Kristiešiem laulība nav tikai mīlestība starp sievieti un vīrieti. Tā ir Dieva mīlestības zīme cilvēkiem, Viņa Savienības zīme. Baznīcā noslēgta uzticības savienība uz mūžu – ko Dievs savienojis, to cilvēkiem nebūs šķirt.

Uz būtiskākajiem jautājumiem par laulības noslēgšanu katoļu baznīcā, par to, ar ko pāriem jāsāk, ko drīkst un no kā vajadzētu izvairīties atbild Romas Katoļu baznīca.

1. Ar ko ir jāsāk pāriem, kas vēlas laulību noslēgt Katoļu baznīcā?

Jādodas pie savas draudzes prāvesta (priestera) uz sarunu. Ja savas draudzes nav, tad jādodas uz dzīvesvietai tuvāko baznīcu vai to baznīcu, kur jaunais pāris plāno precēties, un ar viņu jāiepazīstas. Priesteris izskaidros, kā norisinās gatavošanās laulībām. Visbiežāk jaunais pāris sagatavošanos sāk ar saderinātajiem īpaši organizētu kursu apmeklējumu. Atsevišķos gadījumos sagatavošanās notiek individuāli ar priesteri vai diakonu, draudzes katehētu. Tieši tāpēc ir svarīga saruna ar draudzes prāvestu, lai skaidri zinātu, kāda ir konkrētās draudzes prakse.

2. Ko darīt, ja abi vai viens no pāra nav kristīts/iesvētīts un/vai nepieder draudzei?

Gadījumi ir dažādi. Ja cilvēks vēlas būt vienā ticībā ar savu otro pusi, tad tiek dota iespēja iepazīties ar kristietību, ejot uz Svētdienas skolas vai individuālām nodarbībām. To laikā cilvēks var izlemt, vai vēlas kristīties. Ja nolemj kristīties, tad pirms laulībām tiek ieplānotas kristības, grēksūdze, Pirmā Svētā komūnija. Tas pats notiek, ja abi nav kristīti. Tādā gadījumā droši vien lēmums attiecībā uz ticību jau ir pieņemts, tikai jāsagatavojas kristībām, Pirmajai Svētajai Komūnijai draudzes piedāvātā veidā.

Baznīca pieļauj laulības arī tādā gadījumā, ja katolis ir tikai viens no pāra pie noteiktiem nosacījumiem. Ja otrs ir nekristīts, tad ir jāsaņem atļauja no bīskapa, kas izvērtē situāciju no tāda skatupunkta, vai laulību rezultātā nepastāv draudi katolim zaudēt ticību (piemēram, gadījumos, kad laulājas ar citas reliģijas pārstāvi un dodas uz zemi, kur katoļu ir ļoti maz). Arī tad, ja laulājas ar nekatoli, ir nepieciešama bīskapa atļauja, taču šajā gadījumā konkrēto situāciju izvērtē priesteris un bīskaps ieklausās viņa teiktajā. Šāda Baznīcas nostāja ir tādēļ, lai uzsvērtu, ka arī ticības jautājumos ir labi, ka ģimene veidojas uz kopīgiem pamatiem. Ja nesanāk, tad skaidrs, ka laulāties drīkst, bet jāsaņem speciālas atļaujas. 

3. Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai saņemtu iesvētību un varētu doties kristīgā laulībā?

Katrā draudzē un katrā gadījumā tas var būt nedaudz citādāk. Bet ierastā kārtībā jārēķinās līdz pusgadu ilgām Svētdienas skolas mācībām un saderināto kursiem apmēram trīs mēnešu garumā. Līdz ar to jaunajam pārim pie garīdznieka uz pirmo sarunu vajadzētu doties sešus mēnešus pirms iecerētā laulību datuma. 

4. Vai ir vēl kāds veids, kā iesvētīties, neejot iesvētes mācību? Vai mācītājs šo iesvētību var dot arī individuāli?

Katoļu Baznīcā to sauc par Pirmo Svēto Komūniju. Priesteris var individuāli sagatavot un individuāli sniegt.

5. Vai iesvētes mācība ir par maksu?

Nē. (Baznīcā nekas nav par maksu. Ierastā prakse ir ziedošana. Katrs pēc iespējām, brīvprātīgi ziedo draudzei tik, cik vēlas. Svētdienas skolā parasti nav ziedojumu trauks. Ja cilvēks vēlas ziedot naudu par to, ka kāds viņam ir stāstījis par Dievu, tad to var darīt dievkalpojuma laikā, kad tiek vākta kolekte visā draudzē, vai arī, ieliekot naudu kādā no ziedojumu traukiem, kas parasti atrodas baznīcā.)

