FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Dievturu kāzas

(34)
image

Baznīca, balta kleita, plīvurs - šīs mūsdienās tradicionālās un tik ierastās lietas pavisam noteikti neietilpa Viestura (24) un Evijas (21) kāzu dienas veidolā. Abi jaunieši “jā” vārdu viens otram teica saskaņā ar senlatviešu tradīcijām, kurās ietilpst tautu tērpi, līdzināšana un virkne citu izdarību, kuras apvij gadu gadiem piekopta ticība. Izrādās mūsdienās noorganizēt gandrīz autentiskas dievturu vedības nav no vieglākajiem uzdevumiem, taču tas ir izdarāms un to paveica Viesturs un Evija.

Loģisks šķita pirmais jautājums nu jau laulības dzīvē nedaudz padzīvojušiem jauniešiem, kādēļ viņi izvēlējās šāda veida kāzas, uz ko viņi abi norādīja, ka tas bijis tikai secīgs turpinājums viņu piekoptajai dzīvei. Viņi abi ir seno latviešu reliģijas piekopēji, proti, dievturi, kuri visas gadskārtas svin saskaņā ar šīm tradīcijām, kur neiztrūkstoša sastāvdaļa ir tautu tērpa apvilkšana.

Baltie tautu tērpi

Lai vedības iegūtu iecerēto atmosfēru un auru, tad arī kāzu viesiem bija lūgts iespēju robežās ierasties tautu tērpos, ko viņi, pārsteidzošā kārtā arī lielākā daļa esot izdarījuši. Jaunieši gan smej, ka jautājumi no draugu un radu puses esot bijuši gana daudz, jo arī ielūgumā ierakstītais teksts licis mulst. Tas bijis apmēram šāds: “Ielūdzam jūs uz mūsu vedībām rudzu mēneša 7. dienā”. Tātad vedības notika 7. augustā un, kas interesanti – ceturtdienā, tieši tajā nedēļas dienā, kad senlatvieši svinēja precības. Protams, šīs dienas galvenie vaininieki savu kāzu tērpu izvēlei piegriezuši jo sevišķi lielu vērību. Sākotnēji Evija vēlējusies kāzu dienā tērpt senos tautu tērpus, jo tie pieļauj, ka meitenes pie tiem nēsā izlaistus matus, jo šķitis, ka bizes tā īsti nepiestāv. Savukārt Viesturam šie senie tautu tērpi īsti nav patikuši un viņš kādu vakaru, šķirstot tautu tērpu grāmatu, atradis Alūksnes tērpu un paziņojis, ka tas būs viņa kāzu tērps. Evijai atlicis vien piekrist topošā vīra izvēlei. Viņa savu lielās dienas ietērpu meklējusi cītīgi, vērojusi dziesmu svētku gājiena dalībnieču košos brunčus, taču īsto un vienīgo apģērbu Evija ieraudzījusi draugiem.lv kādas meitenes foto galerijā. Tas bija balts Abrenes tērps, kas bija kā rādīts vedībām, turklāt atbildis arī galvenajai prasībai – Latgales novadam, kur dzimtās saknes meklējamas arī pašai tērpa valkātājai. Savukārt vedēji ir Kurzemes puses pārstāvji, tādēļ bija tērpušies šīs puses tautas tērpos.

Vedēji – zelta vērtē

Mūsdienās organizēt apmēram 19. gadsimtam raksturīgus godus nav viegls uzdevums un ne katram tas ir pa spēkam, tādēļ jaunajam pārim bijis jāizraugās tādi vedēji, kuri arī pēc pārliecības ir dievturi. Vedēju izvēle esot bijusi viennozīmīga un nekļūdīga – tie bija labi ģimenes draugi. Precēts pāris 7 gadus, kas audzina divus bērnus un viennozīmīgi uzskatāms par latviešu paraugu ģimeni. Tieši šis pāris gādāja par to, lai ieceres un sapņi par senlatviešu kāzām 21.gadsimtā īstenotos.

