30.05.2008. – secinājums “arī apgredzenoti putni lido”

Šobrīd, kad kopš kāzām pagājis gandrīz mēnesis, ir pienācis laiks arī man pastāstīt par dienu, kurā pirkstā uzvilktais gredzens nemainīja neko un mainīja visu…

Bildinājumu saņēmu pagājušā gada jūnija sākumā kā dāvanu savā dzimšanas dienā. Pēc kāzu datuma noteikšanas un aprēķiniem, ka līdz šai no bērnības izsapņotajai dienai jāgaida gads, radās sajūta, ka tas ir tālāk nekā līdz Mēnesim un atpakaļ.
Tā nu vairākus mēnešus dzīvojos pa šo forumu, kas man kļuva gandrīz kā otrās mājas, pārdzīvoju kopā ar citām meitenēm, meklēju sev nepieciešamo informāciju un pamazām tas dienu skaits saruka arvien ātrāk, līdz kādā brīdī sapratu, ka palicis pavisam mazs brītiņš, kurā sevi vēl varēšu dēvēt par līgavu.

Jā, nenoliegšu, bija dažas nedaudz mazāk gulētas naktis, bija daži murdziņi par to, ka kaut kas nav sadarīts, bija daža asara, kas raidīta līgavaiņa virzienā ar sajūtu, ka viss vienai jādara J, bet tas viss bija ilgi pirms…
Jo tuvāk nāca kāzu diena, jo satraukums mazinājās. Iepriekšējā vakarā vēl topošajam vīriņam teicu, ka dīvaini gan- biju tomēr iedomājusies, ka uztraukumam taču vajadzētu būt. Ja nav vakarā, tad noteikti no rīta radīsies…