FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Uguņošana kāzās un citos pasākumos

Autors:Precos.lv
Ja ceļš ved no Rīgas uz Jūrmalas pusi, tad nevar nepamanīt ceļa malā esošo māju, kuras jumtu rotā liels uzraksts "PIROTEHNIKA". Šoreiz www.precos.lv nolēma apstāties un apskatīties, ko labu šis veikals piedāvā, jo drīz draugiem kāzas, bet vēl nav izdomāta dāvana.

Ieejot veikalā, mūs sagaida laipna pārdevēja un daudz krāšņu, gar acīm ņirbošu kastīšu, bultiņu, cauruļu. Kas ir aiz tām visām? Ko pats varu nopirkt un kādus uguns dēmonu labāk uzticēt profesionālam pirotehniķim, lai kāzu dāvana nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus? Izvēlēties palīdz šī veikala saimnieks Ilmārs, daloties savās gadu desmitu krātajās zināšanās.

Kāpēc nodarbojies ar pirotehniku?

Šaušana sākās ar to, ka liktenis bija lēmis nonākt grupā „Pērkons”. Sākumā kā skaņu operators, bet vēlāk apvienoju apskaņotāja darbu ar spridzināšanas pienākumiem. Uztaisīju tālvadību, lai sēžot pie skaņas pults varu palaist arī pirotehniku. Pēc tam bija darbošanās Mikrofona noslēguma koncertos. Vēlāk nodibināju firmu. Bijām vieni no pirmajiem, kas piedāvāja privātpersonām iegādāties pirotehniku. Tagad mani vairs neiztēlojas savādāk, kā tikai cilvēku, kas grib kaut ko uzšaut gaisā.

Pat ja gribētu šo darbu pamest, man tas neizdotos, jo klients, kam vienreiz ir laba uguņošana uztaisīta, pēc kāda laika vēlas to atkārtot. Tad nu tevi izvelk laukā, noslauka no putekļiem un liek strādāt. Kas ir saslimis ar pirotehniku, tas prom vairs netiek. Uguņošana ir māksla ar vēsturisku pamatdomu - izdzenāt ļaunos garus, labā uzvara pār ļauno. Uguņošana ir priekšnesums ar ievadu, iztirzājumu, kulmināciju, nobeigumu. Rīkojot uguņošanu, pasūtītājs piedāvā skatītājiem īpašu akcentu pasākuma norisē, viņš dāvina viesiem brīnišķīgu dāvanu, cieņas apliecinājumu apvienojumā ar pārsteigumu.

Līdz šim uzskatīju, ka mans darbs ir sadedzināt svešu naudu, bet pēc vienas uguņošanas klients uz šo manu nostāju atbildēja: „Nē, Tavs darbs ir radīt prieku!”

Kas nosaka uguņošanas kvalitāti?

Galvenā noteicēja ir nauda. Ar mazu budžetu uguns mākslu nevar uztaisīt.

Ja budžets ir līdz 700eur, tad jāapciemo veikals. Jāpasaka, cik esat gatavi tērēt, un kompetents pārdevējs/pirotehniķis piedāvās to labāko komplektu no veikalā esošās pirotehnikas, kuru drīkst neapmācīti cilvēki iegādāties un paši izšaut. Tiesības iegādāties un izmantot 1. un 2. klases pirotehniskos izstrādājumus ir personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, savukārt 3. klases pirotehniskos izstrādājumus, kuru lādiņa diametrs nepārsniedz ~ 60mm, atļauts pārdot personai, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

Izstrādājuma klases nosaka sertifikātu komisija pēc postījuma, kas rodas sadedzinot konkrētā izstrādājumā esošās vielas. Nedrīkst pārdot to pirotehniku, kurās vielas daudzums ir tik liels, ka tiek uzskatīts par bīstamu, bet, manuprāt, tas ir absurdi, jo degšanas īpašības pārsvarā šiem izstrādājumiem nav tik bīstamas, kā, piemēram, 2. klases baterijām, ja tās tiek palaistas sausā pļavā.