Līgavas izpirkšana

Evija dienu pirms kāzām pavadīja vecāku mājās, kurp vedību rītā ar ozolzariem, Latvijas karodziņiem un ar Lielvārdes jostu rotātajā auto, devās arī Viesturs. Līgava taču no vecākiem jāizpērk! Topošajam vīram bija jādemonstrē gan savas zināšanas tautu dziesmu krājumu pārvaldīšanā, gan attapībā, gan arī jāatklāj, kura no visām šīs mājas meitām ir viņa īstā mīlestība, kuru grasās precēt. Viesturs atklāja, ka esot nojautis, ka noteikti tiks pārbaudītas viņa zināšanas, taču par to nav satraucies, jo tautas dziesmas par četrām dabas vērtībām – zemi, gaisu, ūdeni un uguni esot zinājis jau iepriekš. Diemžēl šoreiz ar pantiņu skaitīšanu vien Viesturs cauri netika, viņam nācās samaksāt arī vecākiem latiņu par katru meitas audzināšanas gadu. To, ka vajadzēs sīknaudu, Viesturu pabrīdināja vedēji jau iepriekš, lai nebūtu kaunā jākrīt ar tukšām kabatām topošās sievas vecāku priekšā. Ar atpirkšanos vien viss nebeidzās un Viesturs tika ievests istabā, kur zem palaga nosēdinātas trīs meitas tā, ka apavi vien redzami. Uzdevums gana grūts – atrast savu līgavu, taču atceroties senu tautas pasaku par zelta vidusceļu, izvēle bijusi precīza un nekļūdīga. Evijas mamma abiem dāvājusi simboliskas dāvanas - maizi, atslēgu un svecīti gaismiņai.

Piebilstams, ka jau no paša rīta visur līdzi tika ņemta eglīte, ko bija sagādājis Evijas brālis. Pēc vedībām tā tika iesprausta jaunā vīra mājas jumta čukurā par zīmi, ka šeit tika svinētas vedības.

Lielā Lielvārdes josta

Pēc tam jaunā pāra un vedēju ceļš veda uz Lāčplēša muzeju Lielvārdē, kur notikusi fotografēšanās. Viena no negaidītām kāzu dāvanām bija muzeja darbinieku rīcība, kuri tomēr atļāvuši abiem jauniešiem nofotografēties ar plato Lielvārdes jostu. Tā tiek glabāta un taupīta sevišķi rūpīgi un nekad netiek šādi izmatota. Vedēji jau iepriekš bija runājuši ar muzeja darbiniekiem, par šādu iespēju, taču neveiksmīgi. Brīdī, kad tērpušies tautu tērpos ieradušies Viesturs un Evija, muzeja darbinieki atplaukuši un laipni atļāvuši nofotografēties ar Lielvārdes jostu. Pēc tam abiem bija jāuzraksta visi grēciņi, no kuriem vēlas atbrīvoties esot precēta pāra kārtā. Viesturs vien smejot norādīja, ka maz gan bija atvēlēts šo nedarbu uzskaitei – viena nieka A4 formāta lapiņa.

Līdzināšana

Kā jau nojaušat Viesturam un Evijai laulību ceremonija nenotika tās tradicionālajā izpratnē baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, bet gan latviešu svētvietā, kas parasti ir vai nu pie kāda dižakmens vai milzīga ozola. Viestura un Evijas līdzināšanas rituāls noticis netālu no Skrīveriem rudzu lauka vidū, kur atrodas Meļķītāra Muldas akmens. Līdzināšanas rituālu noturēja Latvijas dievturu dižvadonis Valdis Celms ar sievu Guntu.

Sākotnēji abiem bija jāiziet katram savs simbolisks attīrīšanās ceļš. Katrs no pāra devās pa savu izpļautu pļavas taku un pēc noteikta laika satikās, kur pārkāpa pāri sarkanam, no dzijas izveidotam krustam, kas simbolizē to, ka abi savus iepriekšējos netikumus un sliktos darbus, kas sakrājušies, atstāj pagātnē. Evija atceras, ka viņu ļoti aizkustinājis vedēju sagādātais pārsteigums – dūdu spēlētāji, kas viņu pavadīja līdzināšanas ceļa gaitā. Tas esot ļāvis sajusties tā, it kā vedību ceremonija notiktu daudz, daudz gadus atpakaļ. Pirms līdzināšanas rituāla Viesturs un Evija viens otru arī simboliski nomazgāja. Ūdens bijis īpašs – tas ņemts no dižakmens muldas, kas atrodas tā virspusē, kur sakrājas lietus ūdens. Nākamais uzdevums bija sadedzināt lapiņas, uz kurām abi Lāčplēša muzejā iepriekš bija sarakstījuši visus sliktos grēkus, kurus vēlētos aizmirsts un atstāt pagātnē.

