FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Sendas iepazīšanās stāsts

Mūsu iepazīšanos pat īsti nevar saukt par iepazīšanos, jo visu mūžu esam bijuši viens otram blakus pat īsti to nenojaušot. Mēs pat neatceramies kā iepazināmies, bet atceramies sekojošo (jau tā kā zinot viens otru).

Februāra dienā ar draudzeni stāvējām pieturā un viņš skrēja uz autobusu, lai brauktu uz treniņu, toreiz tikai sasveicinājāmies, bet viņš bija manas draudzenes klasesbiedrs. Nākamajā mēnesi ar draugiem nolēmām ieskriet klubiņā un atkal Kristaps bija man priekšā, šoreiz apskāvāmies sasveicinoties un nobrīnījāmies par to, ka esam satikušies tur. Jau nākamā tikšanās bija Jāņos, estrādē, kur viņš bij ar maniem bērnības draugiem, par cik vienmēr esmu bijusi nešpetna meitene, padzirdot, ka bērnības draugs viņu pieskata pēc viņa draudzenes lūguma, nolēmu pajokoties, bet pieklājības normās un jau pēc šī vakara sapratu, ka mans nejaukais joks ir licis man viņā ieskatīties. Tā kā vienmēr mērķtiecīgi sasniedzu vēlamo, jau pēc nedēļas uzzināju viņa numuru un uzaicināju uz ballīti, kur bija jau mūsu pirmais skūpsts viņa draudzenei esot ārzemes, kaut gan pēc nedēļas viņš viņu pameta, sekoja kino apmeklējumi un it kā nevainīgas tikšanas vasaras garuma. Sākumā pat uz attiecību veidošanu nemaz tā negājām, vienkārši kā draugi tikāmies un iepazinām viens otru tuvāk, līdz likās, ka nekas vairāk arī nebūs.

 

Kādu laiku es ar Kristapu netikos. Pēkšņi atkal tikāmies ballīte, izklaidējāmies, parunājāmies un atkal nekā.  Atmetusi cerības, uzzināju, ka pēc nedēļas netālu no manām mājam viņš svinēs drauga dzimšanas dienu un viņš uzaicināja mani pievienoties, BEIDZOT viņš bija saņēmies un kopš 15.09.2007 mēs vēl jo projām esam kopā un nākamā gada jūnijā ir noteiktas kāzas. Ja kāds jautā kā mēs iepazināmies mums parasti nav ko atbildēt, jo vienkārši neatceramies, ne kā viens otru zinām, ne kas mūs iepazīstinājis. Interesantākais tas, ka pirmajā ģimeņu albūmu apskatē viņš man rādīja bērnības bildes un es ieraudzīju vienu foto kāds arī man mājas ir, izrādās 3 gadu vecumā esam kopā dejojuši vienā grupiņa Zelta Sietiņā, nemaz nerunājot par to, ka visu mūžu esam dzīvojuši uz blakus ielām un viņš ir mācījies ar manām draudzenēm vienā klasē.  Lūk kā mēs esam viens otram nodzīvojuši blakus pat nenojaušot, ka pēc gadiem dzīvosim jau tik cieši kopā, ka liekas nekas mūs nespēj šķirt!