Angļu valodā šīs dzejas rindas skan:

Something old, something new
Something borrowed, something blue
And a silver sixpence in her shoe.

Šis ir sens angļu sakāmvārds, laimes vēlējuma vārdi, kas radies vēl Viktorijas laikmetā.

Par to liecina pantiņa pēdējā rinda  (and a silver sixpence in her shoe)  „un sudraba sešu pensu monēta viņas kurpē”. Šīs sudraba monētas tika kaltas Lielbritānijā no 1551. līdz 1967. gadam, tās tika darinātas no sudraba un to vērtība bija seši peniji.

Šīs rindas simbolizē laba vēlējumus līgavai. Ja līgava ievēro šo tradīciju savā kāzu dienā, viņu gaida ilga un laimīga laulība.

Kaut kas vecs

Šie vārdi simbolizē nepārtrauktību, svētību, kas nāk līdzi līgavai no ģimenes un tiek nodotas tālāk nākamajai paaudzei. Parasti tas ir kas mantots no mātes, vecāsmātes vai pat attālākiem radiem. Lai saglabātu šo saikni, līgava var izvēlēties, vai uzlikt kādu senu savas ģimenes rotaslietu, vai mātes vai vecāsmātes kāzu tērpu, tērpa detaļu, piemēram, cimdus vai plīvuru, jebšu arī kādu citu ģimenei piederošu lietu – kabatlakatiņu, šalli, mežģīnes, somiņu u.tml.

Galvenā doma ir veidojot jaunu ģimeni nesaraut saikni ar saviem senčiem, pārņemt viņu gudrību, svētību un mīlestību.

Kaut kas jauns 

Šī rindiņa simbolizē ticību un cerību gaišai nākotnei. Kā jaunā lieta parasti tiek izvēlēta kāzu kleita, bet tikpat labi tā var būt jebkura jauna lieta, kas pirkta speciāli kāzām, piemēram, līgavas pušķis vai gredzeni. Kāzu diena ir jaunas ģimenes sākums, kuru pavada arī jaunas lietas, izjūtas, emocijas, tas ir jauns sākums ilgai un laimīgai savienībai.

Kaut kas aizlienēts

Šīs rindiņas simbolizē visu līgavas draugus un radus, kas ir kopā ar līgavu viņas svētku dienā un būs blakus arī tad, kad būs nepieciešama palīdzība. Aizņemšanās ir īpaši nozīmīgs process, jo šo lietu parasti cenšas aizlienēt no kādas jau laimīgi precētas sievas, kuras gudrību un veiksmi laulības dzīvē vēlētos pārņemt arī jaunā līgava. Aizņemties var jebko, bet aizņemtā lieta pēc tam jāatdod. Tā var būt labākās draudzenes kaklarota, kāds kāzu tērpa piederums, kas līgavas kāzu dienā atgādina par patiesu draudzību un uzticamu cilvēku loku apkārt.

Zilā krāsa

Zilā krāsa pavadījusi kāzu dienu jau gadsimtiem ilgi. Senajā Romā, līgava valkāja zilu, lai parādītu savu mīlestību, uzticību un šķīstību. Kristīgajā ticībā zilā krāsā tiek attēlota jaunava Marija ar šo krāsu simbolizējot šķīstību un nevainību. Vēl pirms 19. gs. zilā krāsa bieži tika izmantota kāzu tērpā, lai it kā piepildītu parunu, kas vēsta, ka precoties zilā, mīlestība ir patiesa ("Marry in blue, lover be true.") kā arī simbolizētu padevību un uzticību.

Ja senākos laikos, zilas auduma lentas tika iešūtas pāra kāzu tērpā, mūsdienās parasti zilā lieta ir kāju prievīte, zili ziedi līgavas pušķī, matu sakārtojumā, vai kāzu noformējumā. Kaut kas, kas piešķirtu šim procesam mīlestības, uzticības un tikumības nokrāsu.

Pēdējā rinda - jaunās ģimenes pārticībai un bagātībai 

Tā sasaucas arī ar Skotu tradīciju, kad līgavainis laimei paliek sev zem papēža sudraba monētu.

Veiksmei un bagātībai līgavai monēta jānēsā kreisajā kurpē. Mūsdienās šī tradīcija nav sveša un kāzu dienai var iegādāties īpašas sudraba vai vara monētas, kas simbolizē šo tradīciju un paliek kā piemiņlieta no kāzām.

Šī tradīcija gadsimtiem ilgi tiek turēta godā Anglijā, un lielā daļā valstu, kas reiz bijušas tās kolonijas. Laika gaitā tā zināma arī visai pasaulei un liela daļa līgavu cenšas izpildīt ja ne visus, tad vismaz lielāko daļu šo seno nosacījumu. Ievērojot šos senos vēlējumus ir iespējams iemantot veiksmi un laimi laulības dzīvē, gan arī izrādīt godu sev īpašiem cilvēkiem mūža skaistākajā dienā.

Katra līgava savā kāzu dienā vēlas vairāk vai mazāk pieturēties pie tradīcijām, lai nodrošinātu veiksmi un laimi nākotnē. Un bieži vien gadās apjukt laipojot starp daudzu valstu un tautu parašām, kas nereti ir pretrunā viena otrai.

Kā jau minēju raksta sākumā, šī ir sena britu tradīcija, kas laika gaitā izplatījusies visā pasaulē. Un to varam mēģināt pietuvināt latviešu tradīcijām. (paturot prātā, ka arī liela daļa latviešu tradīciju ir laika gaitā noslāņojušās no citām tautām, turklāt ir senākas latviešu tradīcijas 11.gs. un ne tik senas 17. -20. gs.

Senie latvieši, lai nodrošinātu pārticību nākamajai ģimenei rīkojās līdzīgi. Līgavai kāzu dienā bija jānēsā kaut kur apģērbā noslēpts gabals maizes (maizes drupačas kurpē) vai graudiņš cukura (pēc senajiem ticējumiem – padusē), tāpat arī zelta vai sudraba naudas gabali (pēc ticējumiem zem kreisā papēža vai iešūtu līgavas tērpā). Kaut kas jauns bija kāzu tērps, ko līgava vilka kāzu dienā.

Vai klausīt šīm tradīcijām – jūsu ziņā. Ja tās saskan ar Jūsu pārliecību un stiprina nodomus, varat paņemt to labāko un pielāgot sev un savu kāzu idejai.