6. Vai ir obligāti vēl kādi kursi vai mācības, kas jāapmeklē, lai noslēgtu laulību baznīcā?

Vairākās Latvijas diecēzēs (t.sk. Rīgas) ir noteikts, ka laulības noslēgšanas obligāts nosacījums ir apmeklēti saderināto kursi pirms tam. Tādus regulāri organizē kustība Laulāto tikšanās. Ir draudzes, kurās tiek organizēti savi saderināto kursi. Atsevišķos gadījumos pārim tiek nodrošināti individuāli kursi. Par apmācības norises veidu pārim jāvienojas ar priesteri.

7. Pāris ir izgājuši iesvētes mācību (ja tas ir bijis nepieciešams), kādi ir tālākie soļi, lai pieteiktu laulību, un, cik ilgu laiku pirms pāra vēlamā laulību datuma tas ir jādara?

Katras baznīcas bīskaps nosaka laiku, cik ir nepieciešams, lai sagatavotos laulībām. Latvijā tie parasti ir seši mēneši, kad topošajam jaunajam pārim būtu jānāk pie draudzes prāvesta (prāvests – kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni; priesteris – kulta kalpotājs, kas izpilda un vada reliģiskos rituālus – precos). Prāvests ir tas, kas uzņemas atbildību un nozīmē personas, palīdz iziet saderināto kursus, sagatavo laulībām, palīdz apzināties kristīgās laulības nozīmi. 

8. Vai pāra vedējiem arī ir jābūt kristītiem un iesvētītiem, lai tie varētu pildīt šo pienākumu? Kāda ir šo liecinieku loma LRKB skatījumā?

Vedēji ir liecinieki, kas līdzdarbojas un ievada pāri laulāto dzīvē. Liecinieki var būt laulāts pāris vai arī divi atsevišķi cilvēki. Tas nav kā kristībās, šiem cilvēkiem nav obligāti jābūt tās pašas konfesijas piederīgajiem, tāpēc Baznīca pieļauj, ka šie liecinieki var būt nekristieši vai arī no citas konfesijas, bet ir svarīgi, lai viņi atbilstu tām prasībām, ko Latvijas valsts likumdošana ir noteikusi attiecībā uz lieciniekiem.

9. Vai pāris, kas piederīgs konkrētai draudzei, var brīvi izvēlēties, kurā no katoļu baznīcām vēlas laulāties? Kāda ir situācija, ja izvēle krīt par labu ne savas draudzes baznīcai?

Par labu praksi tiek uzskatīts tas, ka jaunais pāris laulājas savā draudzē, jo tie ir arī draudzes svētki. Bet situācijas mēdz būt dažādas. Ja jaunais pāris vēlas laulāties ne savas draudzes baznīcā, tad ir jārunā ar izvēlētās draudzes prāvestu par šādu iespēju. Tajā brīdī arī jāizrunā jautājums par to, kurš priesteris jauno pāri laulās, un uzņemas atbildību par viņu sagatavošanu laulībai.

Priesterim ir tiesības atteikt šādu iespēju, ja jaunais pāris nav draudzes locekļi.

10. Cik maksā laulību noslēgšana Romas Katoļu baznīcā?

Latvijas situācijā, dodot sakramentus, Baznīcai nav tarifu, tāpēc pārim vienmēr tiek piedāvāts atstāt ziedojumu.

11. Ja rodas situācija, ka pāris vēlas, lai tos salaulā viņu draudzes mācītājs, taču citā katoļu baznīcā, vai tas ir iespējams, kā šādā gadījumā rīkoties?

Ir iespējams. Arī šajā gadījumā ir jārunā ar konkrētās baznīcas draudzes prāvestu. Atsevišķos gadījumos, iespējams, jaunā pāra draudzes prāvests pats būs ar mieru sazināties ar savu kolēģi un par to vienoties. 

12. Individuāla saruna ar mācītāju pirms ceremonijas – kas tās laikā tiek pārrunāts?

Visbiežāk tās ir vairākas sarunas. Priesterim ir jābūt pārliecinātam, ka jaunais pāris apzinās, ko nozīmē laulība, ka tas ir lēmums uz mūžu, kādas saistības jaunais pāris uzņemas attiecībā viens pret otru. Pirms laulībām arī tiek aizpildīta anketa, kurā jaunais pāris priestera klātbūtnē apliecina būtiskus faktus par sevi, kuru noslēpšanas gadījumā laulību var vispār atzīt par nederīgu. Tāpat visbiežāk pēdējā sarunā pirms laulībām tiek izrunāta laulības ceremonija. 

