Diena sākās pulksten septiņos no rīta, kad māsas mani pamodināja un vienā halātā devos uz mašīnu. Tā kā man neļāva ne saģērbties, ne uzkrāsoties, prātā nāca visādas idejas, kas nu būs. Pieļāvu, ka rīts sāksies ar kādu traku ūdens izpriecu, lai atmostos. Līdz pēdējam brīdim nebija ne jausmas, kur mani ved.

Izkāpām vietā, ko nekad iepriekš nebiju redzējusi, – Aisteres muižā. Tā ir muiža, kas celta 19. gadsimtā. Meitenes bija noorganizējušas perfekti klātu, smalku brokastu galdu. Ieradās arī mana kāzu friziere un vizāžiste – tas bija liels un patīkams pārsteigums. Kad biju uzpucēta, meitenes man pasniedza īpaši piemeklētu svētku tērpu, kas tika papildināts ar manas labākās draudzenes taisītu baltu spalvu kroni.

Nākamā pietura bija netradicionāla un aizraujoša – visas sasēdāmies armijas atvērtā tipa kravas mašīnā, ar ko dulls šoferītis mūs izvadāja pa pilnīgiem neceļiem, aizaugušiem mežiem, purviem un pat pāri upēm. Tas tiešām bija īsts piedzīvojums, kurā no sirds izsmējāmies. Tikām kārtīgi izšūpotas, kā arī ik pa brīdim dabūjām ar kādu zaru pa seju, taču tas viss tik ļoti deva humoriņu un papildu adrenalīnu!

Devāmies atpakaļ uz Liepāju, kur mūs gaidīja izbrauciens ar plostu, paralēli garšojot vienu no kāzu izmēģinājuma tortēm un pildot iepriekš sagatavotus uzdevumus. Kā punkts uz i – esot ezera vidū, sāka līt lietus, bet tas mūsu priecīgo kompāniju tikai vēl vairāk satuvināja.

Mūsu kāzu dienā bija paredzēta deju cīņa starp vecmeitām un vecpuišiem. Devāmies uz Liepājas pludmali apgūt mūsu iznāciena soļus – galarezultāts pavisam noteikti bija kāzu vakara spilgtākais un ovācijas gūstošākais mirklis.

Tuvojoties vakaram, atkal braucām man nezināmā virzienā. Meitenes mani pārsteidza ar izcilu vakara noslēgumu – relaksējošu atpūtu pie silta baseina Ziemupes muižā, ar mīļām sarunām un gardām uzkodām. Mana sapņu vecmeitu ballīte ar manām vismīļākajām meitenēm!