FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Kāpēc vīrietis baidās no kāzām?

Autors:Linda Vaškevica
Aizvien dzirdu draudzeņu stāstus, kuru mīļotie ikreiz, kad runa nonāk līdz tēmai „kāzas”, izdomā dažādas atrunas un iemeslus, kāpēc tagad nav īstais laiks precēties un vajadzētu nogaidīt, vai arī kāzu datums ir nolikts, bet vīrietis atsakās iesaistīties kāzu organizēšanā. Lai noskaidrotu, kādi ir iemesli, kāpēc vīrieši tik ļoti baidās precēties un iesaistīties organizēšanā, savā viedoklī dalīties aicināju ģimenes psihoterapeiti Ainu Poišu.

Laulība atņem brīvību

Pirmā atklāsme, ko paši vīrieši par sevi ir gatavi atzīt, ir tāda, ka laulība ir smags simbols, kas saistās ar brīvības zaudēšanu. Vīrietis ir audzināts tā, ka viņš vairāk var darīt to, ko grib, savukārt meitenes – vairāk to, ko vajag. Atbildība nav taisnīgi sadalīta, tāpēc laulība zemapziņā saistās ar atbildības uzņemšanos par otru cilvēku, par bērniem, un šīm bailēm reizēm mēdz būt ļoti lielas acis. Bet viņi neko ar sevi nevar izdarīt, jo viņus ir pārņēmusi doma, ka dzīve pēkšņi mainīsies uz visiem laikiem. Rodas milzīgs stress, kas raisa arī šaubas, – vai tas ir īstais solis, ko es tagad speru, vai man nenāksies to nožēlot?

"Preci mani vai šķiramies"

Māris, 34 gadi: Precējos, jo sieva nāca klajā ar noteikumu: „Vai nu tu mani preci, vai arī mēs šķiramies!” Tā kā šķirties es negribēju, nācās precēties. Beigās jau viss ir labi un dzīvojam laimīgi, bet es personīgi varēju bez tām kāzām arī iztikt.

Šis ir viens no izplatītākajiem veidiem, kā piespiest vīrieti apprecēties. Ja vīrieša dzīvē līdz šim ir bijusi valdonīga māte, tagad šo lomu pārņem sieva un vīrietim šķiet, ka viss ir normāli, tad nav nekādu problēmu un shēma turpinās. Diemžēl prakse rāda, ka bieži tieši šādā veidā slēgtās laulībās pēc desmit, piecpadsmit  gadiem iezogas šaubas, nesaskaņas, cilvēki atsvešinās viens no otra un beigās vīrs sāk sevi nicināt un meklēt vainu sievā. To pašu var attiecināt uz gadījumiem, kad vīrietis tiek spiests precēties, jo gaidāms bērns. Tie laiki, kad precējās bērna dēļ, ir sena pagātne. Arguments – mums būs ārlaulībā dzimis bērns, ko par to teiks sabiedrība – vairs nestrādā, un tam nevajadzētu strādāt. Laulības ir lekšana nezināmā ūdenī, kur abi mācās peldēt, tāpēc vīrietim pašam jānonāk pie apziņas, ka viņš vēlas precēt savu sievieti.

Precēsimies, kad tam pietiks naudas

Ričards, 32 gadi: "Esam kopā jau 5 gadus, mums ir kopīgs bērns. Precējušies neesam, jo es gribu nosvinēt īstas latviešu kāzas 3 dienu garumā, bet pašlaik līdzekļi neatļauj sarīkot tik grandiozas kāzas, tāpēc atliekam tās līdz brīdim, kad varēsim to atļauties."

Protams, tā ir tikai atruna. Šeit jāmeklē dziļāk. No vienas puses, vīrietis uzņemas visu iespējamo atbildību par savu mīļoto, bērnu, izrāda rūpes par ģimeni, taču šis pēdējais solis – laulības – paliek nesperts. Vajadzētu mēģināt saprast, kādēļ vīrietis nav gatavs laulībām. Varbūt viņam ir neveiksmīgas laulības piemērs no vecāku puses? Vai varbūt viņš baidās pazaudēt pēdējo savas neatkarības daļiņu? Sievietei kāzas nozīmē drošības sajūtu, bet vīrietim liekas, ka apprecoties viņš vairs nebūs brīvs, kaut gan tas nebūt tā nav. Zīmogs pasē jau nemaina to, kādi esam. 

Roberts, 28 gadi: "Neesmu precējies un negrasos to darīt. Kāzas kā ballīte jau nav sliktas, man pat tās tīri labi patīk, bet nedomāju, ka esmu no tiem vīriešiem, kam šis pasākums paredzēts."

