FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Kāzu tradīcijas

Autors:Madara Karlsberga / PRECOS
Gluži kā mūsdienās, arī senos laikos kāzās neiztika bez dziesmām, dejām un jautrības, bet pāri visam bija rituāli, kas saistīti ar dabas ritumu. Mūsdienās stingru tradīciju kāzas nu kļuvušas netradicionālas, tomēr ikvienās kāzās, neatkarīgi no to koncepta, ir kaut kripatiņa no senlatviešu īstuma un pamatīguma.

Latviešu kāzu tradīcijas

Jau izsenis kāzas jeb vedības ir bijusi ceremonija, kuras laikā tiek noslēgta laulība starp līgavu un līgavaini, viņiem pārejot sievas un vīra godā. Senlatviešu senākā kāzu tradīcija bija līgavas zagšana, kas parasti notikusi naktī. Tajos laikos līgavas zagšana nebija vien rotaļa, kā tas ir mūsdienās, bet gan līgavaiņa plānota aktivitāte – savu līgaviņu tas nolūkojis jau krietnu laiku iepriekš, – visbiežāk jau pavasarī.

Lasi vairāk: Līgavas zagšana un Līgavas zagšana. Ieteikumi vedējiem

Senlatvieši par labāko laiku kāzām uzskatīja rudeni – laiku, kad novākta raža un visi darbi apdarīti. 

Gatavojoties kāzām, māja tika pušķota, kas bija kā rituāls un maģiska darbība, tādējādi jaunajam pārim vairojot labumu un aizsardzību. Īpaša vērība tika pievērsta jaunā pāra krēslu dekorēšanai un sienai aiz līgavas.

Arī pucēšanās un ģērbšanās bija rituāla darbība. Tā notika lēni, it kā līgavai negribot, dziedātājas meitām apdziedot katru darbību. Latviešiem apdziedāšanās bijusi iecienīta paraža, bez kuras neiztika ne godos, ne citās svinībās.

Lasi vairāk: Pušķošana un pucēšanās

Kāzas tika svinētas vismaz trīs dienas un tajās varēja ierasties kā lūgti, tā nelūgti viesi. Toreiz saukti par stāvmačiem jeb čigāniem, kāzās ieradās neaicinātie viesi, kuru mērķis bija delverēšanās, tādējādi veicinot jaunā pāra auglību un atvairot ļauno.

Lasi arī: Kāzas? Ejam čigānos!

Kad līgava bija sapucēta, tā devās uz tautieša sētu, kur liecinieku klātbūtnē abi tika savienoti kopējam mūžam. Tas bija līdzināšanas rituāls – simboliska vienošana jeb līdzināšana, abu dzimtu svētības saņemšana, uguns iedegšana, ziedošana, senču svētības lūgšana, solījuma došana.
kāzas, kāzas laukos, kāzu tradīcijas, Foto: Einārs Freimanis
FOTO: Einārs Freimanis

Mūsdienās līdzināšanu aizstāj ar laulības ceremoniju baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā (vai ārpus tās telpām).

Tradicionāli kāzu diena bija piepildīta ar dažādām aktivitātēm un uzdevumiem jaunajam pārim. Laika gaitā izveidojās arī jaunas tradīcijas un uzdevumi, tajā skaitā 7 tiltu un vārtu pārvarēšana.

Pirmā kāzu diena noslēdzās ar maģisku rituālu – mičošanu, – kas visveiksmīgāk no visām paražām izturējusi laika ietekmi un saglabājusies līdz mūsdienām.

Ja mūsdienās mičošana ierasti notiek tieši pusnaktī, tad senlatvieši to piekopa dažādos laikos. Mičošana bija un ir rituāls jaunā pāra auglībai, kā arī atvadīšanās no neprecētajām meitām un puišiem, ieiešana precēto godā.

Rituāls, kas spējis izdzīvot līdz mūsdienām ir guldināšana. Lai arī guldināšana kāzās tiek piekopta arvien retāk, un jaunais pāris nereti ar kāzu viesiem griežas dejās līdz pat rītam, senlatvieši piešķīra lielāku nozīmi kāzu naktij.

Ja ir sajūta, ka kāzas pēc sentēvu tradīcijām ir tas, ko vēlaties izbaudīt savā kāzu dienā, tad veids, kā kāzām piešķirt dziļāku latvisko rituālu izpratni un nodrošināt dažādu latvisko rituālu autentiskumu, ir izvēlēties folkloras kopu.

Folkloras kopas dalībnieki spēs katru rituālu pārvērst par ko unikālu, – kad cilvēks vai pāris tajā piedalās ar savu individuālo enerģiju, savu identitāti un nodomu. Cauri rituāliem, cauri darbībām, kas savieno fizisko un garīgo, cilvēcisko un dievišķo, viss vecais pārtaps citādi jaunajā.

Lasi arī: Senlatviešu ticējumi par jauno pāri un kāzām

Latviešu kāzu tradīciju interpretācija mūsdienās

Mūsu sentēvi prata ikvienai lietai piedēvēt īpašu nozīmi, latvisku īstumu un pamatīgumu. Ievērot kāzu tradīcijas mūsdienās nebūt nenozīmē tikai kāzas tautastērpā un nebeidzamu dziesmu pavadībā.

