Mičošana ar folkloras kopu ir viens no zināmākajiem un joprojām biežāk izmantotajiem ģimenes godu rituāliem, tomēr līdztekus tai, joprojām tiek izvēlētas arī citas senlatviešu tradīcijas.

Folkloras kopa kāzās

Folkloras kopas, sauktas arī par tradīciju kopām, ir tās, kas kāzām var piešķirt dziļāku latvisko rituālu izpratni un nodrošināt dažādu latvisko rituālu autentiskumu.

Jaunākajām paaudzēm var šķist grūti izprotami šie senie rituāli, jo tie sevī slēpj ne vien zināšanas, bet arī konkrētas darbības, nianses un lietu nozīmību. Latviskumu un senlatviešu tradīcijas iespējams vienkārši atdarināt, vadoties pēc kādiem priekšstatiem un redzētā, tomēr, tiecoties pēc autentiskā, vēlams izmantot folkloras kopu – cilvēkus, kam latvisko kāzu rituālu vadīšana ir maizes darbs.

Īstajā laikā un vietā izmantotas, tradīcijas dāvā iepriekšējo paaudžu dzīvēs pārbaudītu spēku.

Atbilstoši tam, kāds folkloras kopas piedāvātais rituāls tiek izvēlēts kāzām, dziedāšana un apdziedāšana ir joprojām dzīva tradīcija, bez kuras nav iedomājamas dažādas rituālās darbības. Visbiežāk folkloras kopu dalībnieki apguvuši ne vien tradīciju dziesmas, bet arī dažādus tautas vokālās mūzikas žanrus un seno tautas instrumentu spēli.

Folkloras kopas dalībnieki spēj katru rituālu pārvērst par ko unikālu, – kad cilvēks vai pāris tajā piedalās ar savu individuālo enerģiju, savu identitāti un nodomu. Cauri rituāliem, cauri darbībām, kas savieno fizisko un garīgo, cilvēcisko un dievišķo, viss vecais pārtop citādi jaunajā.

Foto: Linda Strauta / folkloras kopa Raksti

Kā stāsta tradīciju kopas RADI vadītāja Gunta Siliņa-Jasjukeviča, tad: “tradīciju kopa RADI ir pret šovošanu, kas tiek pasludināta par “tradīciju”. Tradīcija tāpēc tiek saukta par tradīciju, – katrai darbībai ir sava funkcija lielajā kāzu rituālā un sava simboliskā nozīme. Šī nozīme ir dziedāšanai, jo tā paskaidro rituālu. Nozīme ir jaunā pāra un kāzu viesu attieksmei, jo tā tiek akumulēta jaunajai ģimenei svarīga enerģija viņu jaunās dzīves sākumā.”

Zināmākās tautas tradīcijas, ar ko bagātināt savu kāzu dienu

Līgavas pirtsvakars

Līgavas pirtsvakars ir pirmskāzu rituāls. Līgavas sagatavošana pārejas rituālam – kāzām. Līgavas vakarēšana kopā ar sev nozīmīgām dzimtas sievietēm, viņu svētības saņemšana, mazgāšanās pirtī, jauna krekla uzvilkšana, puzura un līgavas vainaga darināšana. Laimas pirts, līgavas apveltīšana auglībai, skaistumam, pārticībai.

Kāzu čigāni

Kāzu čigāni ir senču svētības rituāls. Azartisks kāzu čigānu apciemojums, radīšanas mīta izspēlēšana, kas līdztekus priekam un jautrībai atnes jaunajai ģimenei senču svētību, jo maskotie kāzās simbolizē dzimtas senču klātbūtni.

Līdzināšana

Līdzināšana ir kāzu centrālais rituāls. Līgavas un līgavaiņa simboliska vienošana jeb līdzināšana, abu dzimtu svētības saņemšana, uguns iedegšana, ziedošana, senču svētības lūgšana, solījuma došana. Līdzināšanu parasti veic kādā latviešu svētvietā, kas parasti ir vai nu kāds dižakmens, vai milzīgs ozols.

