FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Laulības luterāņu baznīcā

image

Uz PRECOS jautājumiem par laulības noslēgšanu Latvijas evanģēliski luteriskajā Baznīcā atbild Garīgā personāla un draudžu daļas vadītājs, Ikšķiles iecirkņa prāvests Dzintars Laugalis.

1. Ar ko ir jāsāk pāriem, kas vēlas laulību noslēgt Latvijas evanģēliski luteriskajā Baznīcā?
 
Vispirms vajadzētu doties pie tās baznīcas mācītāja, kurā vēlaties laulāties. Rekomendējoši ir laulāties tajā draudzē, kurai piederat, vai, ja neesat vēl iesvētīti, tad – kur pieder jūsu ģimene. Draudzes mācītājs jums izstāstīs par visu tālāko. Gatavošanās laulībām būtībā dalās divos virzienos – garīgajā un praktiskajā. Baznīcā primārais ir garīgais, ka esat garīgi sagatavoti laulībām. Praktiskā gatavošanās arī ir būtiska, un tā dalās formālajos un organizatoriskajos pasākumos. No tiem viena ir dokumentu savlaicīga kārtošana, atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un laulību dievkalpojuma organizēšanas pasākumi un dievnama dekorēšana.
 
2. Ko darīt, ja abi vai viens no pāra nav kristīts/iesvētīts un/vai nepieder draudzei?
 
Tas ir saistīts ar garīgu gatavību laulāties, t.i., ļaut, lai Dievs jūs savieno. Tas ir izpratnes un sirds jautājums. 
 
Luterāņu Baznīcā noteikts, ka laulājam draudzes locekļus, t.i., kristītus un iesvētītus. Ja neesat iesvētīti, tad konkrētās draudzes mācītājs paskaidros, kā to iespējams izdarīt. Pieaugušos krista vienlaicīgi ar iesvētībām, tas nozīmē, ka vispirms nepieciešama apmācība. Vidusmēra draudzēs vismaz reizi gadā notiek kursi iesvētāmiem, ko dēvē par iesvētes mācībām. Iesvētes kursā mēs iegūstam ne tikai zināšanas par kristīgo ticību un luterāņu konfesiju, bet arī piedzīvojam garīgi piesātinātu laiku, tuvojamies Dievam.
 
Ja nepiederat draudzei, kas pulcējas šajā dievnamā, tad vismaz vienam no jums vajadzētu tajā iestāties. Pēc jums tik nozīmīga notikuma jums paliks saite ar šo baznīcu un draudzi, kuru varēsiet kopt pēc iespējas regulāri.
 
3. Cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai saņemtu iesvētību un varētu doties kristīgā laulībā?
 
Pēc Latvijas ev.lut. Baznīcas kopējiem standartiem iesvētes apmācību programmā ir vismaz 12 tēmas, ar kurām tiek iepazīstināti jaunie draudzes locekļi. Iesvētes kurss var būt ilgstošāks vai īsāks, atkarībā no tā organizēšanas veida. Ja nodarbības notiek vairākas reizes nedēļā, tad tas varētu aizņemt īsāku laiku, bet, ja tas notiek svētdienās, tad garāku. Domājams, ka vajadzētu rēķināties ar vairākiem mēnešiem, kas būtu veltīti šim posmam. Mēs Baznīcā to uzlūkojam, kā kaut ko ļoti svarīgu priekš cilvēka dvēseles garīgā ceļa. Tas ir laiks, kad veidojas garīga personība.
 
4. Vai ir vēl kāds veids, kā iesvētīties, neejot iesvētes mācību? Vai mācītājs šo iesvētību var dot arī individuāli?
 
Iesvētes kurss ir labākais veids, kā ienākt Baznīcas kopībā, jo tas sniedz iespēju aprast ar jaunu, līdz šim nepazītu vidi, kuras centrā nav cilvēks, bet Dievs. Cilvēka iekšējā pasaule tik viegli nemainās, pārmaiņām ir vajadzīga vide un laiks, tamdēļ iesvētes kursa laiks ir šāds garīgu pārvērtību laiks, kas ir labi.
 