Atgriešanās pie latviskajām tradīcijām nozīmēs: 

  • tiekties pēc īstuma, nevis dekoratīvisma,
  • pēc savējā, nevis svešā,
  • pēc emocionālā, nevis virspusējā.

kāzas rudenī, latviskas kāzas, līgava ar vainagu, Foto: Jurģis Rikveilis
FOTO: Jurģis Rikveilis

Lai arī mūsdienās daudzas kāzu tradīcijas un to elementi izzuduši vai gājuši mazumā, kā arī mainījusies to interpretācija, nevienā novadā nesaglabājoties pilnībā, tomēr vairākas paražas saglabājušās:

  • viesi kāzās ir tradīcija, kas nemainīga palikusi līdz pat mūsdienām;
  • bagātīgi klāts galds jaunajam pārim un kāzu viesiem;
  • “Rūgts!” – tādējādi aicinot jauno pāri saskūpstīties. Jā, arī šis paradums nav izzudis jau no senseniem laikiem;
  • pirmā deja jeb kāzu valsis – arī senatnē pirmie uz deju grīdas devās jaunais pāris, kam pēcāk pievienojās viesi;
  • mičošana kā centrālais rituāls ir spēcīgi iesakņojies, ko bieži izvēlas pat pāri, kas atsakās no citām tradīcijām. Lai arī mičošana var tikt vadīta dažādi, arī atsakoties no tradicionālā, tomēr arī mūsdienās mičošanu parasti pavada dziesmas un viesu klātbūtne;
  • mielasts pēc mičošanas jeb kāzu tortes dalīšana. Šis kāzu process sasaucas ar senajām latviešu tradīcijām, kad jaunā sieva cienāja viesus ar pašas ceptu maizi;
  • atkāzas – senatnē atkāzas bija kāzu noslēgums, kas atzīmēts ar nelielām svinībām nedēļu pēc kāzām līgavas vecāku mājās vai pāra jaunajā mājvietā. Arī mūsdienu pasaulē atkāzas nav zudušas, tomēr biežāk ar tām saprot tuvāko draugu un / vai radu kopā sanākšanu (biežāk pēc jaunā pāra kāzu ceļojuma vai brīža, kad saņemtas kāzu fotogrāfijas).

Vai un kādā mērā, un interpretācijā savās kāzās iekļaut senlatviešu tradīcijas un tradicionālo, ir atkarīgs vien no pāra vēlmēm un viņu izlemtā svinību koncepta.

Kāzu dienas tematika

Mūsdienās iespējama bagātīga kāzu tematikas izvēle. Meža, karaliskās, rustic, boho, jūras vai lauku tematika, un katrai no tām piemērojams savs kāzu dienas koncepts.
līgava, līgavainis, Foto: Annija Veldre
FOTO: Annija Veldre

Lai arī joprojām ir pāri, kas izvēlas kāzas svinēt senlatviešu tradīciju stilā, tomēr šobrīd tās vairs nebūs dēvējamas par tradicionālām kāzām. Laikam ritot, kāzas tautastērpā un latviskā garā kļuvušas par nu jau neierastu kāzu svinību konceptu.

Izvēloties svinēt kāzas pēc senlatviešu tradīcijām, tikai pāris pats var:

  • izlemt, cik dziļi tradīcijās atgriezties,
  • izvērtēt kādus / cik daudz kāzu dienas tradīciju elementus un rituālus iekļaut,
  • saprast un izlemt, kas tieši radīs prieku un neaizmirstamas emocijas,
  • pieņemt lēmumu, vai izvēlēto tradīciju un rituālu vadīšana tiks uzticēta vedējiem vai folkloras kopai.

Moderni tautiskās kāzas

Pastāv iespēja saglabāt latviskuma šarmu un dabas klātbūtni arī atkāpjoties no daudzām tradīcijām, plānojot moderni tautiskās kāzas. Piemēram, laulību ceremonija pie dabas, kam seko svinības šķūnī vai vecāku lauku mājās. Mūsdienu kāzu tērpā iekļaujot latviešu rakstus un zīmes, un dažādus simbolus, plīvuru aizstājot ar kroni, iespējams apvienot mūsdienīgo ar senatnīgo.
līgava, līgava ar kroni, Foto: Arta Uma Upmale
FOTO: Arta Uma Upmale

Mičošanas alternatīvas

Ja mičošanu pēc dažādām senlatviešu tradīcijām un rituāliem vēlaties aizstāt ar citām interesantām alternatīvām, lasi: Idejas neaizmirstamai pusnakts sagaidīšanai kāzās

Apdāvināšana

Senos laikos bija pieņemts kāzās apdāvināt ne vien vedējus un savus vecākus, bet arī māsas, brāļus un citus radus. Šāda tradīcija mūsdienās ir zudusi, tomēr nereti pāri izvēlas pateikt paldies saviem viesiem, pievienojot pie galda kartes vai kā citādi dāvinot nelielus kāzu dienas suvenīrus.
kāzu viesi, kāzu svinību vieta, galda karte, kāzas, Foto: Kristīne Stahanova
FOTO: Kristīne Stahanova

Tomēr joprojām līgava un līgavainis kāzu dienā visbiežāk vēlas pateikties saviem vecākiem, pasniedzot kādu vērtīgu dāvanu. Tradicionāli jaunā vīra vecākus apdāvina jaunā sieva, bet sievas vecākus – vīrs, taču tam nav izšķiroša nozīme. Dāvanas var pasniegt arī katrs saviem vecākiem pateicībā par audzināšanā ieguldīto darbu un laiku.

Lasi vairāk: Kā pateikties vecākiem un vecvecākiem kāzās? un Vecāku, vedēju un viesu apdāvināšana 

Raksta titulfoto: Saiva Liepiņa