FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Kāzu plānošana - atbildība, kas dalīta uz diviem

Autors:Precos.lv
Domājot par kāzu plānošanu, prātā nāk grūtniecība, jo abus šos procesus var izdzīvot divējādi – ar prieku vai kā pārciešot slimību, turklāt pirmā attieksme parasti raksturīga sievietēm, bet otrā - vīriešiem (protams, pastāv izņēmumi). Vēl viena kopīga iezīme ir tā, ka kāzu galvenā organizētāja ir sieviete, turpretim vīrietis piedalās procesā it kā pastarpināti – ar morālu vai materiālu atbalstu, bet bez reālas līdzdalības.

Nenoliegsim, atkal jau līdzīgi kā grūtniecībā, bez vīrieša šeit nekas nevarētu notikt, jo – nav bildinājuma, nav kāzu!

Patiesībā šāds scenārijs ir tikai loģisks. Sieviete no bērna kājas tiek audzināta ar domu par kāzām kā pasakaini skaistu pagriezienu dzīvē, aiz kura seko “...un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”. Vecmāmiņas lasa meitenēm priekšā pasakas par prinčiem baltos zirgos, kuri gluži vienkārši kādā skaistā dienā nostājas durvju priekšā un vienīgais, kas ir jādara, lai dzīve būtu izdevusies ir jāsaka “jā“ vārds bildinājumam.

Ģimenes graujošo stereotipu lieliski turpina papildināt amerikāņu filmas, kur laimīgas dzīves formula ieskicēta samērā līdzīgi pasaku motīviem, tikai nedaudz mūsdienīgākā versijā: bagāts precinieks uzrodas no nekurienes, dāvā kā minimums septiņu karātu briljanta gredzenu, bildinājums notiek vismaz pāris tūkstošu liecinieku klātbūtnē, kam loģiski seko “jā” vārds un kāzu ceremonija, kas viennozīmīgi ir pasakaini saulainā laikā, pie tam pēc dekorācijām un viesu skaita spriežot – vismaz miljonu vērta. Vīriešu priekšstats par kāzām parasti aprobežojas ar domu, ka kaut kad būs jāprecas, jo tas varētu būt jautrs pasākums, kur var pāris dienas izklaidēties patīkamā kompānijā.

Vai kāzas ir vajadzīgas vienīgi sievietei? Viennozīmīgi nē! Cilvēki satiekas, iemīlas un nolemj precēties. Tieši tāpēc, ka tas ir abpusējs lēmums, tiek bezierunu kārtā sagaidīts, ka abas puses ieliks vienādu ieguldījumu svētku sagatavošanā, tad kāpēc gan tik daudz strīdu un nesaprašanās starp saderinātājiem ir tieši kāzu plānošanas periodā? Ļoti vienkārši – mēs sagaidām no līdzcilvēka, ka viņš darīs tā, kā mēs esam savā galvā izdomājuši, un, kad tā nav, mēs dusmojamies vai apvainojamies.

Ja divi cilvēki ir nolēmuši saistīt savas dzīves kopā visticamāk, ka viņi patiešām viens otru mīl, un nesaskaņas pirms kāzu procesā ir nesaprašanās nevis pēkšņa atsaluma pazīmes. Vīrietim un sievietei kāzas ir vienlīdz svarīgs notikums, atšķiras tikai tas, kas ir nozīmīgi pašā kāzu dienā – sievietei ir svarīgi būt par balles karalienei un vienlaicīgi atbrīvoties no vecmeitas rēga, savukārt vīrietim šis ir apliecinājums tam, ka viņš atsakās no brīva vīrieša statusa un apsolās uzņemties rūpes par ģimeni (un jauki, ka to var izdarīt, uztaisot ballīti).

