FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Kāzu pārsteigums - pieteicies mazulis!

Nu, lūk, mans kāzu pārsteigums un brīnums bija maza peciņa, kurai nu jau ir pusotrs gads. Prieku un pārsteigumu, ko jutām mēs ar vīru tai mirklī, zina tikai tie, kas jau ir atmetuši visas cerības. 

Mēs bijām kopā nodzīvojuši 10 gadus, man jau tuvojās 30, bet vīram jau bija 30. Bijām nolēmuši sarakstīties vienīgi tad, kad pieteiksies mazulis, bet laiks gāja, karjera un citas lietas bija pirmajā vietā, bet, kad mēģinājām, vairs nesanāca. 2009.gadā vīrs kādā braucienā, iesākot sarunu, nolēma – nav ko gaidīt – jāprecas.


Precējāmies 2009.gada 4.jūlijā, lietainā, slapjā dienā, jau no rīta jutos drausmīgi, visi tik skandināja satraukuma nelabums, nervi. Pirms baznīcas palika pavisam nelabi, vīrs jokoja, negribot es precēties, bet man pašai jau tā pavisam savādi palika, ar mani nekad tāds nebija noticis, vedēji jau domāja vest uz slimnīcu, bet pavēmu, un mūs salaulāja. Bet, nonākot viesu namā, iekārtojoties telpās, mani maliņā pasauca vedējmāte, ieveda tualetē un rokā iespieda grūtniecības testu, es sāku smieties, jo domāju, ka tas domāts kādai aktivitātei, bet viņa stingrā balsī noteica "taisi"! Pēc brīža jau satraucies vīrs mūs meklēja, un viņa izbrīns – mani atrast tualetē uz grīdas vienās asarās, raudāju es, vedējmāte, mana mamma, kas jau bija atnākusi pie mums, vīrs satraukumā uz mums kliedz, jo neviena no mums nevar pateikt, kas noticis.


Nu, lūk, mans kāzu pārsteigums un brīnums bija maza peciņa, kurai nu jau ir pusotrs gads. Prieku un pārsteigumu, ko jutām mēs ar vīru tai mirklī, zina tikai tie, kas jau ir atmetuši visas cerības. Nu varējām svinēt kāzas pa īstam – kā bijām visu laiku domājuši...