Pati līdzināšana, salīdzinot ar pārējo rituālu, esot diezgan īss process, kad Latvijas dievturu dižvadonis Valdis Celms teica tautas dziesmas, kas bija  kā spēka vārdi abu turpmākai dzīvei. Visu līdzināšanas laiku uz dižakmens atradās jaunā pāra sagādāta saderības seģene, kas darināta Limbažu pusē un simbolizē kopīgās dzīves veiksmi un saderību. Gredzenu mīšana pēc tradicionālā solījuma mīlēt laimē un nelaimē, priekos un bēdās, esot notikusi nedaudz savādāk nekā baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā. Šajā nozīmīgajā brīdī gan vedēji, gan abi jaunlaulātie turējuši kreiso kāju uz zemē nolikta akmens. Evija un Viesturs uzvilkuši adītus cimdus un tikai pēc tam viens otram pirkstā likuši laulību gredzenus, kas, starp citu, arī tika īpaši pasūtīti. Valdis Celms, kurš ir arī sarakstījis grāmatu par senām latvju zīmēm, esot iepriekš uzzīmējis vairākus variantus ar simboliem jaunajai ģimenei.

Jāpiebilst, ka līdzināšanai patlaban nav juridiska spēka un rudzu laukā parakstītā apliecība netiek likumīgi atzīta par dokumentu. Līdz ar to Evija un Viesturs pēc kāzu rituāla, kopā ar vedējiem pavisam ātri un bez liekām ceremonijām iegriezušies arī dzimtsarakstu nodaļā, kur parakstīja laulību apliecību. Šī procedūra par laimi neesot izjaukusi iepriekš radīto atmosfēru un ceremonija bijusi tikai formalitāte. Pēc tam sekoja vedēju sagādātais pārsteigums – brauciens ar kuteri pa Daugavu. To abi atceras ar patīkamu smaidu un slitām sajūtām.

Lielvārdes pils

Tālāk abu ceļš veda uz Lielvārdes pili, kur viņus sagaidīja visi viesi. Evija pils sētā, it kā simboliski jaunajās mājās, iejāja zirga mugurā. Vīra māte paklājusi paklājiņu uz zemes, šādi norādot, ka Evija tiek gaidīta šajās mājās. Pilī tika piekoptas arī citas senas tradīcijas - pavarda kuršana, laimes liešana, piemiņas pakava piekalšana, laimes monētas kalšana, cienāšana un virkne citas izdarības. Vienīgi no šūpošanās kāzu dienā, kas parasti tiek piedāvāta jaunajiem pāriem, Evijas un Viestura vedēji jau iepriekš esot strikti atteikušies, jo tā simbolizē šaubas. Pēc visām šīm izdarībām Daugavas malā notika fotografēšanās ar kāzu viesiem.

Tiltu un vārtu pārvarēšana

Ciemiņi devušies jau uz viesu namu gatavot vārtus, bet tikmēr Evija, Viesturs un vedēji mēro citu ceļu – pāri vairākiem tiltiem un uz skaistākiem no tiem abiem jaunlaulātajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi. Pār vienu jāpārnes līgava, uz otra upē tika ziedoti ziedi un graudi, savukārt pār trešo tiltu jāiet un uz katra soļa savu partneri citā vietā jānobučo.

Ierodoties svinību vietā, nācās tikt cauri vai apkārt dažādiem vārtiem. Pirmajos bija jānodzied dziesma par Dievu vai Pērkonu, otrajos mājas celtniecības darbi, tālāk klusējot nācās piešūt 2 pogas audumam no abām pusēm vienlaicīgi, pēc tam abi tika kārdināti ar bāriem un Havaju salām. Abi izvēlējušies pareizo variantu – nevis iet cauri šiem vārtiem, bet gan tos apiet. Savukārt pēdējais pārbaudījums bija laimes pēdiņas, kas jāšķērso abiem kopā – Viesturs Eviju pār tām pārcēla uz rokām.

