošanu tik ātri (laiks lido vēja spārniem) Mičošana arī bija ļoooti skaista, lāpu ceļš uz diviem pītiem, izpušķotiem krēsliem,šķīros no plīvura, tiku pie aubes un priekšautiņa... (smuki) :) Un tad mēs dalījām dāvanas... un torti... un tad turpinājām ar dejām... līdz es vairs nevarēju nostāvēt kājās no pārguruma. Gulēt ejot viesi nodziedāja "Aijā žūžū..." ļoooti mīļi... vedēji iedeva mums katram savu griķu spilventiņu - mīļajai pelītei un mīļajam lāčukam :) Jāatzīst, ka viesu nams bij ļooooooti skaists, it sevišķi mūsu numuriņš, pabaudījām džakuzi ar rožu ziedlapiņām un centāmies aizmigt - man neizdevās :)))
No rīta nāca mūs modināt, arī ļoti oriģināli un jautri ar visādām depešām... gājām meklēt bērnus kāpostos, cepām ārā pankūkas un baudījām labo laiku... . :)
Ceru, ka esat guvušas kaut nelielu noskaņu no manām kāzām, katrai tādas novēlētu! :))
Protams vislielākais paldies jāsaka vecākiem, vedējiem, muzikantiem un visiem, kas mūs atbalstīja!!!

visu laiku tika dziedātas dziesmas, kas man ļoti patika, tāda jautra, nepiespiesta gaisotne, jutāmies labi. Un tad mēs dovāmies uz Āraišu dzirnavām... tas bija iespaidīgi... auto nomainīja zirga pajūgs, kolosālas ainavas, saulīte, mākoņi... . Un dzirnavās kārtējie pārbaudījumi - malām miltus, no kuriem nāošajā rīta vajadzēja cept pankūkas uz ugunskura... man bija jāpastāsta ar ko barošu savu vīru, savukārt Viņam par katru manu gatavoto maltīti bija jāsauc mīļvārdiņš. Ieguvām pat oficiālus sertifikātus. Rakstījām viens otram vēstuli. Noskaidrojām, ka varam nosaukt arī putraimus orientējoties pēc taustes, kā arī kurš pelnīs naudiņu, kurš tērēs. Tad mūs vedējtēvs vizināja pajūgā apkārt dzirnavām, par ko savu izbrīnu izteica malā stāvošais zirgs :)) Atpakaļ mūs aplaimoja lietutiņš... tā mēs braucām pajūgā, smaidīgi, slapji un apmierināti ar visiem notikumiem...
Devāmies uz viesu namu, kur mūs sagaidīja kārtējie pārbaudījumi...

Ui, es jau pie pirmās atskaites apraudājos.... :))

... atvadijāmies no mūsu ne tik labajām īpašībām, zīmējām mūsu kopējo ceļu, gleznojām, ziedojām Vēja mātei, devām oriģinālus solījumus viens otram...

un tur stāvēja Viņš... vēl vairāk satraucies kā es, uzcirties... :) Labi, ka mums ir burvīgs mācītājs, kurš nelika mūsu viesiem žāvāties, pašiem ar smaids uz lūpām. Oficiālo ceremoniju tik cītīgi klausījos, ka tagad vēl nepamet sajūta, ka varētu to tagad arī citiem nostāstīt :) Jāatzīst, ka šis arī bija vistrakākais brīdis, man rokas trīcēja tā, ka to varēja manīt pat no aizmugures (puķes drebēja līdzi) :) vienubrīd pat likās, ka noģībšu... viss tik skaisti, runa, emocijas... . Un tad jau varējām vilkt gredzenus viens otram pirkstā, pēc tam mācītājs atļāva apsveikt vienam otru, tad vēlreiz apsveikt, jo Viņam likās, ka tas brīdis bija par īsu, par ko viesi uzjautrinājās par mums :)) Un tie ziedu klēpji... šķiet ka pēc kāzām varējām uzturēt vismaz divus ziedu veikalus :)) Pēc ceremonijas bija neliels tusiņš pie baznīcas ar šampanieti un kliņģeri... un tad nāca pārsteigums no kāzu auto puses - liels baltu dūmu mākonis... labi, ka varējām kustēt tālāk :) Uz Līgatni, Vienkoču dabasparku, kur bija dažnedažādas izdarības - izkalām mūsu ģimenes laimes pakavu, noskaidrojām cik mums būs bērnu

Tu mani sabaidīji! Es vienmēr ar asariņas birdinu visu citu kāzās - tik skaisti viss un jauki , ka nespēju bez vismaz pāris asaru noliešanas. Bet visas manas draudzenītes stāstīja, ka savās kāzās tāds satraukums, ka nava nemaz doma pašai asaras pabirdināt. Un tā es arī sevi nomierināju, ka savās kāzās jau par šito lietu nebūs jāuztraucas... Bet izskatās, ka tas tomēr individuāli un gadās arī, ka pašam sagribās asariņu nobirdināt... Esmu satraukusies.....Negribu tušu uz vaigiem (nu droši vien jau tie, kas liek make-up paredz šādas situācijas, bet vienalga var gadīties nesmuki, ja asaras pār vaigiem sabirušas....