Tāpat kā uzsākot kopdzīvi, cilvēki vairāk vai mazāk vienojas par pienākumu sadali sadzīvē, tā arī kāzu plānošanā vajadzētu noteikt atbildības sfēras. Lūk, daži piemēri kā izvairīties no strīdiem kāzu plānošanas laikā:

  • vispirms skaidri vienojieties, vai līgavainis grib piedalīties kāzu plānošanā vai grib sniegt tikai materiālu atbalstu (jebkuru no variantiem uztveriet mierīgi – kas to lai zina, kā ir labāk...);Ja abi esat vienlīdz gatavi līdzdarboties kāzu tapšanā, tad sadaliet atbildības sfēras (kurš būs atbildīgs par ielūgumiem, kurš par auto, kurš par dokumentu kārtošanu, utt.). Tas, protams, nenozīmē, ka otram šajos jautājumos nav nekāda teikšana, tomēr viens par katru no procesiem ir atbildīgais;Tādos jautājumos kā līgavas kleita, frizūra un pušķis, labāk konsultēties ar draudzenēm. Topošā vīra domas ir svarīgas un tās ir jāzina, tomēr, šī nu it tā “pasakas” daļa, ko līgavai ir brīvi ļauts izsapņot (tāpat kā auto daļa vīriešu gadījumā);
     
  • centieties nerunāt par kāzām katru brīvu brīdi, bet atvēliet tam noteiktu laiku - tās pat var būt ģimenes sapulces reizi nedēļā, kad jūs apkopojat, kā veicas ar pienākumiem un kas vēl darāms. Iespējams šāda doma skan dīvaini, tomēr bieži vien spriedze rodas no tā, ka otrs tiek pārāk kontrolēts (der atcerēties to, kā krīt uz nerviem šefa jautājums pat to, vai pēc mēneša nododamā atskaite jau ir gatava...);
     
  • lai izvairītos no situācijas, kad liekas, ka laika vēl ir daudz un nav kur steigties vai gluži pretēji, ka laika maz un uzdevumu tik daudz, sagatavojiet grafiku ar aptuvenajiem datumiem, līdz kuriem attiecīgajiem uzdevumiem jābūt paveiktiem. Tomēr nepārmeties otrai pusītei, ja darbs nav paveikts tieši līdz konkrētajam datumam – nav dzirdēts, ka kādas kāzas būtu atceltas tikai tāpēc, ka galda kartes nodrukātas par dienu vēlāk kā bija paredzēts;
     
  • nepārmetiet otram intereses vai iniciatīvas trūkumu – varbūt tieši šķietamās bezdarbības laikā, jums tiek gatavots pārsteigums kāzu dienai;
     
  • neuzspiediet otrai pusei darīt to, ko tā nevēlas – pat ja darbiņš tiks izpildīts, tas nebūs nācis no sirds un nenesīs prieku;
     
  • atcerieties, ja kāds jūs nemīl tā, kā jūs esat iedomājušies, tas nenozīmē, ka jūs nemīl.


Cilvēkam ir raksturīgi baidīties no visa nezināmā un dīvainā kārtā tas baidās pat pats no savām kāzām. Ja atceramies salīdzinājumu ar grūtniecību, tad arī šeit varam vilkt paralēles – vīrietis un sieviete apliecina savu abpusējo mīlestību, radot bērnu. Deviņus mēnešus viņi gaida šī brīnuma parādīšanos, un tomēr visu šo laiku pavada arī satraukums par to, vai viss būs labi un par to, kā dzīve izmainīsies, mazajai radībai nākot pasaulē. Ja sieviete vairāk uztraucas par bērna fizisko labklājību, tad tēvs vairāk uztraucas, vai varēs sniegt mātei un bērnam morālu un finansiālu atbalstu: analoģiski līgava vairāk satraucas par kāzu norisi, bet līgavainis par sekām, ko sev līdzi nes kāzas – par atbildību. Varbūt ir pārdroši salīdzināt laulības ar bērna dzimšanu, bet iespējams kāzas ir ģenerālmēģinājums divu cilvēku spējai un gribēšanai būt kopā, spējai dalīt atbildību, baudīt prieku un svinēt mīlestības svētkus.

Raksta titulfoto: Klaids Lielbiksis
Foto: Pinterest.com