Otrās dienas sindroms
Šorīt man spogulis trilleri rāda:
Matiņi salauzti, skata nekāda,
Acis kā plītsriņķi, sari uz zoda ~
Tusons, šķiet, vakar būs bijis uz goda...
Pamostos - receklis galvā un gultā,
Metos uz havajas pusi kā bulta,
Smeļos no WC sev dievišķu veldzi,
Līmēju filmu ar neziņas smeldzi...
Vakar mums visumā lustīgi gāja:
Dzērām bez zacenes, lielām graņonkām,
Līdz paši vairs nejēdzām, kur tad ir māja,
Četrrāpus stumjoties ielās, uz gonkām.
Smeļas pār malām man ciešanu trauki:
Šodien tik sūnaini - vakar tik jauki...
Nosprāgt (dēļ pohām) es nopietni vēlos,
Jācer, ka Dievs mani, alkašu, žēlos...