Svinības viesu namā

Svinību vietas izvēlē svarīgs faktors bija, lai vairāk nekā 60 viesiem būtu gana ērti sasēsties pie galda, izdejoties, kā arī būtu pietiekami daudz guļvietu. Ēdienu izvēle arī nav bijusi nejauša, proti, Viesturs ar Eviju gādāja, lai tiktu ievērotas dažas nianses, piemēram, lai uz galda svinību dienā neatrastos šķovēti kāposti, kas nenoliedzami daudziem garšo, taču senie latvieši šo ēdienu cēla galdā tikai brīdī, kad ciemiņiem jau bija laiks uz mājām posties. Līdz ar to kāposti bija jāēd brokastīs. Arī eksotiskie augļi, tādi, kā banāni vai apelsīni galdā netika celti, bet dažādu gaļu veidi un kartupeļi bija neiztrūkstoša ēdienkartes sastāvdaļa. Arī alkohola izvēlē priekšroka tika dota alum, protams, viesi varēja glāzēs pildīt arī vīnu vai degvīnu, taču tie neesot bijuši lielā cieņā, jo alus esot bijis fantastiski garšīgs, turklāt piedienēja šai senlatviešu svinību atmosfērai.

Par muzikālo izpildījumu gādāja Laimas muzikanti, kuri spēlēja folkroku. Evija un Viesturs viņu izpildījumu atceras ar pozitīvām atmiņām, jo viņi nedaudz atvieglojuši darbu vedējiem, jo paši dažas rotaļas jau ievadījuši. Turklāt šāda veida mūzika ne visiem viesiem bija pazīstama un ikdienišķa, taču tas neesot traucējis nodoties trakulīgām dejām. Vedēji, protams, visa vakara gaitā gādāja par skaistiem tostiem, amatu sadalīšanu un virkni citu dažādu spēļu un rotaļu. Katrs viesis jaunajam pārim teica arī savu vēlējumu, kuru simboliski ietina kopīgā dzijas kamolā – tas tika nodots jaunajai ģimenei.  Viesiem bija arī iespēja doties uz atsevišķu telpu, kur savus vēlējumus ierunāt video ierakstā. Protams, neiztrūka arī apdziedāšanās, kur pretējās pusēs sēdās vīra un sieva radi.

Iecelšana sievas un vīra kārtā

Mičošana notika ārā pie ozola, kur visi puiši un meitas bija nostājušies pretējās pusēs. Vispirms Evija izdejoja deju ar visām neprecētajām meitām. Tad Viesturs izdejojās ar katru no neprecētajām meitenēm, bet tai pat laikā Evija dancināja neprecētos puišus, līdz abi satikās. Noslēgumā Evija izdejoja ar eglīti. Tā kā Evijai pie tautu tērpa nebija plīvurs, bet gan ziedu vainags, tad Viesturs to nocēla pavisam interesantā veidā – ar zobenu. Vainags tika jaunākajai neprecētajai meitai sievas ģimenē – šajā gadījumā Evijas māsai. Savukārt jaunā sieva galvā lika galvas autu, bet vīrs cepuri. Pēc tam līgava vīra ģimenei dalīja savu sarūpēto pūru. Evija atklāja, ka tajā bija visādas noderīgas lietas, piemēram, cimdi un zeķes.

Guldināšana un modināšana

Jaunais pāris pēc mičošanas vēl kādu laika sprīdi pavadīja kopā ar viesiem, bet tad jau bija laiks arī gulēt iet. Pie miega drēbēm abi tika turpat svinību telpas vidū aiz izveidotiem aizkariem. Abi ietērpti baltās lina drēbēs un devās uz savu jaunlaulāto numuriņu, kur gaidīja ziedlapiņām piekaisīta vanna un sadegtas svecītes. Pirms viņi tika pamesti divvientulībā, vēl bija nerātnās dainas jānolasa, kuras bija sarūpējuši vedēji. Savukārt viesi turpināja svinības līdz rīta gaismai.

Savukārt no rīta abi basām kājām, linu drēbēs tērpti tika izvesti pagalmā, kur zālītē bija nolikta ūdens bļoda ar ziedlapiņām. Vēl tikai brokastis, amatu brāļu apalvojumi un ar pabeigtības un laimes sajūtu sirdī gan Viesturs ar Eviju, gan pārējie viesi devās mājup.

