Uz mičošanu mums uz saksofona spēlēs Luisa Armstronga „What a wonderfull world” - tikai mūzika;

Pusnaktī jaunais pāris tika kronēts par princesi un princi, pēc tam pušķa mešana;

Ja svin pie kādiem ūdeņiem un ir laiva, tad var doties jaukā izbraukumā ar laivu, kura izrotāta mazām svecītēm vai gaismiņām. Var ugunskurā mest simbolisku ziedu vainadziņu;

Man viesi dziedāja "Spoguīt, spogulīt". Bija aube un priekšautiņš, un vīram ar zobiem vajadzēja novilkt "smukumgumiju" no manas kājiņas;

Un pēc tam bija draugu sarūpēts "uguns šovs". Ārā tumsā puiši no "Pulsa efekts" spēlēja bungas un viens grieza ugunslodes - tas bija vienkārši super;

Pati izdomāju aubes vietā šalli sataisīt par aubīti, lai pēc tam izjaucot, būtu noderīga lieta, nevis piemiņā ko ielikt "pūralādes" tālākajā kaktā;

Ar svecītēm un lāpām. Dīķī palaidām peldošu sirdi ar svecītēm. Man no matiem izņēma puķes un uzvilka aubi. Un nebija "raudiet meitas". Bija Muktupāvela dziesmiņa "Kamēr svecītes deg";

Mums bija mičošanas sākums diezgan tradicionāls, ar visu prievīti, karoti, pīpi un cepuri, bet „raudiet meitas” dziesmas vietā bija "Tik dēļ Jums daiļās dāmas" Tad vedēji lasīja „Desmit baušlus” un beigās bija uguņošana. Bija ārkārtīgi skaisti un interesanti;

Mums bija gan aube, gan vīram austa josta. Bet spēlēja saksofons un ciemiņi dziedāja savādu nedzirdētu melodiju, kas bija ne ta priecīga, ne ta skumja. Neaprakstāmas sajūtas bija, kad to melodiju jau dzirdējām tālumā,vēl tikai ejot uz mičošanas vietu kalnā. Visa taka kalnā bija izlikta ar simtiem svecīšu un augšā dega lāpas. Visapkārt bija silta, klusa nakts, spīdēja mēness, un tuvu, tuvu dziedāja lakstīgala;

Sev biju apsvērusi variantu par Al Capone stila cepuri vīram un amizantu dāmu cepurīti man. Bija doma visas kāzas ieturēt šādā retro stilā, jo mums ir ļoti mīļa gan to gadu mūzika, gan tērpi. Cigārs vīram un grezns cigarešu iemutis ar dāmu cigareti man Un kā  tango noslēgumā;

Pārsteigt viesus ar ugunīgu salsu, rumbu vai kādu citu deju;

Mēs ar topošo vīru abi esam ar dziedamām balsīm, tapēc ceru, ka mana "mičošana" būs mūsu kopīga dziesma no vienas latviešu teātra izrādes, telpā degot svecēm, silti, sirsnīgi un mīļi;

Mums bija ļoti amizanta mičošana: dizedāšanas vietā muzikants tikai spēlēja akardeonu, (viss notika brīvā lapenē), vecāki aizdedzināja lāpas, mēs dāvinājām viens otram rozi, teicām pašu izgudrotu zvērestu, viesi smējās , bija jautri. Tikai vienu gan man gribējās - pasēdēšanu mammītes klēpī. Beigās visi laidām svecītes upē - skaisti aizpeldēja;

Sēdējām klēpī vecākiem muižas deju zālē, tad noņēma manu "sprādzi" no matiem, vīram no krūškabastas rozi, iedeva mums atribūtus, arī cepures, priekšautu pīpi un tādā garā, tas viss bez dziedāšanas tikai nelielā mūzikas pavadījumā, bez konkrētas melodijas, lai neviens nesāk dziedāt. Visiem rokās bija svecītes, ko pēc tam salika pavardā. Kad pavards tapa "aizdegts" nodejojām tango;

Mums vedēji mičošanā bija noorganizējuši čellistus, kas ārkārtīgi skaisti spēlēja. Dzīvā mūzika bez līdzdziedāšanas;

Skanot Prāta vētras spogulītim, noskatījāmies bildes, sākot no bērnības līdz šodienai. Tad mēs ar lāpu un visiem viesiem devāmies uz viesu mājas terasi, pa kāpnītēm uz upes pusi! Piekalnīte bija uzliktas 2 milzīgas sirdis, kuras mēs ar lāpām aizdedzām, visas trepes no abām pusēm bija apliktas ar tām mazajām svecītēm! Tad mēs iekāpām laiviņā un aizbraucām! Tad bija salūts. Tad mēs pabraukājam pa upi, noņēmām man plīvuru;

Man kāzas būs Polijā un te pieņemts, ka pusnaktī līgava zāles vidū sēžas uz krēsla, aiz muguras stāv līgavainis un ar rokām aizsedz līgavas acis. Apkārt aplī staigā vēl neprecētas jaunkundzes. Kad muzikanti pārstāj spēlēt, līgava met plīvuru. Kura noķer, būs nākamā līgava. Pēc tam mainās lomām, apkārt stājas brīvie vīrieši un līgavainis met kaklasaiti. Pēc tam topošajai līgavai un līgavainim jānodejo deja.