Notiek pēc Mičošanas. Jauno pāri senāk guldīja klētī, uzsverot vēso telpu.  

21. gs. jaunlaulātie parasti gulēt dodas tad, kad nogurums aicina atpūsties, reti neguļ nemaz. Kāzu nakts pirmreizības nozīmība ir mazinājusies, bet īpaša vērība tai tomēr jāpievērš. Mūsu senči vairāk koncentrējās uz aizsargājošām darbībām, uztverot to kā svētu notikumu, kam pamatā ģimenes auglības daudzināšana. Vispār latvieši vienmēr centušies radīt, vadīt cilvēku tā, lai viņš būtu noderīgs zemei, saimei, sabiedrībai.

Sagūla liepiņa ar ozoliņu,
Sagūla mūžam, ne vienu nakti.

Klētī noliek sveci, maizi un alu, kas simbolizē auglību, svētību un aizsardzību pret ļaunu. Zem cisām liek dažādus priekšmetus (pavārnīca – meita, cirvis – dēls), ticot, ka tie ietekmēs ģimenes sastāvu. Telpu kvēpina ar kadiķiem, egļu vai priežu sveķiem, dzintaru. Līgavas vainagu kar uz vadža pie gultas.

Nerunā mans bāliņ, pirmo nakti gulēdams,
Visi četri klētes pakši, pirmo nakti klausījās.