Komentāri
  • zvirbulis 28.10.2008 17:25
    Nu īsti senlatviski jau nebija. Toties labs kompromiss
  • inii 23.10.2008 09:03
    Žēl ka šis raksts nebija izveidots jau agrāk... :( Mums būtu ļoti noderējis.
  • Daniela 23.10.2008 09:19
    Jā, nu protams izskatās ļoti vērtīgi, taču nav daudz pāru, kas savu kopdzīvi vēlētos uzsākt senlatviešu garā. Protams, idejas un neatlaidība ir šīs ģimenes pamatvērtības. Taču ne visiem šādas izdarības ir piemērotas. Lai izdodas!
  • Annaleah 23.10.2008 09:20
    Skaisti! Es apbrīnoju jauno pāri par uzdrīkstēšanos un seno tradīciju atdzīvināšanu!
  • bebriic 23.10.2008 09:23
    vienīgi- kādēļ gan bija vajadzīga motorlaiva, ja jau tik latviski/tautiski???un mašīnas vietā arī varēja kādu bēriņu paņemt:)
  • iveta25 23.10.2008 09:30
    Skaisti....un interesanti izdomāts!:) Lai laimīga kopdzīve!:)
  • araseli 23.10.2008 09:47
    Burvīgas kāzas!!!:))))))))))
  • scorpio20 23.10.2008 11:50
    Cik savdabīgi.....bet kopumā man patīk!
  • I.Ecetaja 23.10.2008 13:13
    Malači!!! Mums kāzas gan nebūs tīri tikai senlatviešu garā, bet ar ļoti daudz niensēm.Tā vismaz gribētos. Butu tādu pāru vairāk.
  • Afrodīte 24.10.2008 11:44
    Biju viena no tiem laimīgajiem viesiem, kam bija iespēja pabūt šajās burvīgajās kāzās. Viss bija ļoti labi noorganizēts un iespaidi tiešām visvislabākie!!! Jauki, ka dalaties ar šai dienā piedzīvotot arī ar citiem!
  • lindachkins 24.10.2008 14:32
    Super!!! Kā man patīīīīk!!!! :) Malači jaunieši! :)
  • Bubū 25.10.2008 17:57
    Bij arī man laime pabūt Evijas un viestura kāzās! Tā kā manas kāzas bija diezgan tradicionālas, tad šīs bija kaut kas jauns un interesants! viss bija ļoti skaisti. un vedēji tiešām-Dieva dāvana!
  • riga 26.10.2008 17:36
    ..........mhm .......... itkaa jau skaisti , bet ,piedodiet taa iistsi tam ,,dievturu kaazaam ,, nenoticeeju .......... jaa tautiskaa stilaa , jaa cepuri nost arii viesiem kas tautu teerpos ......... bet ja pretendee uz tik ljoti pareizu un nosaciiti autentisku (tomeer izskataas ,ka ambiciozu ) .......... tad kautkas bij par maz ...... un kautkas ( motorlaiva...fuifui ) par daudz .......... taatad faktiski jebkurai no mums ,ja ir bijusi lielvaardes josta vai michosana tautiskaa garaa un t.t. arii ir bijis kripatinja no dievturiem :))) !
  • aijochka 27.10.2008 11:23
    Kāpēc mašīna un motorlaiva?Zirga pajūgs un airu laiva būtu īstie...Jā, kaut kas savdabīgs, bet man nepatīk-piedodiet, bet tāds ir mans viedoklis....
  • Annaleah 27.10.2008 12:41
    ai, nu nevajag jau aiziet galeejiibaas, paaris tachu nekur droshi vien nav pieteicis savas kaazas kaa 100% autentiskas, tad jau liigava nedriiksteetu arii skropstu tushu vai ko tml. izmantot! Ja vinjiem gribeejaas motorlaivu, kaapeec ne? Tik un taa kaazas var buut tautiskas, nevajag jau tik shauri to ierobezhot!
  • Knope 27.10.2008 17:49
    man, godīgi sakot, neiet kopā tiešām labi nokomplektētais tautas tērps ar izteiktu skatuves grimmu. Baigi atsit nost no tās skaistās idejas par tuvošanos mūsu pirmsākumiem, dabiskumu, nesamākslotību. To pašu efektu rada arī igauņu, franču matu pinums. Mazi sīkumiņi - kas man kā tikai bilžu aplūkotājam tomēr rada tādu teātra garšu mutē.
  • Ligavina_:)) 27.10.2008 17:55
    Knopei. Bieži vien teātra garšu rada tā saucamās tipiskās līgavas - vai ne tā?... Un vēl - par to grimmu - katrs krāsojas kā vēlas un kur gan rakstīts, ka līgavas bija bez grimma un bālām lūpām?
  • Ligavina_:)) 27.10.2008 17:49
    Skaisti! :) Brīnišķīgi, ka atrodas pāri, kas dzīvo saskaņā ar senču tradīcijām. Laimi jums! Un par tām piezīmītēm par motorlaivu un auto... Tiešām - nevajag skatīties tik šauri. Vai tad tiešām domājat, ka ja pirms 100 un vairāk gadiem katram otrajam cilvēkam būtu savs auto vai tiešām viņi brauktu zirga pajūgā?... Nevajag ieslīgt galējībās...
  • aijochka 28.10.2008 10:13