Jā, draudzes mācītājam ir iespējams apmācīt jaunos draudzes locekļus individuāli. Tas notiek mazās lauku draudzēs, kur nesanāk iesvētāmo grupa. Šāds individuāls apmācību veids ir pēc mācītāja ieskatiem, bet arī tajā nepieciešams iepazīstināt iesvētāmos ar minētajām iesvētes programmas tēmām. Mūsu rīcībā ir vairākas grāmatas, kuras iesvētāmie mājās izlasa un ar mācītāju pārrunā izlasīto. Individuālā apmācība nes labus augļus, ja tā notiek rūpīgi un tai tiek veltīts kvalitatīvs laiks, jo cilvēki piedzīvo personisku saikni ar savu mācītāju. Iespējams, dēļ šādas personiskas saiknes arī laulības kļūs par ļoti īpašu piedzīvojumu, ko atcerēsieties ilgi.
 
5. Vai iesvētes mācība ir par maksu?
 
Par iesvētes apmācībām samaksa netiek pieprasīta. Pamatā mūsu draudzēs locekļi ziedo, kad iesvētās un pēc tam, kad piedalās draudzes dzīvē.
 
6. Vai ir obligāti vēl kādi kursi vai mācības, kas jāapmeklē, lai noslēgtu laulību baznīcā?
 
Daudzās pilsētu draudzēs jau vairākus gadus notiek tā sauktie pirmslaulību kursi, kuros mācītājs vai viņa palīgi iepazīstina ar kristīgas laulības principiem. Šādi kursi nav gari (4-7 nodarbības), tie jums sniegs vērtīgas atziņas un palīdzēs laulības dzīvē.


Foto: Uģis Nagliņš
 
7. Pāris ir izgājuši iesvētes mācību (ja tas ir bijis nepieciešams), kādi ir tālākie soļi, lai pieteiktu laulību, un, cik ilgu laiku pirms pāra vēlamā laulību datuma tas ir jādara?
 
Vispirms ir jāvienojas ar mācītāju par laulību dienu un laiku. Par to jau, iespējams, esat vienojušies pirmajā tikšanās reizē. Vēlams par laulību laiku vienoties pēc iespējas ātrāk, lai esat droši par to, ka varēsiet laulāties jums iecerētajā laikā.
 
Minimālais laiks ir vismaz viens mēnesis un viena diena, jo to nosaka valsts kārtība. Pēc LELB kārtības nepieciešams viens mēnesis, kura laikā mācītājs dievkalpojumos paziņo par gaidāmajām laulībām un aizlūdz par jums.
 
Labāk, ja dokumentus kārtojat vismaz divus mēnešus pirms laulību dienas. Pirmais solis ir iesniegums dzimtsarakstu nodaļā, pēc tam ar tur izsniegto izziņu dosieties uz draudzi, kur to iesniegsiet un uzrakstīsiet iesniegumu, adresētu šīs draudzes mācītājam. Abiem dokumentiem jābūt iesniegtiem vismaz mēnesi pirms laulību dienas. Iespējams, iesniedzot dokumentus, draudzes darbinieki arī paskaidros dažādas organizatoriskās lietas. Pēc tam jums nepieciešams tikties ar mācītāju, lai pārrunātu jūsu laulību norisi.
 
8. Vai pāra lieciniekiem arī ir jābūt kristītiem un iesvētītiem, lai tie varētu pildīt šo pienākumu? Kāda ir šo liecinieku loma LELB skatījumā?
 
Baznīcā laulību lieciniekus ierasts dēvēt par vedējiem, jo viņu loma ir ievest līgavaini un līgavu baznīcā līdz altārim, kur viņi tiks salaulāti. Iespējams, ka senāk viņu loma bija līdzīga krustvecākiem Kristībās, kuri uzņemas garīgu aizbildniecību par jauno ģimeni. Mūsdienās luterāņu Baznīcā Latvijā vedējiem ir tikai ceremoniāli pienākumi (būt līdzās un ievest jauno ģimeni baznīcā), līdz ar to Baznīca neuzstāda obligātu priekšnoteikumu, lai viņi būtu iesvētīti. Viņiem vajadzētu būt kristītiem (arī kādā no citām kristīgām konfesijām), lai viņi varētu stāvēt pie altāra, kā Kristus Baznīcas locekļi.
 
9. Vai pāris, kas piederīgs konkrētai draudzei, var brīvi izvēlēties, kurā no Ev. Luteriskajām baznīcām vēlas laulāties? Kāda ir situācija, ja izvēle krīt par labu ne savas draudzes baznīcai?
 