Ar pirotehniķi garākas sarunas par mākslu var sākties tad, ja budžets ir vairāk par 700eur. Jo lielāks budžets, jo lielāka uguņošana un lielāki sagatavošanās darbi. Lielās uguņošanas ir jāpasūta ļoti laicīgi, jo mēs braucam vairākas reizes uz uguņošanas vietu, skatāmies, kur atradīsies publika, kur skatuve, kur atradīsies automašīnas, utml. Ja tā ir pilsēta, tad stājas spēkā pilsētas iekšējās kārtības noteikumi: laika ierobežojumi, attālums ne tuvāk par 300 m no mācību iestādēm, kultūras pieminekļiem, slimnīcām.

Kontaktējamies ar sinoptiķiem, jo laika apstākļi ir otrs kvalitatīvas uguņošanas draugs vai ienaidnieks. Tikai profesionāls pirotehniķis spēs pretoties sliktam laikam un vismaz kaut ko no iecerētā pārsteiguma paveikt.  

Tikai pēc vairākkārtējām pārrunām, saskaņošanas un plānošanas var sākt domāt par to, kāda īsti būs uguņošana. Ļoti labi ja ir ezers, dīķis vai jūra, jo tad var veidot atspulgus, šaujot no pretējā krasta vai plosta uz ūdens. Ja ir augstas celtnes, tad uguņošanu var „laist” no māju jumtiem, ja vien to ļauj īpašnieki. Ja ir dārzs, tad tur iespējams sarīkot barokālo uguņošanu.

Pirotehniķis ir mākslinieks, ja vien līdzekļi to atļaus, viņš uguņošanu mēģinās pārvērst mākslas darbā – stāsts ar ievadu, iztirzājumu, nobeigumu. Galvenokārt tādēļ, lai gandarījums par paveikto būtu pašam, reizēm tas arī izdodas.

Patiesībā, ja ļoti vēlas un paveicas, ir iespējams atrast profesionālu pirotehniķi, kas uztaisīs uguņošanas priekšnesumu pat sākot no 300eur, bet jābūt gatavam, ka par šādu summu priekšnesums būs pavājš. Ņemot to vērā, ieteikums no manas puses - pirms izvēlēties uguņošanu, pašiem jāizdomā un jāvienojas:

  • cik mēs esam gatavi maksāt par savu prieku;
  • ko īsti mēs gribam: troksni, krāsas, kādus zīmējumus, bumbas, komētas.

Ja ir šaubas, vajag vai nevajag kāzās uguņošanu, tad labāk to nedarīt.

Ja paredzēts izšaut tikai vienu bumbu, tad pirotehnika noteikti jāpērk pašiem un pašiem tā arī jāpalaiž. Bet, lai svētki nepārvērstos par bēdu ieleju, ir jāievēro daudz un dažādi noteikumi.

Droša uguņošana

Ieteikumi par mākslu:

Lai nebūtu sajūta, ka uguņošana ir gara slieka, kurai nav sagaidāmas beigas, jāsāk ar mazākiem lādiņiem. Problēma ir tur, ka bez profesionāla pirotehniķa, lielākais iespējamais lādiņš, kuru var iegādāties veikalā ir 60mm, līdz ar to nekādu lielo izaugsmi nevar gribēt. Lai skatītājiem būtu gandarījums, jācenšas uguņošanu audzēt augstāk, stiprāk un plašāk.

Jāizvēlas tādi komplekti, kuri veido dažādas krāsas.

Ieteikumi par uguņošanu:

Galvenais zelta likums: ir jāatrod vieta, no kuras tiks šauta pirotehnika. Tai ir jābūt līdzenai, stabilai, bez pauguriem, nevis atsperīgam zālājam. Vislabākais ir asfalts, vai stingra nobrista taka.

Ja ir kaut vismazākās šaubas, ka kaut kas var grīļoties un apgāzties, tad, lai radītu papildus drošības sajūtu, ka viss būs kārtībā, pirotehnikas kaste jāierok smiltīs vai apkārt tai jāsaliek ķieģeļi.

Visa pirotehnika, izņemot raķetes uz kociņa, lido pa vējam. Raķete ar kociņu lido pret vēju. Šo kociņu nedrīkst nolauzt, jo tas ir raķetes stabilizators, nevis tirdzniecības triks. Ja kociņš ir nolauzts, tad šādu raķeti palaist nedrīkst, jo tās smaguma centrs nobīdīsies uz augšu un tā lidos tikai sev zināmā virzienā.

