FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Ritas stāsts "Blakus vienmēr"

Ir daudz tādu brīžu, kad domāju - kā man ir paveicies, sastopot tik brinišķīgu cilvēku un cik jauki ir, ka zinu, ka mums priekšā vēl visa dzīve, ko pavadīt kopā. Un nevajag man dārgas dāvanas vai ko citu - pietiek ar to, ka zinu, ka viņš man ir un būs blakus vienmēr.

Neatceros to brīdi, kad pirmo reizi apjautu, ka viņš ir mans īstais un ar kuru vēlos pavadīt visu savu atlikušo mūžu, bet zinu, ka ir daudz tādu brīžu, kad domāju - kā man ir paveicies, sastopot tik brinišķīgu cilvēku un cik jauki ir, ka zinu, ka mums priekšā vēl visa dzīve, ko pavadīt kopā. Un nevajag man dārgas dāvanas vai ko citu - pietiek ar to, ka zinu, ka viņš man ir un būs blakus vienmēr.


Kāzu datums 20.07.2013 (6.gadu jubilejā kopš iepazīšanās dienas)

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties
SAISTĪTIE RAKSTI
  • Debesīs mirdzēja neskaitāmi daudz zvaigžņu, mūzika glāstīja manas ausis, bet viņa rokas maigi vadīja mani dejā, šo pirmo skūpstu nekad neaizmirsīšu, jo tieši tad sapratu, ka viņš ir mans īstais un vienīgais...

  • Brīdī, kad vilciens izkustējās no Groningenas stacijas un sāka vest viņu no manis prom, mani pārņēma sajūta, ka kāds būtu man izrāvis sirdi laukā no krūtīm. Es nespēju beigt domāt par viņu un to, kā gribu būt ar viņu kopā, kā arī cik grūti ir būt šķirtam no savas mīļotās meitenes.

  • Kad ieraudzīju Viņu pirmoreiz dzīvē, mani pārņēma tik silta sajūta, kā ieraugot kādu ļoti, ļoti tuvu, mīļu un sen neredzētu cilvēku un vēl - sajūta, kā atrodot pareizo vietu puzles gabaliņam, kas visu laiku nekādi neiederas bildē.

  • Tu iepazīsties ar pilnīgi svešu cilvēku, bet tad atklāt, cik daudz dažādas lietas jūs jau saistījušas iepriekš. Šādas lietas aptverot, caur smadzenēm izskrien zibenīga doma - Liktenis? Un sirds atbild: "Liktenis!"

  • Atbraucot uz jūru, Viņa pamanīja, ka neviena gulbja nav, ir iestājusies nakts un mēs esam tikai divi vien. Es izvilku laternu un pavadīju Viņu līdz jūras krastam, kopā mēs to aizdedzinājām, uzlaidām debesīs un vērojām kā tā aizlido...

  • Tas mirklis, kad sapratu, ka viņš ir tas īstais - bija pēc pusotra gada kopdzīves, kad saulainā vakarā, pieverot acis - aizdomājos par nākotni, par to, ka emocijas ved caur dažādiem līkumiem, bet, ieskatoties viņam acīs, rodas  neaprakstāma laimes un mīļuma sajūta.