Parasti laulības notiek savā draudzes dievnamā jeb baznīcā. Mēs sagaidām, ka vismaz viens no pāra ir draudzes loceklis, bet otrs var piederēt citai draudzei vai ir pilntiesīgs draudzes loceklis kādā no Latvijas kristīgām konfesijām (Romas katolis, pareizticīgais, vecticībnieks, baptists, adventists, anglikānis).
 
Mūsdienās daudzviet laulības notiek starp latvieti, kurš vai kura pieder pie mūsu draudzēm un ārvalstnieku, kurš vai kura pieder pie citas zemes luterāņu Baznīcām vai ir katolis, pareizticīgais vai kādas citas kristīgās konfesijas draudzes loceklis. Šādos gadījumos mēs ievērojam augšminētos nosacījumus ka laulājam ar pilntiesīgiem kristīgās konfesijas draudzes locekļiem. Ja otra puse nav kristietis, tad laulības nevar notikt.
 
Attiecībā uz izvēli laulāties citā baznīcā, ne tajā, kurā jūs piederat, jāsaka, ka tas notiek samērā reti, jo mūsu draudžu locekļi vēlas laulāties baznīcā, kur ir izauguši un iesvētīti. Bieži līgava un līgavainis vispirms iziet iesvētes apmācību pirms tam jau nolēmuši laulāties šajā baznīcā.
 
Retos gadījumos laulības notiek citas draudzes baznīcā. Tādā gadījumā nepieciešams vispirms vienoties ar tās draudzes mācītāju, vai un kā tas ir iespējams. Ja jūs dodaties laulāties ar savas draudzes mācītāju, tad jūs vienojaties par dievnama izmantošanas iespējām. To vajadzētu darīt laicīgi, jo tādā gadījumā jums vajadzēs pieskaņoties šīs draudzes laika plānošanai un ievērot mācītāja nosacīto. Pēc laulībām vajadzētu paziņot savai draudzei, ka esat laulāti, lai to ierakstītu draudzes locekļu reģistrā.
 
10. Cik maksā laulību noslēgšana luterāņu Baznīcā?
 
Vispirms jāpaskaidro, ka laulājoties baznīcā arī būtu jārēķinās ar izmaksām. Luterāņu draudzēs Latvijā šo jautājumu parasti ievirza divējādi – nenosakot summu, bet paskaidrojot, ka tas ir ziedojums un nosakot cik un par ko tiek lūgts ziedot draudzei. LELB Satversme ļauj draudzes padomei noteikt šādu ziedojumu apmērus.
 
LELB nav vienotas laulību izmaksu sistēmas, kādēļ nav iespējams pateikt konkrētas summas. Lauku draudžu baznīcās laulību izmaksas būs mazākas kā pilsētās un Rīgā. Vidēji, iespējams, vajadzētu rēķināties ar aptuveni EUR 100.00, kam klāt būtu jārēķina izmaksas par baznīcas dekorēšanu un vēl kādām papildu lietām.
 
11. Ja rodas situācija, ka pāris vēlas, lai tos salaulā viņu draudzes mācītājs, taču citā Ev. Luteriskajā baznīcā, vai tas ir iespējams, kā šādā gadījumā rīkoties?
 
Jā, šāda iespēja mūsu Baznīcas draudzēs tiek pieļauta. Kā jau augstāk tika paskaidrots, šādā gadījumā jums vajag vispirms runāt ar savu mācītāju par šādu ieceri. Tad vajadzētu sazināties un satikties ar iecerētās baznīcas draudzes mācītāju, lai vienotos vai baznīca ir pieejama jūsu iecerētajā dienā un stundā. Kad būsiet vienojušies par iespēju izmantot baznīcu laulībām, tad tālāk jāvienojas par visām praktiskajām lietām. Parasti tie ir kādi draudzes darbinieki, kas jums paskaidros un palīdzēs ar to tikt skaidrībā.
 
12. Individuāla saruna ar mācītāju pirms ceremonijas – kas tās laikā tiek pārrunāts?
 
Šādā sarunā mācītājs vēlas noskaidrot vairākas personiskas lietas – kādēļ vēlaties laulāties, vai ir kādi šķēršļi, lai jūs varētu laulāties. (Piemēram, ja tā būs atkārtota laulība, kādi ir iepriekšējās šķiršanas iemesli; vai iespējams laulāties atkārtoti un kā to paveikt).
 