    Atklāti runājot-skatīties bildes ir kas cits nekā būt visā tajā procesā iekšā.ja es būtu klāt un redzētu visu, justu to foršo auru-manas domas noteikti mainītos... Bet tā- nepatīk, sorry
  • Noksi 29.10.2008 09:56
    piedodiet, sviests kaut kāds
  • laupītājmeita 29.10.2008 14:12
    Daži elementi (auto un motorlaiva) gluži neiederas kopainā, bet ja visur dotos tikai ar zirdziņiem un airu laivām, šaubos, vai līdz melnai naktij paspētu:D Tāpēc saku, ka man patīk! Jā, nav pilnīgi - Raivja Dzintara kāzas, šķiet, bija vistuvākās senlatviešu tradīcijām - bet bezgala pozitīvi un latviski:) Mēs ar topošo arī vēlamies līdzināšanas rituālu un kāzas senlatviešu tradīcijās, tas sekos pēc sarakstīšanās dzimtsarakstu nodaļā un oficiālajām padarīšanām. Noksi, kas tieši Tev liekas sviests?????
  • Noksi 29.10.2008 14:33
    pārspilēts jauniešu nācionalisms un mēģinājums būt ārkārtīgi atšķirīgiem, cik vien iespējams, kas ispaužas kaut kāda dievturībā un līdzīgās lietās - tas ir sviests, pēc manam domām. Var tagad vispār atgriezties pie akmens laika un lūgties tuvākajam akmenim vai priedei, un teikt - re kāds esmu, īsts senču cienītājs! Personīgi es uztveru tādas lietas, tikai kā teātri, nevis reālo cilvēku tīcību kaut kam labam un varenam. Laupītājmeita, Tavas domas šajā sakarā jau sen visiem zināmas, vari nekomentēt.
  • laupītājmeita 29.10.2008 14:38
    Tu to vienkārši neesi spējīga saprast.
  • bebriic 29.10.2008 14:48
    nē nu man arī nav nekas pret cilvēkiem, kas to visu grib tautiksi-taču cik cilvēki,tik viedokļi. bet ja jau tautiski, tad tautiski līdz galam-bez motorlaivas:)bet nu jau tik un tā par cilvēkiem, kas kaut ko tādu mūsidenās vēlas:)
  • Knope 29.10.2008 15:09
    Noksi - tad jau tikpat noraidošam jābūt pret kristietību. Pārfrāzējot Tevi "atgriezties tumšajos viduslaikos un pielūgt cilvēka veidotu stāstu par Jēzu, skriet tuvākajā baznīcā, mākslīgi mest krustu vai skaitīt šablonisku tēvareizi". Neba pēc bildēm var noteikt, kas ir vai nav patiesa ticība un kas tikai uzspēlēts teātris! Un ne par to šeit stāsts. Mums ar vīriņu arī pirms mičošanas bija līdzināšana, jo savās sirsniņās un uztverē ticam mūsu senču dievībām, dabas ritos sakņotajam spēkam. Bet neesam nedz dievturos, nedz kādā citā mākslīgi radītā organizācijā - savu piederību izjūtot sirdī, un ar tīru sirdsapziņu senču tikumus, morāli un attieksmi pret dabu un dzīvo radību cenšoties izdzīvot ikdienā. Tai pat laikā neuzskatot, ka tāpēc vizuāli vai fiziski jākopē autentisks izskats. Laiki un ārējā "čaula" mainās - pārliecība un tās atspoguļojums ikdienas attieksmē paliek nemainīgs.
  • I.Ecetaja 29.10.2008 20:18
    Knope - izravi vardus man no mutes :)
  • Vecmeita 30.10.2008 10:56
    Varbūt izveidosies jaunu postu forumā un tur ecēsieties? Lūdzu, cieniet cilvēkus, kas ir nolēmuši pastāstīt savu stāstu. Ja kādam/ai ir tikai negācijas, ko piebilst, varbūt paturiet tās šoreiz pie sevis? Kā Jums patiktu, ja kāds šādi ķidātu Jūsu kāzu dienas norises un censtos iztirzāt, kas teatris, kas farss, kura ir tradīcija, kas pakaļdzīšanās amīšiem?
  • Afrodīte 06.11.2008 13:06
    Varu piekrist, ka šīs kāzas nebija 100% autentiskas, bet, cik zinu, tās arī netika plānotas kā 100% autentiskas!!! Ļoti daudzi krīt galējībās- vai nu tā, vai nekā. Bet ir liela gudrība prast paņemt seno mantojumu un ielikt to mūsdienās- pie kam tik gaumīgi, kā tas bija Evijas un Viestura kāzās! Atmosfēra bija fantastiska! Biju šogad arī kāzās, kas tik plānotas maksimāli autentiskas. Jāatzīstas, ka to panākt ir tik grūti! Jo tas, ka jaunie brauc ar zirgu jau neko nemaina- vide ir mainījusies!!! Pretī visu laiku brauc mašīnas, kāzu viesi ierodas mašīnās utml. Tad jau arī fotografēt nevajadzētu, jo agrāk taču tādi aparāti nebija! Uzskatu, ka vispareizāk ir izprast senos rituālus, saprast to jēgu un mēģināt tos iedzīvināt mūsdienu vidē, jo to dziļākā jēga patiešām nemainās pat tad, ja mainās "ārējā čaula".
  • innne 10.11.2008 12:01
