FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Sanitas stāsts "Mūsu pasaulē"

Man dažreiz liekas, ka tad, kad mēs esam kopā, it kā mēs esam mūsu pasaulē, kur viss ir tik debešķīgs, skaists un brīnišķīgs...

Es sapratu, ka viņš ir īstais, kad mēs bijām kopā divi vien, un es sapratu, ka man neko citu nevajag, vajag būt tikai ar viņu. Man dažreiz liekas, ka tad, kad mēs esam kopā, it kā mēs esam mūsu pasaulē, kur viss ir tik debešķīgs, skaists un brīnišķīgs, it kā mēs lidināmies virs visiem un tikai mūsu mīlestība ir galvenā, un vairs mums neko nevajag. 

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties
SAISTĪTIE RAKSTI
  • Debesīs mirdzēja neskaitāmi daudz zvaigžņu, mūzika glāstīja manas ausis, bet viņa rokas maigi vadīja mani dejā, šo pirmo skūpstu nekad neaizmirsīšu, jo tieši tad sapratu, ka viņš ir mans īstais un vienīgais...

  • Brīdī, kad vilciens izkustējās no Groningenas stacijas un sāka vest viņu no manis prom, mani pārņēma sajūta, ka kāds būtu man izrāvis sirdi laukā no krūtīm. Es nespēju beigt domāt par viņu un to, kā gribu būt ar viņu kopā, kā arī cik grūti ir būt šķirtam no savas mīļotās meitenes.

  • Kad ieraudzīju Viņu pirmoreiz dzīvē, mani pārņēma tik silta sajūta, kā ieraugot kādu ļoti, ļoti tuvu, mīļu un sen neredzētu cilvēku un vēl - sajūta, kā atrodot pareizo vietu puzles gabaliņam, kas visu laiku nekādi neiederas bildē.

  • Tu iepazīsties ar pilnīgi svešu cilvēku, bet tad atklāt, cik daudz dažādas lietas jūs jau saistījušas iepriekš. Šādas lietas aptverot, caur smadzenēm izskrien zibenīga doma - Liktenis? Un sirds atbild: "Liktenis!"

  • Atbraucot uz jūru, Viņa pamanīja, ka neviena gulbja nav, ir iestājusies nakts un mēs esam tikai divi vien. Es izvilku laternu un pavadīju Viņu līdz jūras krastam, kopā mēs to aizdedzinājām, uzlaidām debesīs un vērojām kā tā aizlido...

  • Tas mirklis, kad sapratu, ka viņš ir tas īstais - bija pēc pusotra gada kopdzīves, kad saulainā vakarā, pieverot acis - aizdomājos par nākotni, par to, ka emocijas ved caur dažādiem līkumiem, bet, ieskatoties viņam acīs, rodas  neaprakstāma laimes un mīļuma sajūta.