Draudzēs, kurās nav pirmslaulību kursi, mācītājs pārrunā ar līgavu un līgavaini kristīgas laulības principus un pamatus. Šī saruna ir stiprinoša  un iedvesmojoša uz attiecību padziļināšanu, kad centrā ir abu ticība Dievam.
 
13. Nereti pāri vēlas salaulāties kādā skaistā vietā – pilī, muižā, pļavā vai jebkādā citā sevis izvēlētā vietā, taču vēlas laulību noslēgt Dieva priekšā. Vai mācītājs var pāri salaulāt ārpus baznīcas telpām? Vai šeit darbojas noteikti standarti, vai tas ir katra paša mācītāja ziņā?
 
LELB kopumā ir noteikts, ka laulības ārpus dievnama notiek īpašos gadījumos. Tādēļ jums vispirms vajadzētu sarunā ar mācītāju pamatot kāpēc vēlaties laulāties ārpus baznīcas? Draudzes mācītājs var pieņemt lēmumu vai un kā tas varētu notikt. Baznīca tikai noteikusi, ka laulībām ārpus dievnama jānotiek ar skaidru ārēju uzstādījumu, ka tās notiek Dieva priekšā. Tas nozīmē, ka vajag izveidot brīvdabas altāri, vajadzētu novietot krustu uz altāra un sveces. Mācītājs vada laulību dievkalpojumu saskaņā ar LELB noteikto laulību kārtību un ievēro citus mūsu Baznīcas nosacījumus šajā sakarā.
 
14. Ja viens no pāra pieder citai kristīgai konfesijai – kurā baznīcā notiks laulības?
 
Parasti jau pāris atnāk runāties par plānotajām laulībām pie tās baznīcas mācītāja, kurā vēlas laulāties. Izvēle jau ir notikusi par labu vienai vai otrai konfesijai. Luterāņu Baznīcai Latvijā ir pieņemami, ka mūsu draudžu locekļi tiek laulāti ar citas Latvijas tradicionālās kristīgās konfesijas piederīgajiem, un šīs laulības var notikt arī šo konfesiju dievnamos. Bieži mūsu mācītāji arī paskaidro, ka šīs būs ekumeniskas laulības, un tamdēļ otrai konfesijai piederīgajam vajadzētu paziņot savam garīdzniekam par plānotajām laulībām.
 
15. Ja laulība tiek slēgta ar ārzemnieku – vai tulks var piedalīties ceremonijā? Kāda ir prakse?
 
Laulībās ar ārzemnieku par šiem jautājumiem tiek pārrunāts laulību sagatavošanas laikā, kad tiek pārrunāta laulību norise. Viena daļa no luterāņu mācītājiem spēj pateikt vismaz dažas frāzes angļu vai vācu valodā. Ja ir nepieciešams tulks, tad viņš var piedalīties laulību norisē esot klausītāju tuvumā, bet neieejot altārī. Būtiski, ka ar līgavaini vai līgavu, kura nesaprot latviešu valodu, pirms tam ir pārrunāta visa laulības norise un laulību laikā saprot vai zina laulību solījuma tekstu un salaulāšanas vārdus.
 
16. Vai saderināšanās ir obligāts nosacījums pirms laulībām?
 
LELB kopējā obligātajā kārtībā, kas nosaka laulību sagatavošanu un norisi ir noteikts, ka vismaz mēnesi pirms laulībām mācītājs paziņo draudzē par gaidāmām laulībām. Šāda ir saderināšanās legālā puse, kas mūsu Baznīcas laulību praksē ir saglabājusies no senās saderināšanās prakses.
 
Taču saderināšanās kā rituāls mūsu Baznīcā nav obligāti noteikts. Ja līgavainis ar līgavu vēlas īpaši saderināties pirms laulībām, tad tas būtu pārrunājams ar draudzes mācītāju un to var darīt pēc mācītāja ieskatiem.
 
17. Vai gredzeni ir obligāta prasība laulību noslēgšanai baznīcā?
 
Jā, luterāņu Baznīcā vienmēr gredzeni ir bijusi un ir ārēja zīme, kas apliecina laulības esamību. Tā arī mācītājs pasludina laulību norises laikā, kad līgavainis un līgava mainās ar gredzeniem. Bez gredzeniem laulības dievkalpojums nevar notikt. Gredzenu materiāls gan nav noteikts. Ierasts, ka tie ir no zelta, jo tas simbolizē laulību vērtību un cēlumu, bet tas var būt arī cits materiāls pēc jaunā pāra ieskatiem.