Mičošana ar folkloras kopu

Mičošana ar folkloras kopu ir viens no ģimenes godu rituāliem, kas kāzās tiek izvēlēts visbiežāk. Tas tiek uzskatīts par pusnakts rituālu jaunā pāra auglībai, atvadīšanās no neprecētajām meitām un puišiem, ieiešana precēto godā. Nereti tieši mičošana ir viens no emocijām bagātākajiem brīžiem kāzu norisē.

Šobrīd pusnakts mičošanas rituāla popularitāte kāzās atgriežas. Atgriežas vēlme pēc latviskā un sentēvu tradīcijām, pēc jēgpilnā un izpratni raisošā. Ja agrāk biežāk mičošanu vadīja vedēji (kas notiek arī joprojām), tomēr šobrīd arvien biežāk tiek pieaicinātas folkloras kopas, kas var veiksmīgāk palīdzēt izprast šo mičošanas būtību, padarīt to autentiskāku.

Foto: tradīciju kopa RADI

Tradīciju kopas RADI vadītāja atzīst, ka pieprasījums pēc folkloras kopām kāzās pēdējos gados ir atkal audzis, jo arvien vairāk jauniešu, kas vēlas piešķirt dziļāku pārdzīvojumu sev un viesiem savā kāzu notikumā, izvēlas tradīciju praksi.

Mičošana ar folkloras kopu būs maģisks, aizraujošs, jēgpilns un emocionāls rituāls, ko var veikt telpās vai zem zvaigžņotām pusnakts debesīm.

Foto: Jurģis Rikveilis

Katrai folkloras kopai ir sava izstrādāta mičošanas rituāla programma, kā arī tradīcijas dažādos novados atšķiras, tomēr nemainīgi – mičošana ir auglības rituāls. Kā stāsta RADI vadītāja Gunta, tad mičošanas obligāta sastāvdaļa ir līgavas rituālā atribūta – vainaga – izpirkšana, noņemšana un atdošana mātei vai jaunākajai māsai (atšķirīgi pēc novadiem), velšu došana vecākiem, vīra un sievas deja.

Izvēloties folkloras kopu savām kāzām, jāsaprot, ka nekas nav akmenī kalts. Viss tiek iepriekš pārrunāts ar pāri vai atbildīgajiem par folkloras kopas izvēli, kopīgi izlemts, kādas izdarības iekļaut, kādas nē, kā arī pārrunāts par noskaņu un tematiku.

Mičošana ar folkloras kopu parasti ilgst apmēram vienu stundu. Tomēr šis laiks var būt atšķirīgs katrai folkloras kopai un svārstīties no 45 minūšu līdz pat pusotras stundas garai programmai.

Folkloras kopa internacionālās kāzās

Internacionālas kāzas, kad viens no pāra ir cittautietis, nebūt nenozīmē atteikšanos no senlatviešu rituālu maģijas. Tieši pretēji, – šāds pasākums var būt divtik interesants un kļūt sevišķi aizkustinošs.

“Ļoti bieži esam vadījuši gan līdzināšanu, gan mičošanu jauktiem pāriem. Tradīcijās iekodētos simbolus un arhetipus atpazīst visi. Katrai tautai ir vairāk vai mazāk līdzīgi šie rituāli. Un, kas svarīgi, to jēga ir līdzīga – nodrošināt sociālā statusa maiņu,” stāsta tradīciju kopas RADI vadītāja.

Folkloras kopas izmaksas kāzām

Folkloras kopas izmaksas ir atkarīgas no kopas dalībnieku skaita, to piedāvājuma un, protams, no tādiem faktoriem kā attālums līdz svinību vietai un izvēlētās programmas (tikai mičošana vai mičošana un vēl citi rituāli).

Gluži tāpat kā ikvienā citā pakalpojuma jomā, arī folkloras kopu honorārs būs atkarīgs no to pieredzes, popularitātes, cilvēku skaita kopā, piedāvājuma un izvēlētā kāzu datuma (sezona / nesezona).

