FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Renātes stāsts "Kā ķiršu ziedi pavasarī"

Tas mirklis, kad sapratu, ka viņš ir tas īstais - bija pēc pusotra gada kopdzīves, kad saulainā vakarā, pieverot acis - aizdomājos par nākotni, par to, ka emocijas ved caur dažādiem līkumiem, bet, ieskatoties viņam acīs, rodas  neaprakstāma laimes un mīļuma sajūta.  

Ikdiena. Steiga, darbs, studijas.. Brīvdienas, ģimene, daba, jūra, miers un klusums, šūpuļtīkls, draugi, smiekli, spēles...


Katrs no mums savā dzīvē novērtē šīs lietas, bet par visu vairāk mēs vērtējam atbalstu grūtos brīžos, mīlestību - nesavtīgu mīlestību, kas piepilda Tevi, kas paceļ mazliet virs zemes, tās sajūtas, kad viss ir mazliet sarkanrozā ziedlapiņās kā ķiršu ziedi pavasarī, tā drošība, tas maigums, kas Tevi apņem.. iegūst, lolo un liek justies debešķīgi.. jo jūti, ka Tev ir viss, ko materiālā pasaule nevar dot... pat mazliet sirds notrīc apjaušot, ka - JĀ, tas viss ir man .... un pēc ļoti gribēta, bet pilnīgi negaidīta bildinājuma vairākiem mēnešiem es kļūšu par šī cilvēka, kas spēj man ikdienā sniegt šīs emocijas, laulāto dzīvesbiedri. Tas mirklis, kad sapratu, ka viņš ir tas īstais - bija pēc pusotra gada kopdzīves, kad saulainā vakarā, pieverot acis - aizdomājos par nākotni, par to, ka emocijas ved caur dažādiem līkumiem, bet, ieskatoties viņam acīs, rodas  neaprakstāma laimes un mīļuma sajūta.  


Pēc mazliet vairāk kā trīs gadu draudzības, cerot un vēlot, ka saglabāsim šīs sajūtas - savus likteņus savienosim 31.08.2013.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties
SAISTĪTIE RAKSTI
  • Debesīs mirdzēja neskaitāmi daudz zvaigžņu, mūzika glāstīja manas ausis, bet viņa rokas maigi vadīja mani dejā, šo pirmo skūpstu nekad neaizmirsīšu, jo tieši tad sapratu, ka viņš ir mans īstais un vienīgais...

  • Brīdī, kad vilciens izkustējās no Groningenas stacijas un sāka vest viņu no manis prom, mani pārņēma sajūta, ka kāds būtu man izrāvis sirdi laukā no krūtīm. Es nespēju beigt domāt par viņu un to, kā gribu būt ar viņu kopā, kā arī cik grūti ir būt šķirtam no savas mīļotās meitenes.

  • Kad ieraudzīju Viņu pirmoreiz dzīvē, mani pārņēma tik silta sajūta, kā ieraugot kādu ļoti, ļoti tuvu, mīļu un sen neredzētu cilvēku un vēl - sajūta, kā atrodot pareizo vietu puzles gabaliņam, kas visu laiku nekādi neiederas bildē.

  • Tu iepazīsties ar pilnīgi svešu cilvēku, bet tad atklāt, cik daudz dažādas lietas jūs jau saistījušas iepriekš. Šādas lietas aptverot, caur smadzenēm izskrien zibenīga doma - Liktenis? Un sirds atbild: "Liktenis!"

  • Atbraucot uz jūru, Viņa pamanīja, ka neviena gulbja nav, ir iestājusies nakts un mēs esam tikai divi vien. Es izvilku laternu un pavadīju Viņu līdz jūras krastam, kopā mēs to aizdedzinājām, uzlaidām debesīs un vērojām kā tā aizlido...

  • Viņš saka, lai draugs aptur mašīnu un lūdz mani izkāpt, tā nu mēs uz Centrāltirgus ielas ap 1.00 naktī divatā dejojām...