FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Helenas un Kārļa iepazīšanās stāsts

Cilvēki bija daudz, tāpēc visus atcerieties bija grūti, bet Viņu es iegaumēju. Viņš bija baltā svīterī un pirmais, ko viņš pateica bija: "Es piedzimu Krievijā". Liekas, nekā īpaša, bet es tā Viņu iegaumēju. Kā vēlāk viņš man stāstīja, par mani viņš bija iegaumējis, ka es biju melnā ādas jakā un strādāju par pirotehnikas pārdevēju...

Iepazināmies mēs Latvijas Universitātē, kur iestājamies SZF fakultātē. Tā bija pirmā mācību diena, mūs sadalīja pa grupām. Un tā kā mēs studenti savā starpā vēl nebijām iepazinušies, mūsu pasniedzējs iedeva mums anketas, kuras vajadzēja aizpildīt un pēc tam pastāstīt par sevi. Cilvēki bija daudz, tāpēc visus atcerieties bija grūti, bet Viņu es iegaumēju. Viņš bija baltā svīterī un pirmais, ko viņš pateica bija: "Es piedzimu Krievijā". Liekas, nekā īpaša, bet es tā Viņu iegaumēju. Kā vēlāk viņš man stāstīja, par mani viņš bija iegaumējis, ka es biju melnā ādas jakā un strādāju par pirotehnikas pārdevēju (to es pateicu, jo gribēju iet uz reklāmu, un, kad strādāju par pārdevēju, man ļoti labi sanāca reklamēt preci). Tā, strādājot vienā grupā, mēs vispirms sadraudzējāmies un pēc tam iemīlējāmies viens otrā.


Tāda bija mūsu pirmā iepazīšanās.