    Noksi! Es personīgi labprātāk lūdzos pie lielā akmens vai ozola nevis baznīcā, kura Latvijā uzcelta pār daudzām latviešu asinīm, lai daži kungi varētu labi dzīvot! Kaut gan baznīca man liekas svēta lieta un to cienu, jo cilvēki tam tic. Tavs komentārs man šķita neiecietīgs un dažiem aizveinojošs. Bet par latviešu kāzām - apsveicu! Man patīk un nebūt neuzskatu to par izrādīšanos. Lai gai man būs pēdējo gadsimtu tradicionāli baltā kleita un sevi tautastērpā neiedomājos, malači, ka spējat radīt ko atšķirīgi un pavadīt savu kāzu dienu tā, kā sev liekas patīkami. Izlasot šo stāstu es neskriešu pirkt tautastērpu, bet uztveru to kā citu pieredzi, no kuras idejas var smelties, tāpēc muļķīgi liekas, ka var piesieties, kas ir autentisks, kas ne. :)
  • Liza_Raita 08.01.2009 12:57
    Dear Evija, dear Viesturis, your wedding must have been most beautiful! I would be very grateful if I could ask you some questions about the wedding customs as I didnt understand all what was happening on the photos. I am very interested in Latvian traditions. I wish to write an article about Latvian weddings in a Finnish newspaper. Please be so kind and write to me and tell me about your wedding. I am sorry but my Latvian is very bad, I speak English and German.
  • Beatriss 29.04.2009 16:43
    Burvīgi! Vot tas ir kaut kas oriģināls un īpašs. Nu un kas, ka nav 100% autentisks, bet ideja ir super! Lai Jums laimīga kopdzīve mīlīši!:)
  • amaterasu 21.05.2009 08:11
    Man kā vedējmātei interesanti palasīt šos komentārus un kritiku:)) Piekrītu Afrodītei, ka šīs kāzas arī netika plānotas kā autentiskas, tās bija mūsdienu!!! kāzas ar maksimāli latviskām izdarībām (rakstā gan tas nekur laikam neparādās!!!). Sākumā it kā tā gribējām, bet laika gaitā, izsverot visus par un pret, sapratām, ka autentiskas kāzas mūsdienās nav iespējams sarīkot, tad jau kāzu izdarībām vajadzētu notikt vīra dzīvoklī:)), viesi vismaz 3-4 h brauktu ar zirgiem līdz tam dzīvoklim, jo kurš tad agrāk rīkoja kāzas viesu namā, tas nekas, ka ~60 cilvēki tajā dzīvoklī nemaz neietilptu; vismaz 3 dienas iepriekš mums visiem vajadzētu šmorēt un vārīt, lai sagatavotu cienastu,utt. Tāpēc mūsu ideja bija paņemt konkrētās izdarības būtību!!! un pielāgot to mūsdienām, piemēram, līgavas grims - senā līgava bija skaista ar tiem līdzekļiem, kas bija viņas rīcībā, savukārt mūsdienu līgava izmanto tos līdzekļus, kas ir pieejami viņai. Ja agrāk viesi un jaunais pāris pārvietojās zirga pajūgā, tad mūsdienās mēs pārvietojāmies ar skaisti izrotātu auto, laivu un arī zirgu. Galvenais, ka visi viesi un jaunais pāris lieliski pavadīja laiku. Pat ciemiņi no Anglijas, kas pilnīgi neko nesaprata latviski, jutās fantastiski un bija sajūsmā!
  • amaterasu 22.05.2009 09:08
    un vēl, tas tik jautri, ka izvērsās tik karsta diskusija par motorlaivu:))) padomājiet pēc būtības, vai ir kāda atšķirība starp automašīnu un motorlaivu??? Vienīgi tas, ka motorlaiva nav tik izplatīts braucamais (turklāt Evija un Viesturs nevis vienkārši vizinājās, bet gan brauca ar laivu no vienas norises vietas uz otru, kamēr pārējie šo ceļa gabalu veica ar mašīnām). Bet vispār raksta uzstādījums (par to autentiskumu) nav īpaši korekts, būtu vedējiem paprasījuši:)))) NOKSI - ja viesi otrā dienā viens pēc otra nāca mums klāt un no visas sirds pateicās par sarīkotajām kāzām, tad es saprotu, ka šis pasākums bija ļoti garšīgs "sviests":)))
  • puķu_meitene 07.11.2011 23:27
    Pāris malači, viss stils izturēts, prieks par uzņēmību! Vienīgais, kas likās neiederīgi ir auto, kas nebij stilā iederīgs, bet ticu, ka ar zirgu būtu grūti un vēl par vedējiem- Silu pāri nu gan par paraugpāri nesauktu. Sievas krāpšanu ar jaunām meitenēm par paraugu neuzskatu! Bet katram sava galva uz pleciem!
Lai komentētu, nepieciešams autorizēties
SAISTĪTIE RAKSTI
  • Līgavas māsas, līgavaiņa vedēji, puķu meitenes... Kas ir šie cilvēki un kādi ir viņu pienākumi kāzās? Ja arī Tev ir ticis šis gods, uzzini, ar kādu atbildību un izdevumiem nāksies rēķināties.