Mūsdienu sabiedrība ir mainījusies un daudzi pāri izvēlas dzīvot kopā bez attiecību reģistrēšanas. Vīrieši atzīst, ka šis gadsimts piedāvā citus modeļus, un kāzas vairs nav aktuālas. Tagad ir pienācis personību laiks un katrs, arī sievietes, sāk domāt par savas brīvības saglabāšanu, un vīrietis ir mazliet apmulsis. Mūsdienās arī sievietes ir kļuvušas ambiciozākas savos plānos, un vīrietis vairs īsti nesaprot, kur tagad ir viņa vieta. Tāpēc jaunā pārliecība ir tāda, ka zīmogu spiežam savā sirdī, nevis pasē, līdz ar to vīrieši izvēlas dzīvot bez šī zīmoga pasē.

Grib mīlēties un būt kopā, nevis precēties

Ja pāris ir nolēmis precēties, bet vīrietis, līdzko sākas runas par kāzu rīkošanu, atstāj visu sievietes ziņā, tad zemūdens akmeņi būtu jāsāk meklēt apstāklī, ka viņš, iespējams, nevis grib precēties, bet grib mīlēties un vienkārši būt kopā.

Kamēr pāris vienkārši dzīvo kopā, šī savienība citu cilvēku uztverē nav stabila un atbalsta sistēma nestrādā. Tajā brīdī, kad pāris ir oficiāli nostiprinājis savu statusu, visi radi sāk aktivizēties un piedāvāt savu atbalstu. Ne vienmēr sieviete emocionāli ir tik stabila, ka var iztikt bez šī atbalsta, tāpēc viņai laulības ir tik nepieciešamas. Šādos gadījumos pāriem vajadzētu apsvērt iespēju doties pie psihoterapeita, lai izrunātu šo situāciju, kļūtu godīgāki viens pret otru un saprastu, ka nevajag spēlēt spēlītes. Runa ir par iekšējās motivācijas jautājumu, un psihoterapeits var palīdzēt saprast, ka tas velns nav tik melns, kā viņu mālē, un no laulībām nav jābaidās. Sievietei šādā situācijā ir svarīgi spēt pieņemt vīrieša izjūtas, emocijas un viedokli.

Svarīgi ir iemācīties izklāstīt savu viedokli par to, kāpēc mēs gribam vai negribam precēties, un otram nevajadzētu justies pazemotam tikai tāpēc, ka partneris nevēlas uzreiz precēties. Ir svarīgi ieklausīties savā otrajā pusītē un izprast viņu. Ir jāiegulda attiecību pamatos, jo tāpat kā mājai ir svarīgi sākumā ielikt pamatus un tad to būvēt, nevis uzcelt jumtu un brīnīties, kāpēc mūsu māja sabruka. Tāpat laulības dzīvi vajadzētu sākt brīvas izvēles vadītiem, lai šis pamats nebūtu balstīts uz šaubām, pārmetumiem un plaisām, kas pēc gadiem var kļūt par iemeslu laulības iziršanai.

Ja tomēr ir tā, ka viens ļoti vēlas precēties, bet otrs nē, ir vērts saprast, kāpēc otrs to nevēlas. Tas, ka vīrietis nevēlas precēties, nebūt nenozīmē to, ka viņš nemīl savu sievieti, varbūt mīl pārāk stipri un baidās, ka pēc kāzām viss varētu mainīties. Tāpēc labākais ieteikums būtu apmeklēt psihoterapeitu, kurš varētu palīdzēt rast līdzsvaru pāra attiecībās un saprast, kas attur vīrieti no vēlmes precēties. 
Laulība ir nebeidzams darbs

Arī tad, ja esat spēruši šo nozīmīgo soli un apprecējušies, ir jāatceras, ka nekas nebeidzas. Ar to lielais darbs tikai sākas, jo attiecības ir kā bērns, par kuru jārūpējas. Tās jākopj, jāsaudzē un jāiemācās pieslīpēties, piekāpties un samierināties. Vienmēr ir viegli pagriezties un aiziet, bet daudz svarīgāk ir iemācīties saglabāt ģimeni, neskatoties uz grūtībām, jo pie pilna galda ir daudz draugu, bet pie pustukša vai tukša negrib sēdēt neviens. Laulātajiem dzīve sniedz pārbaudījumus, kurus pārvarēt divatā ir daudz vieglāk nekā vienam pašam. Ejot cauri grūtībām, attiecības aug, un ir svarīgi parādīt saviem bērniem, ka attiecību kopšana ir smags darbs, lai viņi iemācītos saglabāt arī savu ģimeni.

Aina Poiša, ģimenes psihoterapeite
Tālr.nr.: 29408783

Foto: Pexels.com, Pinterest.com