Raķete ir jāpalaiž tikai no stikla pudeles (vislabāk šampanieša) vai metāla caurules. Nekādā gadījumā no plastikāta pudeles, jo, kad raķete sāk strādāt, pudele saliecas sāniski un raķete maina virzienu.

Ieteikumi par drošību

Pirotehnikas lietotājam jābūt skaidrā. Droša pirotehnikas lietošana nav savienojama ar alkohola lietošanu. Tiem, kas lietojuši alkoholu, uguņošanā jāpiedalās vienīgi kā skatītājiem.

Pirotehnika uzmanīgi jāglabā drošā vietā, lai tai nepiekļūtu nepiederošas personas.

Izstrādājumus drīkst izņemt no iepakojuma un attīrīt degauklas tikai īsi pirms lietošanas.

Šaušanas laukā pirotehnika pirms palaišanas jānovieto šādi: noliekam, aizdedzinām, atkāpjamies 7 sekunžu laikā drošā attālumā.

Jāievēro drošības attālumi starp pirotehnikas elementiem, skatītājiem un ugunsnedrošiem objektiem. Ja ir vairākas baterijas, tad starp tām ir jābūt ne mazāk par 3m. Nebūs patīkami noliekties pie nākamā izstrādājuma, ja metra attāluma sprāgs iepriekšējā. Labākajā gadījumā atkritumi birs aiz apkakles, sliktākajā - uz nākamā izstrādājuma degļa.

Pirmo palaiž to izstrādājumu, kas atrodas vistālāk no publikas, katrs nākošais jānovieto ik pa 3m publikas virzienā.

No publikas tuvākajam pirotehnikas izstrādājumam jāatrodas tādā attālumā kā uzrādīts uz iepakojuma, vai arī tādā, kā paskaidrojis pārdevējs. Ja aizmirsies šis lielums, tad var rīkoties sekojoši: izmērot stobra caurumu milimetros, mēs dabūjam vajadzīgo attālumu metros, kādā izstrādājums darbojas, šo iegūto attālumu jāpareizina ar divi, un tad tas ir nepieciešamais rādiuss, kādā var atrasties publika un mantas, kurām nebūtu jācieš.

Publikai jāstāv tādā veidā, lai vējš pūstu pakausī. Draza un dūmi aizlido pa vējam.

Ja pirotehnika novietota uz laipas, tad tā nedrīkst šūpoties. Izstrādājums var apgāzties.

Jāatceras, ka nepareizi izlaists lādiņš atrod virzienu, kur vismazāk vajag: baltākā kleita, dārgākais uzvalks, krutākā mašīna.

Ja ir sauss laiks, tad uguņošanu veicam patālāk no pļavām. Kartoni, blīvējamie māli, plastikātu gabaliņi, striķu galiņi ne vienmēr ir nodzisuši, tie nāk lejā gruzdējoši.

Ja paredzēta lielāka uguņošana, laikus jāsagatavo un tuvumā jānovieto ugunsdzēšamais aparāts vai vismaz spainis ar ūdeni. Ātra uguns nodzēšana var izglābt dzīvību un pasargāt materiālās vērtības. Arī pirmās palīdzības aptieciņai jābūt tuvumā.

Petardes (trokšņa pirotehnika) pēc aizdedzināšanas ātri jāaizmet drošā attālumā – no sevis un citiem. Trokšņa pirotehniku nedrīkst lietot telpās.

Nav pieļaujams, ka viena raķete tiek šauta, bet pārējās guļ turpat līdzās uz zemes, gaidot savu kārtu. Vienīgā bīstamā dzirkstele uzkritīs tieši uz degauklām, un tad raķetes pašas izvēlēsies trajektoriju.

Nevienu pirotehnisku izstrādājumu tā darbošanās laikā nedrīkst turēt rokās. Arī brīnumsvecītes mēdz degt nelīdzeni, un kāds straujāks zibsnis var būt par iemeslu izbīlim un vēl pēc brīža arī degošam paklājam un indīgiem dūmiem.

Pēc pirotehnikas izšaušanas labāk aiziet izdzert šampanieti, jo tikai aptuveni pēc 15 minūtēm var tuvoties izdegušai kastei.

