Mikus Solovejs speciāli PRECOS

Kāpēc laulāties baznīcā?

Dzīvē gadās, ka cilvēki, kas līdz tam bijuši sveši, it kā nejauši viens otru ierauga un ar visu savu būtību saprot, ka šis cilvēks, kas pirms tam bija viens no daudziem, tagad ir kļuvis par vienīgo. Tie iespējams ir skaistākie mirkļi mūžā, kad tu saproti, ka arī otrs, kurš tavā priekšā ir nostājies visā savā neatkārtojamībā, atbild tev ar to pašu.

To, ka divu cilvēku mīlestība ir īpaša un sargājama, neapšauba neviens, taču nereti cilvēki uzdod sev jautājumu vai laulības ceremonija baznīcā var ko būtiski pievienot šīm attiecībām. Varbūt tieši pretēji: reliģiskie rituāli var apdraudēt attiecību vieglumu un īpašo brīvības sajūtu. Šādas šaubas iespējams ir pamatotas, jo bieži var novērot, ka pat baznīcā slēgtas laulības automātiski nav pasargātas no sabrukuma, krāpšanas un liekulības. Ja arī šādi it kā reālistiski noskaņotie jaunlaulātie piekrīt laulības ceremonijai baznīcā, tad tikai tāpēc, ka „tā vajag” vai arī tas rada īpašu emocionālu svinīguma noskaņu, jo gājiens no dievnama durvīm līdz altārim, mācītāja respektablais izskats, kāzu fotogrāfijas ar seno katedrāli fonā ir savdabīgas romantikas apdvestas.

Šīs pamatos estētiskās lietas varbūt nemaz nav mazsvarīgas, bet ar to vien ir par maz. Nenoliedzami, pārāk maz, ņemot vērā to, kāda tad ir laulības ceremonijas dziļākā jēga?

Kristīgā baznīca māca, ka laulības ceremonijā notiek brīnums. Divi cilvēki pēc brīvas gribas izvēlas viens otru mīlēt mūžīgi. Mainoties ar laulību gredzeniem, kas ir mūžības simbols, jaunlaulātie it kā saka, es tev atdodos pilnībā, es uzticos, ka tu mani pieņemsi, kāds es esmu, lai arī būs grūtības, sāpēs, mēs cilvēku un Dieva priekšā apliecinām nest un sargāt savu mīlestību tīru un neaptraipītu.

Bet vai tas ir tik vienkārši kā sākumā izklausās? Protams, nē.

Daudzi, kas šodien izvēlas partnerattiecības un civillaulību norāda, ka bieži vien karstie solījumi pat altāra priekšā, vēlāk izplēn, un, viņuprāt, godīgāk būtu, ja ne skaļi, tad vismaz klusībā atstāt durvis vaļā, sakot, ka es viņu šobrīd mīlu, taču nezinu, vai viņš ir mans īstais ar ko kopā pavadīt visu atlikušo mūžu.

Lasi svarīgākos jautājumus un atbildes par laulības noslēgšanu Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, par laulības noslēgšanu Romas Katoļu baznīcā un laulības noslēgšanu Pareizticīgajā baznīcā.
 

Kristīgā baznīca aicina uzlūkot cilvēku reālistiski, zinot, ka emocionāla jūsma, viegla pavasara reibumam līdzīgā sajūta var arī izgaist. Kopdzīve mēdz būt visai interesants ceļojums un pielāgošanās otra raksturam, ideāliem vai ikdienišķiem paradumiem, kas gadu gaitā var arī mainīties, nereti daudziem ir galvenais klupšanas akmens. Tāpēc pamatos laulības ceremonijā tiek dāvāta Dieva svētība, vēl vairāk - laulības dzīvē tiek ieaicināts Kristus, kurš apsola būt blakus un dot spēku arī tad, kad liksies, ka šī laulība ir pilnīgs pārpratums, ka visi ideāli ir zaudēti, svētums samīdīts.

Varbūt tieši tad, kad gribēsies padoties un pašu spēki būs izsmelti, būs pienācis laiks dziļākām attiecībām, jo laulātie sastapsies ar lietām, kuras abiem sevī vajadzēs mainīt ieraugot sevī un otrā cilvēkā to brīnumu, dziļumu un neatkārtojamību, ko iespējams agrāk nekad vēl nebija pamanījuši.

Kas jāņem vērā, ja jaunlaulātie ir no dažādām kristīgām konfesijām?

Romas katoļu baznīca atzīst, ka laulāto piederība dažādām konfesijām nav nepārvarams šķērslis laulības noslēgšanai, ja viņi mācās viens no otra un apliecina ikdienas dzīvē savu uzticību Kristum, taču saskaņā ar Romas katoļu baznīcas spēkā esošajām tiesībām, jauktajām laulībām, lai tās būtu likumīgas, vajadzīga baznīcas autoritātes piekrišana, tas ir, vismaz bīskapa atļauja.

Pareizticīgā baznīca pieļauj laulības ar Romas katoļu un luterāņu konfesijas pārstāvjiem, taču tam ir jānotiek ar Pareizticīgā bīskapa atļauju, šādos gadījumos ne-pareizticīgais dzīvesbiedrs pirms laulībām dod solījumu audzināt šajā laulībā dzimušos bērnus pareizticības garā. Baznīcas likums šādā gadījumā nosaka veikt Laulību pareizticīgo baznīcā.

Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā pārstāvji pieļauj laulību ar citu konfesiju kristiešiem.