Foto: Kaspars Suškevičs
 
18. Apģērbs – vai ir kādi ierobežojumi?
 
Apģērbs līgavai un līgavainim Baznīcas vēstures laikā ir mainījies atbilstoši tā laika videi un sabiedrības tradicionālajiem ieradumiem. Latvijas ev.lut. Baznīca nav noteikusi līgavas un līgavaiņa ģērbšanās standartus, tomēr tiek sagaidīts, lai tas būtu atbilstošs šī īpašā notikuma un dievnama augstajai cieņai. Ierasts, ka līgavas baltais tērps izsaka nevainību vai došanos pirmajā laulībā. 
 
19. Plīvurs – kāda ir jūsu attieksme pret tā likšanu/nelikšanu?
 
Līgavas plīvurs baznīciskajā vidē izsaka līgavas nevainību.  Taču plīvura esamību vai neesamību mūsu Baznīca nav reglamentējusi.
 
20. Vai ir kādi ierobežojumi vai īpašas prasības laulības slēgšanai baznīcā, ja viens no pāra ir citas valsts pilsonis?
 
Juridiskos nosacījumus nosaka valsts un tie tiks paskaidroti Dzimtsarakstu nodaļā, kad iesniegs dokumentus lai pieteiktos laulību slēgšanai.
 
LELB ierobežojumi un prasības attiecībā pret ārvalstniekiem ir līdzīgi kā pret mūsu valsts piederīgajiem, un tie ir šādi:
 
  • Nekristīti vai citai reliģijai piederīgi baznīcā netiek laulāti;
  • Iespējams laulāt kādai kristīgai tradicionālai konfesijai piederošus pilntiesīgus draudžu locekļus – luterāņus, anglikāņus, Romas katoļus, pareizticīgos, vecticībniekus, baptistus, metodistus, septītās dienas adventistus;
  • Iespējams, mūsu mācītājs vēlēsies no otras puses (līgavas vai līgavaiņa ārvalstnieka) saņemt kādu apliecinājumu par viņa piederību draudzei.
     
21. Kas pavada līgavu līdz altārim?


Foto: Jānis Konons
 
Tradicionāli Latvijas luterāņu laulībās līgavu ieved līgavainis un viņiem pa priekšu dievnamā līdz altārim iet vedēju pāris. Līgavas izdošana pie vīra latviešiem bija notikusi pirms došanās uz baznīcu, kamdēļ jaunais pāris baznīcā ieradās kopā un kopā devās pie altāra.
 
Ieradums, ka līgavu līdz altārim pieved līgavas tēvs ir ienācis mūsu zemē no anglikāņiem raksturīgās laulību tradīcijas. Šajā tradīcijā līgavas izdošana pie vīra notiek baznīcā, altāra priekšā.

Raksta titulbilde: Jānis Konons
SAISTĪTIE RAKSTI
  • Var šķist, ka noslēgt laulību Pareizticīgajā Baznīcā var būt ļoti sarežģīti, it sevišķi, ja viens no pāra pieder citai reliģiskajai konfesijai. Pareizticīgā Baznīca stingri pieturas pie savām prasībām un pieejas laulības noslēgšanai, tomēr tā ir atvērta un pretimnākoša, taču ir vērts iepazīties ar būtiskākajām niansēm. Uz PRECOS jautājumiem atbild Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pārstāvis.

  • Laulības noslēgšana baznīcā, pēc daudzu pāru domām, ir maģiska, tā dod svētību jaunajai savienībai, aizsargā un sniedz kādu neredzamu spēku. Tomēr laulāšanās baznīcā ir sena tradīcija, kas prasa arī zināmu sagatavošanos.

  • Mikus Solovejs ir Latvijas Kristīgās Akadēmijas lektors un Tartu Universitātes Teoloģijas fakultātes doktorants. Savā ikdienas darbā cenšas pamatot uzskatu, ka lūkošanās uz augšu ir visātrākais un veiksmīgākais ceļš uz priekšu.

  • Arvien lielāku popularitāti Latvijā sasniedz laulību ceremonijas ārpus baznīcas un dzimtsarakstu nodaļas. Ja laulība ir oficiāli reģistrēta, ceremonija var tikt novadīta jebkurā jaunajam pārim tīkamā vietā. Ar šādu ceremoniju vadīšanu nodarbojas arī brīvmācītājs Valters Korālis.