Nedrīkst šaut:

  • zem elektropārvadu līnijas, koku zariem. Lādiņš var uztaisīt rikošetu;
  • ja samirkusi degaukla vai pulveris. Degauklas var būt aizsargātas pret ūdeni, bet pulveris nekādā gadījumā. Ja tas kaut mazliet ir iemērkts, tad tādu lietot nedrīkst. Lādiņš var neizlidot, un visa pirotehnikas paka tādā gadījumā „uzies” gaisā;
  • romiešu sveces rūpīgi jāpārvieto. Ja tās salocījušās, lietot nedrīkst. Veidojoties plaisām, uguns aizdedzina vairākus lādiņus reizē, un notiek sprādziens.

Galvenais ieteikums - pirotehnika jāpērk veikalā nevis tirgū!

  • Tirgū pirotehniku pārvadā somās, līdz ar to tā var salocīties un ciest no mitruma.
  • Tirgū pirktam izstrādājumam var būt neskaidras instrukcijas.
  • Var nebūt sertificēta pirotehnika. Tas nozīme, ka tā nav pārbaudīta.

Ja nevar atturēties no lētas preces iegādāšanās, tad vismaz uzmanīgi jāskatās, kādam reģionam izstrādājums paredzēts, jo, lai arī pārsvarā pirotehniku ražo Ķīna, ir ražojumi, kas paredzēti tikai vietējam tirgum. Ķīniešiem par drošību ir pilnīgi nospļauties. Tā kā šāda pirotehnika var nebūt paredzēta tālai transportēšanai, tad tā tiek ražota neizturīgāka un ar vienu degauklu. Eiropai paredzētajās partijās degaukla ir salikta no gabaliņiem, jo, ja kaut kas iet gaisā, tad izšaujas tikai tas, kas reāli ir aizdedzināts.

Ja izstrādājums nav nostrādājis, ieteicams saglabāt čeku un atdot veikalā.

Nekādā gadījumā nav ieteicams pašiem mēģināt jaukt vaļā, tikt pie degauklām, un aizdedzināt. Lādiņš sprāgs acumirklī, jo nebūs paredzēto 7 sekunžu aizture.

Otrreizējā aizdedzināšana nav bīstama, ja ir divas degauklas. 3. klases izstrādājumi parasti ir ar sarkanu un zaļu degauklu: pirmā jāaizdedzina sarkanā, bet otro degauklu drīkst aizdedzināt tikai pēc 10 - 15 minūtēm.

Drošība ir mūsu pašu rokās

Ja ir pieaicināts profesionāls pirotehniķis, tad klientam par iepriekš minēto nav jādomā. Visa drošība ir uz pirotehniķa pleciem. Tikai viņš zina, kas notiks tuvāko km rādiusā, tikai viņš zina, kas ir uzlikts, kāds ir vēja virziens, kā strādā konkrētais izstrādājums, cik daudz izdedžu, cik tie ir karsti, kā tie birst lejā, kur atrodas publika utt. Pirotehniķis uzņemas pilnu atbildību par to, ko viņš veic. Ja ir radītas kādas problēmas, tad viņš arī tās atrisina, kompensējot zaudējumus.

Ja tomēr izrādās, ka uguņošana kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējama, vai tad ir kāds efekts, kas būtu alternatīvs risinājums uguņošanai?

Visnekaitīgākais efekts ir interjera elements -  ūdens strūklakas ar gaismiņām. Pieslēdzot tās skaņai, mainās gaismas un augstums. Tajās var plunčāties, ielaist papeldēties zivis.  Ļaujam gandrīz visu, izņemot liet šampanieti un šaut konfetti. Pirmajā gadījumā būs nepatīkama smaka, otrajā - strūklaka aizdambēsies.

Tāpat kā uguņošanai, arī šim telpas noformējuma elementam ir svarīga vietas izvēle. Ir jāzina, vai pamats būs līdzens, jānoskaidro, kāds ir ūdens spiediens. Tas nosaka, cik ilgā laikā baseins tiks piepildīts. Bet salīdzinājumā ar pirotehniku, izmaksas ir mazākas. Mazākā iespējamā strūklaka ir 1.2x1.2m.

Strūklaku var montēt, izmantojot vairākas mazās strūklakas, šādi radot telpā Venēcijas atmosfēru. Pāri baseiniņam varam uzcelt tiltiņu, pie kura vai uz kura jaunais pāris var veikt daudzas ierastas atrakcijas neierastos apstākļos.