FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Sandras iepazīšanās stāsts

Mūsu iepazīšanās ilga vairākus gadus. Pirmo reizi satikāmies kaimiņu skolas diskotēkā. Mēs bijām bariņš meiteņu, un viņi bija vairāki puiši. Vakaru pavadījām visi kopā bariņā dejojot. Sākumā nemaz viņu neievēroju, īsti neņēmu vērā viņu. Beidzoties skolas pasākumam, tālāk devāmies uz pirtiņu. Ceļš bija diezgan garš, tāpēc pietika laika sarunām.

Mūsu iepazīšanās ilga vairākus gadus. Pirmo reizi satikāmies kaimiņu skolas diskotēkā. Mēs bijām bariņš meiteņu, un viņi bija vairāki puiši. Vakaru pavadījām visi kopā bariņā dejojot. Sākumā nemaz viņu neievēroju, īsti neņēmu vērā viņu. Beidzoties skolas pasākumam, tālāk devāmies uz pirtiņu. Ceļš bija diezgan garš, tāpēc pietika laika sarunām. Ejot uz pirtiņu, viņš paņēma mani aiz rokas un gāja neko daudz ar mani nerunājot.


Nonācām pirtiņā, viņš apsēdās man blakus un uzdrošinājās jau kaut ko paprasīt. Vakara noslēgumā notika arī pirmais skūpsts. Biju pirmā, kas devās mājās, tāpēc viņš piekrita mani pavadīt visu garo ceļu atpakaļ līdz pieturai. Visu ceļu gājām gandrīz klusēdami, viņš bija mazliet kautrīgs, bet man viņš nelikās īsti interesants. Tā nu atvadījāmies, un aizbraucu es mājās.


Toreiz, kad notika pirmā mūsu satikšanās, mums bija tikai 14 gadi.  Tā nu mēs daudz sarakstījāmies ar sms, reti satikāmies, kaut gan dzīvojām vien kādu 6km attālumā viens no otra.  


Viņš bija ielūgts uz manu 9.klases izlaidumu, kur atklājās, ka viņš skaitās man radinieks, bet nebija asins radniecības un izrādījās, ka mūsu ģimenes pazīst viena otru.


Tā nu atkal sarakstījāmies ar sms, šad un tad satikāmies, bet neko nopietnu tā arī neveidojām, jo ne man viņš īsti patika, ne es viņam. Te pēkšņi kādā klusā ziemas vakarā viņš atkal uzrakstīja, ka vēlas saskrieties. Īsti darīt nebija ko, tāpēc arī piekritu tikties. Atbrauca ar draugiem, tajā vakarā pabraukājāmies ar mašīnu un apciemojām viņa draugus. Un tad jau devos mājās. Likās, ka atkal vienkārši pāris reizes satiksimies un viss. Negribēju ar viņu veidot nopietnas attiecības, jo likās, ka esmu par jaunu. Tā laiks gāja, un mūsu attiecības palika tikai nopietnākas, viņš iepazinās ar maniem draugiem un ģimeni, es ar viņa. Un tā nemanot viss palika ļoti nopietni, un uzauga lielā mīlestībā. Kādu dienu, atbraucot no skolas, mani sagaidīja roze ar saderināšanās gredzenu, un es piekritu. Drīz arī pieteicās dēliņš.


Esam beidzot nopietni pieķērušies kāzu plānošanai, kas būs jūlijā un gaidām vēl vienu mazuli. Tā nu mūsu iepazīšanās stāsts ilga 6 gadus.