FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Martas stāsts "Darbi ir svarīgāki par vārdiem!"

Saka, ka vīriešiem mīlestība iet caur vēderu, bet sievietēm caur ausīm. Arī man reiz tā šķita...

Pirms četriem gadiem iepazinos ar savu nu jau topošo vīru. Artis ir nopietns, dažreiz noslēgts sevī vīrietis, kurš nemētājas ar komplimentiem, kuri sievietei liek pacelties spārnos. Atzīšos, bieži vien esmu bijusi pikta, ka mani mans mīļotais vīrietis pietiekami neaplido.


Laikam ejot, es pamanīju, ka mans Artis ir darītājs, šāda īpašība ne visiem skaisto runu runātājiem piemīt. Pirms diviem gadiem mums piedzima dēliņš. Jau no pirmās Ralfa dzīves stundas šai saulē es sapratu, ka man ir līdzas ļoti īpašs cilvēks, kuram nav bail paņemt rokās jaundzimušo, kuram nav bail to apģērbt un mazgāt un nav arī bail palikt ar mazuli vieniem mājās, laikā, kad man nācās uz mēnesi doties komandējumā ārpus valsts.


Šī gada janvāris mūsu ģimenei bija ļoti smags, jo negaidīti zemes klēpim nācās atdot manu mīļo mammu. Slimība burtiski divās nedēļās „apēda” viņu. Šis bija laiks, kad sapratu, ka tikai Artim teikšu maģisko „Jā”, jo šādu balstu līdzas katra sieviete var vēlēties. Viņš ne tikai rūpējās par bērnu, bet arī par mani, jo biju pilnībā sadragāta, viņš iznesa visu smagumu, viņš bija līdzās mammai līdz viņas pēdējai dzīves stundai, viņš solījās rūpēties, gādāt un atbalstīt...


Es noteikti neemu sieviete, kura mīl caur ausīm- darbi ir svarīgāki par vārdiem!


Artis ir mans klusais balsts,- es kļūšu par viņa sievu 08.08.2013.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties
SAISTĪTIE RAKSTI
  • Debesīs mirdzēja neskaitāmi daudz zvaigžņu, mūzika glāstīja manas ausis, bet viņa rokas maigi vadīja mani dejā, šo pirmo skūpstu nekad neaizmirsīšu, jo tieši tad sapratu, ka viņš ir mans īstais un vienīgais...

  • Brīdī, kad vilciens izkustējās no Groningenas stacijas un sāka vest viņu no manis prom, mani pārņēma sajūta, ka kāds būtu man izrāvis sirdi laukā no krūtīm. Es nespēju beigt domāt par viņu un to, kā gribu būt ar viņu kopā, kā arī cik grūti ir būt šķirtam no savas mīļotās meitenes.

  • Kad ieraudzīju Viņu pirmoreiz dzīvē, mani pārņēma tik silta sajūta, kā ieraugot kādu ļoti, ļoti tuvu, mīļu un sen neredzētu cilvēku un vēl - sajūta, kā atrodot pareizo vietu puzles gabaliņam, kas visu laiku nekādi neiederas bildē.

  • Tu iepazīsties ar pilnīgi svešu cilvēku, bet tad atklāt, cik daudz dažādas lietas jūs jau saistījušas iepriekš. Šādas lietas aptverot, caur smadzenēm izskrien zibenīga doma - Liktenis? Un sirds atbild: "Liktenis!"

  • Atbraucot uz jūru, Viņa pamanīja, ka neviena gulbja nav, ir iestājusies nakts un mēs esam tikai divi vien. Es izvilku laternu un pavadīju Viņu līdz jūras krastam, kopā mēs to aizdedzinājām, uzlaidām debesīs un vērojām kā tā aizlido...

  • Tas mirklis, kad sapratu, ka viņš ir tas īstais - bija pēc pusotra gada kopdzīves, kad saulainā vakarā, pieverot acis - aizdomājos par nākotni, par to, ka emocijas ved caur dažādiem līkumiem, bet, ieskatoties viņam acīs, rodas  neaprakstāma laimes un mīļuma sajūta.