13. Nereti pāri vēlas salaulāties kādā skaistā vietā – pilī, muižā, pļavā vai jebkādā citā sevis izvēlētā vietā, taču vēlas laulību noslēgt Dieva priekšā. Vai mācītājs var pāri salaulāt ārpus Baznīcas telpām? Vai šeit darbojas noteikti standarti, vai tas ir katra paša mācītāja ziņā?

Šādu praksi katoļu Baznīca neatbalsta. Protams, ir izņēmumi, ja laulības notiek ieslodzījuma vietā, slimnīcā vai tml. Tomēr citādi Baznīca mudina laulību slēgt baznīcā, t.i. telpā, kas ir sakrāla.

14. Ja viens no pāra pieder citai kristīgai konfesijai – kurā baznīcā notiks laulības?

Par to ir jāvienojas pārim kopā ar garīdzniekiem. Ideāli, ja laulības notiek katoļu baznīcā. Bet var vienoties, ka katoļu garīdznieks piedalās laulību ceremonijā citas konfesijas baznīcā, kur nodrošina katoļu sakramentam nepieciešamo rituālo pusi. Ja katolis vēlas noslēgt laulību ar citas konfesijas pārstāvi citas konfesijas baznīcā un bez katoļu garīdznieka, tad šādā gadījumā ir jāsaņem katoļu bīskapa atļauja. Šādas prasības Baznīca izvirza, lai veidotos piederība savai draudzei, kā arī izpratne par Laulības sakramentu.

15. Ja laulība tiek slēgta ar ārzemnieku – vai tulks var piedalīties ceremonijā? Kāda ir prakse?

Jā. Pilnīgi noteikti. 

16. Vai saderināšanās ir obligāts nosacījums pirms laulībām?

Saderināšanās no Baznīcas puses ir iesakāma. Tā atgādina laulības dzīves skaistumu un prasības, tā palīdz sevi sagatavot laulībām.

17. Vai gredzeni ir obligāta prasība laulību noslēgšanai baznīcā?

Gredzeni nav obligāta prasība, laulība būs derīga arī, ja tajā gredzenu nav, laulības gredzeni nav laulības rita būtiskākā sastāvdaļa.

18. Apģērbs – vai ir kādi ierobežojumi?

Pārāk atkailināts apģērbs nav iederīgs baznīcā. Piemēram, kleita, kas ir stipri virs ceļa, caurspīdīgs tērps vai pārspīlēti liels dekoltē. Ja tomēr gribas šādu tērpu viesībās, tad baznīcā var izmantot lakatu, kas nosedz kailos plecus vai citādi tērpu dara diskrētāku.

19. Plīvurs – kāda ir jūsu attieksme pret tā likšanu/nelikšanu?

Tam nav reliģiskas nozīmes. 

20. Vai ir kādi ierobežojumi vai īpašas prasības laulības slēgšanai baznīcā, ja viens no pāra ir citas valsts pilsonis?

Šādos gadījumos tiek veikta institucionāla izpēte – valsts līmenī vispirms pārbauda, vai cilvēkam ir tiesības laulāties. Šo pusi pāris nokārto dzimtsarakstu nodaļā. Baznīca savukārt prasa Kristību, Pirmās Svētās Komūnijas un Iestiprināšanas reģistra kopijas. Ja tādas nav saglabājušās, tad tēva, mātes vai krusttēva, krustmātes apstiprinājumu. Un vēl šai personai savā draudzē ir jāizņem un Latvijas priesterim jāiesniedz zīme status libero, kas apliecina, ka personai nav šķēršļu laulāties. Sagatavošanās kursi pirms laulībām ir jāiziet, neatkarīgi no tā, vai laulājas divi Latvijas pilsoņi, vai viens no viņiem ir nepilsonis. 

21. Kas pavada līgavu līdz altārim?

Viens variants – priesteris jauno pāri sagaida pie baznīcas ieejas un kopā ar viņiem procesijā dodas uz altārtelpu. Otrs variants – līgavu pie altāra pavada viņas tēvs.

FOTO: Gatis Ločmelis

22. Vai, noslēdzot laulību, pāris var dot arī pašu sacerētu laulību solījumu viens otram? Kāda ir ierastākā prakse, kā šie laulību solījumi tiek doti?

