FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Zanes un Andra iepazīšanās stāsts

Pirms trīs gadiem viņš man rakstīja vēstuli iepazīšanās portālā. Mēs sarakstījāmies, neskatoties uz to, ka man viņš neieinteresēja, jo spriežot pēc kailajām krūtīm un kubiciņiem profila bildē, likās baigais brunču mednieks. Pēc nedēļas, vienu vēlu vakaru viņš rakstīja man sms, un aicināja tūlīt satikties. Pulkstenis bija kādi vienpadsmit vakarā.

Pirms trīs gadiem viņš man rakstīja vēstuli iepazīšanās portālā. Mēs sarakstījāmies, neskatoties uz to, ka man viņš neieinteresēja, jo spriežot pēc kailajām krūtīm un kubiciņiem profila bildē, likās baigais brunču mednieks. Pēc nedēļas, vienu vēlu vakaru viņš rakstīja man sms, un aicināja tūlīt satikties. Pulkstenis bija kādi vienpadsmit vakarā. Es biju pārsteigta. Man tomēr nepatika, ka tas tā pēkšņi un tik vēlu, turklāt nodomāju, ka viņš ir lietojis alkoholu un tāpēc tādas ašās idejas. Es baidījos, teicu, ka neuzticos un nevēlos tikties. Bet viņš uzstāja, attaisnojās, ka nav dzēris, lai nebaidos, ka viss būs kārtībā. Ilgi domāju un tomēr nolēmu riskēt. Sāku pucēties, jo man bija 15 min. laika.


Ārā bija tumšs, nezināju kāda būs šī tikšanās, tikai pastaiga vai tomēr pasēdēšanas kādā kafejnīcā. Man bija balta jaka, kurai sāka ķerties rāvējslēdzējs, pie sevis dusmojos, kāpēc tā jānotiek tieši tagad. Bet ar to viss nebeidzās, man pavisam saplīsa baltajiem zābakiem rāvējslēdzējs. Tad gan uz brīdi apstājos un domāju, vai tā būtu zīme, ka man tomēr nevajag doties uz šo tikšanos. Es tomēr nolēmu doties, sevi mierinot, ka tā varētu būt arī laba zīme. Izmantojot saspraudes, zābaks turējās uz kājas.


Dēļ ķibelēm ar rāvējslēdzējiem kavēju tikšanos kādas 10 minūtes. Tikšanās vieta bija pie mēbeļu nama pulksteņa, kas man bija 5 minūšu gājiens. Tas bija 29. janvāris, ārā bija -12 grādi, bet mēs tomēr satikāmies. Mēs runājoties apstaigājām lielu apli. Kad abiem sāka salt kājas, viņš tomēr nevēlējās beigt mūsu tikšanos un aicināja turpat netālu uz Lulu picēriju, kas visu diennakti strādā. Tur viņš man izmaksāja siltu dzērienu un vēlāk arī picu. Pēc tam viņš pārsēdās man blakus un mēs turpinām runāties. Es joprojām domāju, ka starp mums nekas nopietns nebūs, jo man joprojām stāvēja prātā tās bildes. Pēc kāda laiciņa, es teicu, ka vēlos doties mājās. Viņš pavadīja mani līdz mājām. Pie kāpņu telpas durvīm mēs atvadījāmies. Īsti neatceros kā tas sākās, bet mēs ilgi skūpstījāmies. Tik ilgi, ka man sāka mugura sāpēt no mazliet ieliektās pozas skūpstoties. Šķiet viņam ļoti patika un man arī. Pulkstenis bija kādi septiņi no rīta, kad tiku mājās. Tas bija interesants un tomēr patīkams randiņš.


Mēs turpinājām satikties. Jutu, ka viņam esmu ļoti iepatikusies. Es tomēr biju vēl atturīga. Beigu beigās mēs tomēr iemīlējāmies viens otrā. Sākām dzīvot kopā pēc nepilna gada. Pēc vēl pāris mēnešiem plānojām ieņemt bērniņu. Un tā rit jau ceturtais gads kopš esam kopā, joprojām dzīvojam kopā, un mums ir brīnišķīga meitiņa.