Lai kāzām nolīgtu kādu no zināmākajām folkloras kopām vairāk nekā piecu cilvēku sastāvā, jārēķinās ar vidēji pāris simtu līdz piecsimt eiro izdevumiem. Tomēr, kā atzīst pāri, emocijas un piedzīvojums, kas iegūts no šī pasākuma, ir tā vērts.

Pāru pieredze, izvēloties folkloras kopu

Natālija un Pablo

Natālija nāk no Latvijas, bet jau krietnu laiku dzīvo Anglijā, Londonā. Pablo dzimtene ir Spānija, Leona. Savās kāzās viņi piedzīvoja maģisku mičošanas rituālu, kas kļuvis par vienu no kāzu dienas emocionālākajiem brīžiem.

“Mičošana bija ļoti emocionāls brīdis gan man, gan Pablo. Tā kā man ne visai patīk tradicionālas lietas, nebiju pārliecināta, vai maz mičošanu vēlos. Iepriekš nebiju redzējusi, kā tas notiek, līdz galam neizpratu rituāla būtību un vērtību. Tomēr, pieturoties pie sākotnējās vīzijas, ka vēlos izbaudīt kāzas Latvijā, izdzīvot to skaistumu, turklāt mičošana būtu kas pilnīgi jauns un neredzēts gan Pablo, gan mūsu viesiem, sapratu – mičošanai ir jābūt. Folkloras kopas Latvijā ir ļoti labā līmenī. Šis noteikti bija viens no labākajiem lēmumiem un skaistākajiem brīžiem – emocionāli, skaisti un ļoti sirsnīgi!”

Gerda un Jurģis

Gerdas un Jurģa kāzu norisē zīmīgs bija Jurģa bildinājums – tas notika tieši vasaras saulgriežos, Jurģa dzimtas mājās Latgalē. Arī savas kāzas abi svinēja tur. Viņi vēlējās, lai katram notikumam, katrai lietai viņu kāzu dienā ir kāda nozīme.

“No baznīcas gluži kā agrāk visi devāmies uz Jurģa māju pusi, kur mūs sagaidīja viesi. Pie liepas notika latviskais līdzināšanas rituāls. Tajā jauno pāri liecinieku klātbūtnē savieno kopējam mūžam.

FOTO: Elva Ziemele

Savā kāzu dienā galvā liku kroni. To, ka man būs kronis plīvura vietā, zināju jau pašā sākumā. Kādreiz jau nebija tādu plīvuru. Kādreiz katras meitas gods bija darināt savu skaistāko līgavas kroni, jo tā uzlikšanai un noņemšanai bija ļoti simboliska nozīme, kad jauna meita kļūst par sievu. Ir lasīts, ka Kurzemes pusē vainagi topošās sievas galvā esot vizējuši un mirdzējuši, tā aizbaidot visus ļaunos skatienus un skaudību. Tāpēc arī manā kronī bija daudz pērlīšu, kā arī manas mammas un manu abu tuvāko draudzeņu mazas rotiņas kā laba vēlējumi.

Mičošanas vainagu man pina māsa. Manuprāt, nav nekā skaistāka par šādu iespēju!

FOTO: Elva Ziemele

Mičošanu un arī līdzināšanu mums vadīja Julgī Stalte un Edgars Zilberts. Mirklis, kad pirms mičošanas rituāla Julgī Stalte ar Ēriku Zepu mums ar tautisko jostu aizsēja acis un lika dejot vienam ar otru, kamēr viņi abi fonā dziedāja, kļuvis par neaizmirstamāko dienas mirkli. Man pazuda realitātes sajūta. Mičošanas laikā Julgī Stalte teica: “Paskatieties, visapkārt ir mākoņi, bet tieši virs jūsu mājām ir skaidras un zvaigžņotas debesis, un neiedomājami spilgti oranžs mēness.” Tas bija kas mistisks un maģisks.”

Raksta titulfoto: Jurģis Rikveilis