Solījums pieder pie Laulības sakramenta būtiskākās daļas, tāpēc tajā tiek izmantots Baznīcas apstiprināts solījuma teksts. Latvijā ir tikai viena oficiālā solījuma formula. Ja jaunais pāris vēlas kaut ko vēl piebilst, tad to var darīt kopīgās lūgšanas laikā. Par konkrētu brīdi un iespēju jaunajam pārim ir jārunā ar garīdznieku. 

23. Vai pārim, piesakot laulības baznīcā, vai pēc laulību noslēgšanas ir jādodas arī uz dzimtsarakstu nodaļu, vai visa dokumentācija tiek sakārtota ar Baznīcas starpniecību?

Ne agrāk kā sešus mēnešus un ne vēlāk kā mēnesi pirms laulībām jaunajam pārim ir jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu, kur jāiesniedz iesniegums u.c. nepieciešamie dokumenti. Pārējo dokumentāciju sakārto garīdznieks, kuram ir dota Baznīcas atļauja laulāt.

24. Cik ilgā laikā pēc laulības noslēgšanas tiek oficiāli piešķirts jaunais uzvārds (gadījumā, ja tādu pieņem)? Ja pāris vēlas uzreiz doties ceļojumā ārpus valsts, vai tas ir iespējams?

Uz šo jautājumu atbildi meklējām Tieslietu ministrijā un noskaidrojām, ja tiek mainīts uzvārds, personu apliecinošais dokuments ir jāmaina, jo kļuvis lietošanai un ceļošanai nederīgs. 30 dienu laikā (pēc tam, kad iepriekšējais personu apliecinošais dokuments ir kļuvis lietošanai un ceļošanai nederīgs) jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai saņemtu jaunu personu apliecinošu dokumentu. Tiem, kuri vēlas doties ceļojumā uzreiz pēc kāzām, tiek piedāvāta iespēja laulību laikā uzvārdu vēl nemainīt, bet to izdarīt pēc medusmēneša. Tas gan ir maksas pakalpojums. Vēl viena iespēja ir pagaidīt divas dienas, kamēr tiek saņemta jauna pase un tikai tad doties ceļojumā.

25. Vai katoļu baznīca laulību, kas noslēgta tikai dzimtsarakstu nodaļā, uzskata par spēkā esošu?

Katoļu baznīcas skatījumā, ja vēršamies pie katoļticīgajiem, ar šādu laulību nav pietiekoši, jo Baznīca nav varējusi dot savu svētību. Ir nepieciešams sagatavoties laulībai, iziet laulāto kursus, iepazīt laulības dzīves prasības, iepazīt kristīgās laulības ideālu un tad arī Baznīca sniedz šo laulību. Parasti arī valsts ir uzticējusi Baznīcai noslēgt šo laulību civilajā reģistrā, tāpēc laulību dokuments, ko paraksta laulātie, liecinieki un priesteris, arī nodrošina, ka laulātie saņem laulības apliecību, kas ir derīgs dokuments, kas uzreiz pēc laulībām stājas spēkā.

26. Vai ir iespējams (un kuri mācītāji to dara) slēgt laulību tikai Dieva priekšā (bez juridiska spēka), nemainot oficiālo statusu valsts priekšā?

Ja jaunais pāris iepriekš ir jau reģistrējies dzimtsarakstu nodaļā, piemēram, pirms vairākiem gadiem, tad, protams, ir iespējams salaulāties Baznīcā bez papildu dokumentu kārtošanas. Tas būs iespējams pie jebkura priestera. 

Runājot par citiem gadījumiem – valsts ir atzinusi katoļu Baznīcā slēgtas laulības juridisko spēku, tāpēc, lai nerastos konflikti, šāda jautājumā ietvertā prakse netiek veicināta. 

Baznīcas Kanoniskās tiesības gan paredz slepenas laulības, taču tikai ar bīskapa atļauju. Tādā gadījumā informācija par noslēgto laulību tiek glabāta pie bīskapa kūrijā. Bet tie ir izņēmuma gadījumi. 

Protams, arī tad, ja viens no pāra ir nāves briesmās, tad, pirmkārt, tiks slēgta laulība un tad kārtoti dokumenti.

27. Vai ir kāds laiks, kad nav iespējams, vai nebūtu vēlams noslēgt laulību baznīcā?

Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā noteikti nē. Tāpat droši vien Lielajā gavēnī pirms Kristus augšāmcelšanās svētkiem drīzāk nē nekā jā. 