  • Izbaudi satraucošos kāzu mirkļus un emocijas atkal un atkal, katru gadu svinot savu kāzu jubileju. Jau kopš viduslaikiem katrai kāzu jubilejai ir dots nosaukums un piešķirti simboli. Šajā materiālā apkopojām dažādu valstu kopīgo un atšķirīgo kāzu jubileju nosaukumos.

  • Tradīcijām kāzās ir nozīmīga loma, tomēr, lai mūsdienās nezustu tradīciju spožums, tās nedaudz jāatsvaidzina. Līdzīgi kā vecmāmiņas iecienītie porcelāna trauki gaumīgi iekļaujami mūsdienu interjerā, arī kāzu tradīcijas iespējams uzspodrināt 21. gadsimta stilā.

  • Precies ar ārzemnieku vai plāno ielūgt viesus no citām valstīm? Lai visus vēlamos viesus patiešām sastaptu savā kāzu dienā, iespējams, pirms ielūguma izsūtīšanas ir vērts viņiem iepriekš paziņot par plānoto kāzu datumu.

  • Kas ir čigānos iešana, kā radusies šī tradīcija, kāds ir čigānos gājēju uzvedības kodekss un kāds ir vedēju uzdevums, sagaidot čigānus? Padomi, ieteikumi, idejas.

  • Kāda ir līgavas zagšanas tradīcijas loma mūsdienās? Kā līgavas zagšanas gadījumā jāreaģē vedējiem? Un kādi ir ieteikumi, lai šī aktivitāte neizjauktu kāzu svinību gaitu?