Kāzu datuma izvēle

Lai varētu noslēgt laulību Romas katoļu baznīcā Rīgā, ir jāpiesakās pie draudzes priestera vismaz 6 mēnešus iepriekš un jāiziet saderināto sagatavošanas kursi. Luteriskajā baznīcā jāiesniedz laulības pieteikums un jāņem vērā, ka laulības drīkst notikt ne ātrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc anketas aizpildīšanas datuma. Pareizticīgajā baznīcā jāņem vērā dienas, kad nelaulā. Tās ir otrdienas, ceturtdienas, sestdienās visa gada laikā, Divpadsmit lielo baznīcas svētku laikā, un Gavēņu (Lielā, Pētera un Pāvila, Dievmātes Aizmigšanas, Kristus piedzimšanas) laikā. Tāpēc laikus vajadzētu griezties pie priestera, lai noskaidrotu laulības ceremonijas datumu.

Liecinieki

Svarīga loma ir liecinieku izvēlē. Pareizticīgā baznīca paredz, lai liecinieki būtu piederīgi Pareizticīgai baznīcai. Romas katoļu baznīcā par laulību lieciniekiem var būt ikviens, luterāņi norāda, ka labi būtu ja liecinieki būtu ticīgi cilvēki, taču visas tradīcijas uzsver, ka lieciniekiem ir jāspēj uzticīgi būt blakus kā dzīves priekos, tā arī bēdās.

Apģērba etiķete

Daudziem aktuāls ir jautājums kāda ir laulības ceremonijas ģērbšanās etiķete. Jāsaka, ka īpašu instrukciju nav, taču tiek norādīts, ka dievnams nav atpūtas klubs vai pludmale. Būtu vēlams, lai laulības ceremonijas laikā sievietes pleci būtu apsegti. Tērpiem jābūt saskaņā ar attiecīgās zemes kultūras un morāles normām. Svarīgi ir norādīt, ka Pareizticīgā baznīcā saskaņā ar Apustuļa Pāvila norādījumu, sievietes galvai jābūt apsegtai.

Kā norit laulības ceremonija baznīcā?

Laulības ceremonijas jēga tradicionālajās kristīgajās konfesijās pamatos ir līdzīga. Laulības ceremonijā izskan lūgums Dievam, lai laulātie viens pret otru izturētos kā pret dārgumu, kas ir uzticēts pasargāšanai, tiek lūgts, lai arī bērni, kas būs dāvāti šajā  kopībā, iekļautos un taptu audzināti pēc Dieva nodoma kā vecāku  mīlestības auglis.

Nevajag kaunēties un pirms laulības ceremonijas noskaidrot laulības ceremonijas kārtību un katras svētdarbības jēgu. Katrs priesteris to ar prieku paskaidros.

Pareizticīgajā baznīcā un Romas katoļu baznīcā atšķirībā no luteriskās baznīcas laulība ir sakraments.

Piemēram, Pareizticīgā baznīca ģimeni sauc par „mazo baznīcu”, tas nozīmē, ka laulības sakramenta dotā svētība ir tikai sākums, un lai turpinājums būtu sekmīgs un laulātie spētu piedzīvot Dieva vadību visai ģimenei, ir jāpiedalās baznīcas dzīvē. Tad arī laulības sakramentā iedēstītā sēkla spēs augt un dot augļus. Jo laulības ceremonijā ir tikai daļa no tas kopības, ko Dievs piedāvā cilvēkam caur baznīcu. Tāpēc arī laulības ceremonija Pareizticīgajā baznīcā un Romas katoļu baznīcā ir krāšņāka un garāka. Romas katoļu baznīcā laulības ceremonija var notikt laulību Mises laikā vai arī ārpus Mises atsevišķi.

Laulību sakraments Pareizticīgajā baznīcā dalās divās daļās. Saderināšana un laulāšana. Laulības ceremonijas pirmajā daļā - saderināšanās laikā pāris apmainās ar gredzeniem. Tas nozīmē, ka abi apliecina, ka laulībā dodas labprātīgi. Tad tiek teikta lūgšana: „Slavēta Lai Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara valstība”. Šī lūgšana Pareizticīgajā baznīcā nes lielu nozīmi, jo ar šiem vārdiem sākas liturģija.

Tas nozīmē, ka laulības ceremonija nav notikums, kas norit tikai uz zemes, bet pamatos laulība tiek slēgta debesīs. Otrajā daļā laulību sakramenta kulminācija ir kroņu uzlikšana. Tas nozīmē, ka pirms laulātie dibina ģimeni, viņi saņem īpašu Svētā Gara svētību. Kroņi nozīmē prieku, taču tie nozīmē arī moceklību. Nest otra krustu kā savu. Trīs reizes jaunlaulātie tiek vesti apkārt  analojam,  uz kura stāv Svētais evaņģēlijs. Tas nozīmē, ka visas laulības un dzīves centrā jābūt evaņģēlija principiem. Laulības sakraments paredz, ka laulība nav tikai šo divu cilvēku privāta lieta.

Tā ir atbildība Dieva un baznīcas priekšā. Tāpēc Kristīgā baznīca laulības šķiršanu uztver kā traģēdiju, jo laulība un viss ko tajā piedzīvojam ir īpaši sargājama skatoties no mūžības skatu punkta. Kristīgā baznīca māca, ka tieši laulība un ģimene ir tā vieta, kur cilvēks nobriest debesīm. Iemācas ieraudzīt otru, uzupurēties, piedod un galvenais mīlēt.

Raksta titulfoto: Emīlija Bogdānova