28. Cik garš ir laulību dievkalpojums?

Parasti laulību dievkalpojums ir iepriekš sagatavots un ir divi varianti: laulības dievkalpojums ar Svēto Misi un bez Svētās Mises. Ja tas ir ar Svēto Misi, tad dievkalpojums ilgs vismaz stundu, taču, ja pāris vēlas laulības noslēgt bez Svētās Mises, tas ilgst aptuveni 30-40 minūtes.

29. Vispieprasītākais laiks laulību ceremonijām baznīcā: vasaras mēneši? Rīts, dienas vidus vai vakars?

Vasaras mēneši, dienas vidus. 

30. Top 5 ar katoļu Baznīcām, kurās gada laikā tiek noslēgtas visvairāk laulības?

Šādi dati nav apkopoti. Rīgas arhidiecēzē salīdzinoši visvairāk laulības notiek Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē, Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, Ogres baznīcā, Rīgas Kristus Karaļa baznīcā. 

31. Ieteikumi/ierobežojumi fotogrāfam, video operatoram – redzēts, ka šie foto/video meistari ceremonijas laikā lokani pārvietojas pa baznīcu un gar altāri – vai ir kādi ieteikumi no Baznīcas tēvu puses, kur tomēr ceremonijas laikā ložņāt nevajadzētu?

• Būtu labi to iepriekš izrunāt ar priesteri vai ceremonijas vadītāju, jo katrā baznīcā altārtelpa ir specifiska;

• Fotogrāfs, operators altārtelpā atrasties var, bet netraucējot laulības ceremonijas norisei; ievērojot pieklājīgu distanci; izrādot cieņu centrālajam altārim un pašai laulības ceremonijai.

• Izvēloties fotografēšanas, filmēšanas vietu gan altārtelpā, gan baznīcā, vajadzētu padomāt arī par to, lai šādi netiek aizsegts skata visiem pārējiem viesiem, kas atrodas baznīcas zālē. Ja laba kadra iegūšanai nākas apstāties priekšā, tad tikai uz brīdi.

32. Pušķošana – kas to dara (pāris, vairāki pāri kopā, ja dienā paredzētas vairākas kāzas vai draudzes darbinieki)? Kad to būtu vēlams darīt – iepriekšējā vakarā, dažas stundas pirms ceremonijas? Vai ir kādi nosacījumi ziedu krāsas izvēlē?

Par pušķošanu ir jārunā konkrētajā draudzē. Katrā no tām ir nedaudz citas tradīcijas. Bieži ir tā, ka pāri, kuriem laulības ir vienā dienā un baznīcā, vienojas, ka baznīcu pušķo kopīgiem spēkiem.

Ja jaunajam pārim ir kādas konkrētas savas kāzu noformējuma krāsas, kuras neder nākamajam pārim, tad viss jāsaplāno tā, lai fiziski paspētu ziedu kompozīcijas nomainīt. Pušķot var iepriekšējā vakarā vai īsi pirms kāzām, ja vien baznīcā tajā brīdī nekas cits nenotiek.

Ir draudzes, kur baznīcas pušķošana ir uzticēta konkrētam cilvēkam un jaunais pāris izsaka savas vēlmes, samaksā par ziediem, bet darbu paveic šis cilvēks. Ir draudzes, kur var papildus dekorēt solu galus un ieeju, bet ziedu kompozīciju pie altāra nevar mainīt. Ir draudzes, kur var īstenot visdrosmīgākos noformējuma eksperimentus, saglabājot cieņu pret to, ka baznīca ir sakrāla telpa. Tātad – katrs gadījums ir individuāls. Jaunajam pārim tas jārisina, iepazīstoties ar draudzes tradīcijām, piedāvātajām iespējām draudzīgu sarunu ceļā.

FOTO: Gatis Ločmelis / Višķu Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

33. Vai ir kādi ierobežojumi/norādījumi attiecībā uz mūziku, kas skan, līgavai nākot iekšā baznīcā un pēc ceremonijas? Piemēram, ja jaunais pāris vēlas, lai tiek spēlēta ģitāra un skanētu viņiem īpaša dziesma, vai to var darīt? Vai ir kādi ierobežojumi?

Tas ir gaumes jautājums. Mūzikai jābūt svinīgai un baznīcai piemērotai. Runājot par pavadījumu – tās var būt gan ērģeles, gan ģitāra, gan arī citi instrumenti. 

34. Kā viesi tiek sēdināti baznīcā – vai ir kāds reglaments, piemēram, līgavas viesi pa labi, līgavaiņa pa kreisi, utt.? Kur tiek sēdināti vecāki, tuvākā ģimene?